klīrēties
klīrēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klīrējos | klīrējamies | klīrējos | klīrējāmies | klīrēšos | klīrēsimies |
| 2. pers. | klīrējies | klīrējaties | klīrējies | klīrējāties | klīrēsies | klīrēsieties, klīrēsities |
| 3. pers. | klīrējas | klīrējās | klīrēsies | |||
Pavēles izteiksme: klīrējies (vsk. 2. pers.), klīrējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klīrējoties (tag.), klīrēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klīrētos
Vajadzības izteiksme: jāklīrējas
Māksloti kautrēties, arī vairīties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktī Diāna bija izlocījusies, klīrējusies, vilinādama un vienlaikus atstumdama.
- Neklīrējieties jele, jūs tā pirmā nebūsiet, kas iekš manis iemīlējusēs.
- Tomēr klīrējas, izbaudīdama iespēju viņu atkal atstumt!
- Un, bez šaubām, tikai klīrējās, ilgodamās izpļāpāties un tikt vaļā no sakrājušās spriedzes.
- Klausies, Konstance, beidz klīrēties.