sacerētājs
sacerētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sacerētājs | sacerētāji |
Ģen. | sacerētāja | sacerētāju |
Dat. | sacerētājam | sacerētājiem |
Akuz. | sacerētāju | sacerētājus |
Lok. | sacerētājā | sacerētājos |
Darītājs → sacerēt.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tautasdziesmu sacerētāji lietoja tūkstošgadīgu poētiku, tāpēc viņu valoda ir vienkārša.
- Kāmasūtras sacerētājs Vātsjājana Mallānaga esot skaidrojis darmu ar antonīmu " adharmu."
- nu, vienalga, tam prātā noteikti palicis tās mūzikas sacerētājs Pēteris Plakidis.
- Kas bija interesējis lielumis šādas vēstures sacerētājus?
- Visu laiku un tautu izcilākais pasaku sacerētājs, kuram jau dzīves laikā tika uzcelts piemineklis...