pusrats
pusrats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pusrats | pusrati |
| Ģen. | pusrata | pusratu |
| Dat. | pusratam | pusratiem |
| Akuz. | pusratu | pusratus |
| Lok. | pusratā | pusratos |
1.Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
Stabili vārdu savienojumiPalikt pusratā.
- Palikt pusratā kolokācija — palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt
1.1.Pusceļā, puslīdz.
1.2.Pusē (par Mēness fāzi).
Stabili vārdu savienojumiUz pusratā.
- Uz pusratā idioma — 1. Vidēji2. Puslīdz; kaut kā
Avoti: LLVV, LE, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai nākas pārtraukt pusratā, jo iesperas kāds ļoti bēdīgs vīrietis.
- Bieži vien pietrūkst arī tā, un šie likteņstāsti paliek muļķīgā pusratā.
- – nikni izsaucās tas sievišķis, ziņojumu jau pusratā pārtraukdams.
- Kaut kas nav kārtībā, tas jāizpēta, jā, tas palika pusratā.
- pusratā, tur nav ne pavarda, ne elektrības.