labpatika
labpatika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labpatika | labpatikas |
| Ģen. | labpatikas | labpatiku |
| Dat. | labpatikai | labpatikām |
| Akuz. | labpatiku | labpatikas |
| Lok. | labpatikā | labpatikās |
1.Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mežābeles ziedā ikviens vīrieša dzimuma ods labpatikā apliecina savu veģetāro būtību.
- Un tas Kungs skatījās uz Ābelu un viņa dāvanām ar labpatiku.
- Policista seja iemirdzējās no labpatikas, bet mēs no brīnumiem apstulbām.
- Viņa ar acīmredzamu labpatiku laida pirkstus caur sausajiem, nespodrajiem matiem.