izšņaukt
izšņaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšņaucu | izšņaucam | izšņaucu | izšņaucām | izšņaukšu | izšņauksim |
| 2. pers. | izšņauc | izšņaucat | izšņauci | izšņaucāt | izšņauksi | izšņauksiet, izšņauksit |
| 3. pers. | izšņauc | izšņauca | izšņauks | |||
Pavēles izteiksme: izšņauc (vsk. 2. pers.), izšņauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšņaucot (tag.), izšņaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšņauktu
Vajadzības izteiksme: jāizšņauc
1.Šņaucot iztīrīt (degunu).
2.Šņaukt (tabaku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izšņauca degunu un no turienes kā no strūklakas izšļācās ūdens.
- Rupjmaizi un, – Mārtiņš izšņauca degunu, – kāpostu salātus.
- Degunu izšņaukt nav iespējams, jo ūdeņainais šķidrums pēc dažām minūtēm pil atkal.
- Uz tādu viedu atziņu atbildu, skaļi izšņaucot degunu.
- Mākoņu balerīnas tikai sajūsmā kunkstēja, bet Saule nervozi izšņauca degunu un piezīmēja: