piedubļot
piedubļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedubļoju | piedubļojam | piedubļoju | piedubļojām | piedubļošu | piedubļosim |
| 2. pers. | piedubļo | piedubļojat | piedubļoji | piedubļojāt | piedubļosi | piedubļosiet, piedubļosit |
| 3. pers. | piedubļo | piedubļoja | piedubļos | |||
Pavēles izteiksme: piedubļo (vsk. 2. pers.), piedubļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedubļojot (tag.), piedubļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedubļotu
Vajadzības izteiksme: jāpiedubļo
Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pēc tām negaršīgajām, pēc piedeguma smirdošajām brokastīm Uršuli un Teresēli gaidīja tikpat smirdīgs darbs, jo abām iedeva pa slotai, spainim un pa sasmakušai, piepelējušai grīdas lupatai, kas savu īsto krāsu zaudējusi jau pirms daudziem gadiem, un viņas abas norīkoja mazgāt baznīcas grīdu, jo iepriekšējā dienā uz viņu iesvētībām sanākušie ļaudis bija to piebradājuši, piedubļojuši un piemēslojuši.
- Mīļumiņš gan bija galīgi satracinājies no priekiem mani atkal ieraudzīt un vispār piedubļoja visu bankas grīdu ( un, kā vēlāk pamanīju, arī manu mēteli), bet visa pieredze bija patīkama un darbiniece bija ļoti, ļoti pretimnākoša.