paklunkurēt
paklunkurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklunkurēju | paklunkurējam | paklunkurēju | paklunkurējām | paklunkurēšu | paklunkurēsim |
| 2. pers. | paklunkurē | paklunkurējat | paklunkurēji | paklunkurējāt | paklunkurēsi | paklunkurēsiet, paklunkurēsit |
| 3. pers. | paklunkurē | paklunkurēja | paklunkurēs | |||
Pavēles izteiksme: paklunkurē (vsk. 2. pers.), paklunkurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklunkurējot (tag.), paklunkurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklunkurētu
Vajadzības izteiksme: jāpaklunkurē
Paklunkurot – neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
Avoti: LLVV