aizduļķot
aizduļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizduļķoju | aizduļķojam | aizduļķoju | aizduļķojām | aizduļķošu | aizduļķosim |
| 2. pers. | aizduļķo | aizduļķojat | aizduļķoji | aizduļķojāt | aizduļķosi | aizduļķosiet, aizduļķosit |
| 3. pers. | aizduļķo | aizduļķoja | aizduļķos | |||
Pavēles izteiksme: aizduļķo (vsk. 2. pers.), aizduļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizduļķojot (tag.), aizduļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizduļķotu
Vajadzības izteiksme: jāaizduļķo
Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs esam aizmirsušas par to, ka dažas teiksmas mūs patiesībā brīdina par to, cik viegli ir aizduļķot savu dvēseles upi un ļaut tai gadiem nīkuļot.
- Tas atrauj vaļā aizduļķojošos kanālus.
- Piedevām, veicot auto lukturu pulēšanu, iespējams izvairīties no pretimbraucošo autovadītāju apžilbināšanas - no aizduļķotiem lukturiem rodas daudz lielāks gaismas piesārņojums uz augšu.
- Bet jau nākamajā mirklī tevī uzplaiksnī klusa cerība, ka visa pamatā varbūt ir kaut kādu sociālpolitisko strāvojumu, protesta, ja vēlaties, uztaustīšana, taču strāvojumi izrādās vien aizduļķoti mājieni 80.-90. gadu mijas garā vai vizualizētu 2012. gada ziņu portālu lasītāju komentāru garā.
- Ja vadāt auto ar blāviem, aizduļķotiem un dzeltenīgiem lukturiem, jūs palielināt risku iekļūt kādā no šiem negadījumiem, jo tādējādi krietni pazemināt redzamību, kā arī citi pretimbraucošie mazāk redz jūs un tiek vairāk apžilbināti ( liels daudzums no jau tā vājā lukturu apgaismojuma tiek neproduktīvi tērēts un spīd uz augšu, nevis uz ceļu).