iebiedēt
iebiedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebiedēju | iebiedējam | iebiedēju | iebiedējām | iebiedēšu | iebiedēsim |
| 2. pers. | iebiedē | iebiedējat | iebiedēji | iebiedējāt | iebiedēsi | iebiedēsiet, iebiedēsit |
| 3. pers. | iebiedē | iebiedēja | iebiedēs | |||
Pavēles izteiksme: iebiedē (vsk. 2. pers.), iebiedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebiedējot (tag.), iebiedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebiedētu
Vajadzības izteiksme: jāiebiedē
Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čekisti ļoti labi zina kā iebiedēt cilvēkus, īpaši postpadomju sabiedrībās.
- Nevajag pat nekam notikt, vajag tikai iebiedēt, kutināt nervus.
- Sveša cilvēka atrašanās pāri sunim var mīluli iebiedēt, padarīt nervozu.
- Viņš nepārtraukti izteica man draudus, mēģināja iebiedēt un psiholoģiski ietekmēt.
- Jūs vienmēr mūs iebiedējāt, bet tagad sākāt iebiedēt vēl vairāk.