iebīdīt | Tēzaurs

iebīdīt

iebīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Bīdot ievirzīt (kur iekšā).

1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri