krūpis
krūpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krūpis | krūpji |
| Ģen. | krūpja | krūpju |
| Dat. | krūpim | krūpjiem |
| Akuz. | krūpi | krūpjus |
| Lok. | krūpī | krūpjos |
1.Pundurītis, rūķītis.
2.Vārgulis, kroplis.
Avoti: LE, Sin, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai pašu alu ar birkavu milnu aizmējis cieti, lai krūpis nekad vairs nelīstu šinī pasaulē cilvēkus mocīt.
- Un tā kāpis krūpim mugurā, un tas iznesis pa to pašu alu, kur todien Lāču Krišus ielaidies.
- Līdz to bijis padarījis, krūpis atsprucis atpakaļ alā, jo baidījies no Lāču Krišus, vai tikai neņemšot vēl viņu spīlēt; bet Lāču Krišus labprāt viņam to atvēlējis, lai mūkot arī.