gurbs
gurbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurbs | gurbi |
| Ģen. | gurba | gurbu |
| Dat. | gurbam | gurbiem |
| Akuz. | gurbu | gurbus |
| Lok. | gurbā | gurbos |
1.Strazdu būrītis.
2.Aizgalds, kur lopus ievieto.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgi direktora iejaukšanās varēja izklīdināt visaugstākās pakāpes izpalīdzības, satrauktas ziņkāres atmosfēru un sadzīt visus pa “ gurbiem”, atstājot tikai pašus visnepieciešamākos un visvisizcilākos palīgus kinovīra ziņā.