aizkņopēt
aizkņopēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkņopēju | aizkņopējam | aizkņopēju | aizkņopējām | aizkņopēšu | aizkņopēsim |
| 2. pers. | aizkņopē | aizkņopējat | aizkņopēji | aizkņopējāt | aizkņopēsi | aizkņopēsiet, aizkņopēsit |
| 3. pers. | aizkņopē | aizkņopēja | aizkņopēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkņopē (vsk. 2. pers.), aizkņopējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkņopējot (tag.), aizkņopēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkņopētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkņopē
Aizdarīt ar spiedpogām.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grib arī aizkņopēt rāpuli
- Dzintars jau mani sauc , izrādās , ka viņš tomēr atkņopējis rāpulīti atkal vaļā , bet aizkņopēt nesanāk māsa par daudz kustoties , lai es viņu pieturot