uztecināt2
uztecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztecinu | uztecinām | uztecināju | uztecinājām | uztecināšu | uztecināsim |
| 2. pers. | uztecini | uztecināt | uztecināji | uztecinājāt | uztecināsi | uztecināsiet, uztecināsit |
| 3. pers. | uztecina | uztecināja | uztecinās | |||
Pavēles izteiksme: uztecini (vsk. 2. pers.), uzteciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztecinot (tag.), uztecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztecinātu
Vajadzības izteiksme: jāuztecina
Uzasināt, uztrīt (piemēram, ar tecīlu); iztecināt 2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī mēs ieradāmies krietni pirms ansamblim paredzētā laika, jo Edžum šķita, ka dziedātājiem kādu brīdi jabūt kopā, lai uztecinātu štīmi.
- Vēl jo vairāk – uzplaukst gaidas pēc nākamā upura, kārtējā nepārvaramā, samākslotā konflikta un antivaroņa spožā uzvaras gājiena – bet kā gan citādi – ja pusi stāsta tēvs māca dēlu pareizi uztecināt cirvi, tad beigās taču jāseko kaut kam iespaidīgam, vai ne?
- Uztecina to momentu uz kāda papīra , iemērc skrūves galu un skrūvē iekšā.
- Liekas, ka tās acis pa gabalu mani vēro, un Linda ik pa laikam tur uztecina kaut ko slapju, bet tas nav ūdens, jo šausmīgi smuki smaržo!
- Tad viņa nosēdās no manis nost, ātri sāka masēt manu locekli, līdz es atkal beidzu, tikai šoreiz viņa manu spermu savāca un lika man to uztecināt viņai virsū.