izšņāpt
izšņāpt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšņāpju | izšņāpjam | izšņāpu | izšņāpām | izšņāpšu | izšņāpsim |
| 2. pers. | izšņāp | izšņāpjat | izšņāpi | izšņāpāt | izšņāpsi | izšņāpsiet, izšņāpsit |
| 3. pers. | izšņāpj | izšņāpa | izšņāps | |||
Pavēles izteiksme: izšņāp (vsk. 2. pers.), izšņāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšņāpjot (tag.), izšņāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšņāptu
Vajadzības izteiksme: jāizšņāpj
1.Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
2.apvidvārds Izsvītrot, nosvītrot.
3.apvidvārds Slepeni zagt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izšņāpuši par daudz vietām un pēc tam mēģinājuši saglābt.
- Iedomājieties, jums ir nodaļa uz 60 lapām, tā ir izgājusi cauri trīs filtriem un tagad es ieraugu, ka redaktore izšņāpusi vienu rindkopu ārā, otru.