krūpis
krūpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | krūpis | krūpji |
Ģen. | krūpja | krūpju |
Dat. | krūpim | krūpjiem |
Akuz. | krūpi | krūpjus |
Lok. | krūpī | krūpjos |
1.Pundurītis, rūķītis.
2.Vārgulis, kroplis.
Avoti: LE, Sin, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai pašu alu ar birkavu milnu aizmējis cieti, lai krūpis nekad vairs nelīstu šinī pasaulē cilvēkus mocīt.
- Un tā kāpis krūpim mugurā, un tas iznesis pa to pašu alu, kur todien Lāču Krišus ielaidies.
- Līdz to bijis padarījis, krūpis atsprucis atpakaļ alā, jo baidījies no Lāču Krišus, vai tikai neņemšot vēl viņu spīlēt; bet Lāču Krišus labprāt viņam to atvēlējis, lai mūkot arī.