izšņāpt
Lietojuma biežums :
izšņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
2.apvidvārds Izsvītrot, nosvītrot.
3.apvidvārds Slepeni zagt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri