pabružāt
pabružāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabružāju | pabružājam | pabružāju | pabružājām | pabružāšu | pabružāsim |
| 2. pers. | pabružā | pabružājat | pabružāji | pabružājāt | pabružāsi | pabružāsiet, pabružāsit |
| 3. pers. | pabružā | pabružāja | pabružās | |||
Pavēles izteiksme: pabružā (vsk. 2. pers.), pabružājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabružājot (tag.), pabružāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabružātu
Vajadzības izteiksme: jāpabružā
1.transitīvs Neilgu laiku, mazliet bružāt.
1.1.intransitīvs
1.2.Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa izņēma no savas lielās ceļa somas pabružātu grāmatu angļu valodā. “
- Sēdekļi bija pabružāti un bez pārvalkiem, durvju paneļos nemanīja dzīvnieku nagu pēdas.
- Viņi kopā ar Arti aizbrauca savākt ūdensmotociklu — vecu, pabružātu Polaris — un nodeva to tālāk Jankam, kurš regulāri braukāja starp Latviju un
- Busa durvīm kreisajā pusē bija izlūzis turētājs, un tās slīpuma dēļ nemitīgi vērās ciet, sizdamās pa pakaļu Rižijam, kamēr viņš pa netīro grīdu pūzdams vilka laukā lielu, pabružātu atzveltnes krēslu.
- – un Dāvis pabružāja tukšo vēderu, viņam likās simpātiska šī medmāsa.