kopējs2
kopējs [kùopējs] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kopējs | kopēji |
Ģen. | kopēja | kopēju |
Dat. | kopējam | kopējiem |
Akuz. | kopēju | kopējus |
Lok. | kopējā | kopējos |
kopēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kopēja | kopējas |
Ģen. | kopējas | kopēju |
Dat. | kopējai | kopējām |
Akuz. | kopēju | kopējas |
Lok. | kopējā | kopējās |
Darītājs → kopt.
PiemēriUn kapu svētkos tikai kopējs ar grābekli notrausis priežu zariņus un sauso skuju kārtu no viņa mājokļa jumta.
- Un kapu svētkos tikai kopējs ar grābekli notrausis priežu zariņus un sauso skuju kārtu no viņa mājokļa jumta.
- Jāsameklē kopēja, Mudīte drīz pārvāksies pie mums.
- Par mūža lomu tiek apbalvots ar apglabāšanu lopkopju, t.i., tautas garīgās un emocionālās kultūras kopēju, kapos.
Stabili vārdu savienojumiDzīvnieku kopējs. Slimnieku kopēja; slimo kopēja.
- Dzīvnieku kopējs vārdkoptermins — cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
- Slimnieku kopēja; slimo kopēja — sanitāre
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit