kopējs2
kopējs [kùopējs] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
kopēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Darītājs → kopt.
PiemēriUn kapu svētkos tikai kopējs ar grābekli notrausis priežu zariņus un sauso skuju kārtu no viņa mājokļa jumta.
Stabili vārdu savienojumiDzīvnieku kopējs. Slimnieku kopēja; slimo kopēja.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit