ļurbāties
ļurbāties
1.apvidvārds Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
2.žargonisms Dzert (alkoholiskus dzērienus).
Avoti: ĒiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gājēju tāpat nenoturēsi , a šitā ļurbāties var ilgi , lai neteiktu mūžīgi , ja nekas nespiež izvēlēties
- Ja zobos, ta jau abiem vajadzētu ļurbāties, ja?
- Ja gribi pieļurbāties,tad sēdi istabā un ļurbājies.
- Koks visu laiku, no mitruma, staigā un antena fiksi vien sāk ļurbāties.
- No kabriem esmu braucis tikai ar Alfa Romeo - ļurbājās baigi, bet tas bija sīkums, bēdīgāk tas, ka nebija jaudas un detaļas visās malās bira nost.