labpatikt
labpatikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; tikai formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | labpatīku | labpatīkam | labpatiku | labpatikām | labpatikšu | labpatiksim |
| 2. pers. | labpatīc | labpatīkat | labpatiki | labpatikāt | labpatiksi | labpatiksiet, labpatiksit |
| 3. pers. | labpatīk | labpatika | labpatiks | |||
Pavēles izteiksme: labpatīc (vsk. 2. pers.), labpatīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: labpatīkot (tag.), labpatikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: labpatiktu
Vajadzības izteiksme: jālabpatīk
Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drosmīgākajiem Provansas stila piekritējiem var labpatikt ideja par romantiskiem sienu apgleznojumiem.
- Diemžēl liktenim labpatika ieviest savas korekcijas un Inga grāmatiņas iznākšanu nepiedzīvoja.
- Dažiem labpatīk izsmalcināti kritizēt šāda paziņojuma būtību, jēgu un mērķi.
- Vai nāvei labpatīk mana klātbūtne, vai es esmu nāves vēstnese?
- Un jūsu tēvocis varēs ar to rīkoties, kā viņam labpatiks.