iebetonēt

iebetonēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.

2.Ievietot (betona masu) veidnēs.

Avoti: LLVV