izdaiļot
izdaiļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdaiļoju | izdaiļojam | izdaiļoju | izdaiļojām | izdaiļošu | izdaiļosim |
| 2. pers. | izdaiļo | izdaiļojat | izdaiļoji | izdaiļojāt | izdaiļosi | izdaiļosiet, izdaiļosit |
| 3. pers. | izdaiļo | izdaiļoja | izdaiļos | |||
Pavēles izteiksme: izdaiļo (vsk. 2. pers.), izdaiļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdaiļojot (tag.), izdaiļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdaiļotu
Vajadzības izteiksme: jāizdaiļo
1.Padarīt daiļu, patīkamu.
2.Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bez tam tāds risinājums vizuāli padara ķermeni slaidāku un izdaiļo figūru.
- Latvietim raksturīgi savu māju izdaiļot tā, lai atšķirtos no kaimiņa.
- Ir teiciens – audzēt puķes krāšņumam nozīmē izdaiļot zemi ar mīlestību.
- Staigāt caur puķēm ir kā dvēseli izdaiļot,” saka saimniece.
- Bāla un dziļi iekritušām acīm parādījās Fēlijas negrimētā, neizdaiļotā seja.