lūsināties
lūsināties apvidvārds
1.Glūnēt.
2.Izvairīties no darba.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā pašā laikā bija jāpatur acīs arī tie, kas vēl lūsinājās mežā.
- Šķūņa liesmu mēlēm nebija, kur dēties, tās lūsinājās arvien dziļāk debesīs, līdz kuršu apmetnē bija gaišāk nekā vasaras dienvidū.
- Bērinieku bērni nevis lūkojās uz klēts durvīm, kur rēni plandīja sveču atēnas, bet dīdīdamies lūsinājās uz dārzu, kur trokšņoja četrkājainā varza.
- Tupēdamas ūdens ielogos starp lēpenēm, uz mani lūsinājās Pandera zaļās vardes, ka droši vien bija glūnējušas arī uz Ēriku, kad viņš te paslepen makšķerēja.