izdaiļoties
Lietojuma biežums :
izdaiļoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdaiļojos | izdaiļojamies | izdaiļojos | izdaiļojāmies | izdaiļošos | izdaiļosimies |
2. pers. | izdaiļojies | izdaiļojaties | izdaiļojies | izdaiļojāties | izdaiļosies | izdaiļosieties, izdaiļosities |
3. pers. | izdaiļojas | izdaiļojās | izdaiļosies |
Pavēles izteiksme: izdaiļojies (vsk. 2. pers.), izdaiļojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdaiļojoties (tag.), izdaiļošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdaiļotos
Vajadzības izteiksme: jāizdaiļojas
Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūk, vēl pāris ierosinājumi, kā svētku noskaņās amizanti izdaiļoties!
- Lai arī vasarā vairāk saredzamas klinšainās sienas un pats grāvis, arī ziemā šai vietai piemīt īpaša maģija – zeme pārklāta ar baltu sniega segu un koki skaisti izdaiļojušies ziemas tērpos.
- Dažas rindas no galminieka Baldasarres Kastiljones rakstītā: « Daudz pievilcīgāka ir sieviete, kura, lai arī izdaiļojusies, to darījusi ar mēru un tik piesardzīgi, ka, viņu uzlūkojot, pārņem šaubas, vai viņa maz sevi ir izdaiļojusi, nevis kā cita, kura ir izkrāšļojusies tik bagātīgi, ka seju šķietami sedz maska.»
- Kā dvēsles skaistums izdaiļojas maigais veids,
- Sprādzienu un agonijas kliedzienu izdaiļoties lecošās saules zemes rīti kļūs par patīkamu melodiju noguruša kareivja ausij