iebetonēt
iebetonēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebetonēju | iebetonējam | iebetonēju | iebetonējām | iebetonēšu | iebetonēsim |
| 2. pers. | iebetonē | iebetonējat | iebetonēji | iebetonējāt | iebetonēsi | iebetonēsiet, iebetonēsit |
| 3. pers. | iebetonē | iebetonēja | iebetonēs | |||
Pavēles izteiksme: iebetonē (vsk. 2. pers.), iebetonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebetonējot (tag.), iebetonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebetonētu
Vajadzības izteiksme: jāiebetonē
1.Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
2.Ievietot (betona masu) veidnēs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais ir visu sagatavot, iebetonēt apmales; tas prasa laiku.
- Pēc kāda laika var iebetonēt jaunas grīdas un ielaist jaunus sivēnus.
- Skulptūras uzstādīšanas darbi jāuzsāk ar vietas sagatavošanu galvenajam balstam iebetonējot pamatnes daļu.
- kā Vācijā " zaļie" bija iebetonējuši rokas dzelzceļa sliedēs,
- Izbalsināti griesti un sienas, iebetonēti stabi pastaigu laukumam.