karīte2
karīte apvidvārds
karitiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karitiņa | karitiņas |
| Ģen. | karitiņas | karitiņu |
| Dat. | karitiņai | karitiņām |
| Akuz. | karitiņu | karitiņas |
| Lok. | karitiņā | karitiņās |
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa tām starpām suns izskrien ārā un viņam pretī brauc lepna karīte
- Sulainis nolēc no buka , atdara karīti un lūdz balto sunīti iekšā kāpt
- Baltais sunītis iekāp karītē un pārvēršas par staltu ķēniņa dēlu
- Suns iekāpj karītē un pārvēršas par skaistu ķēniņa dēlu
- bet tai pašā acumirklī atlaiž varena karīte astoņiem zirgiem