iemūžināt
iemūžināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemūžinu | iemūžinām | iemūžināju | iemūžinājām | iemūžināšu | iemūžināsim |
| 2. pers. | iemūžini | iemūžināt | iemūžināji | iemūžinājāt | iemūžināsi | iemūžināsiet, iemūžināsit |
| 3. pers. | iemūžina | iemūžināja | iemūžinās | |||
Pavēles izteiksme: iemūžini (vsk. 2. pers.), iemūžiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemūžinot (tag.), iemūžināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemūžinātu
Vajadzības izteiksme: jāiemūžina
Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Leonardo da Vinči savos šedevros 16. gs. iemūžināja cilvēka ķermeņa kustības.
- Jau atkal kamera tika pamatīgi nodarbināta, lai iemūžinātu apkārtesošo skaistumu.
- Teroristam bija videokamera, ar kur viņš arī iemūžinājis savu noziegumu.
- Taču būsim pateicīgi arī par iemūžināto mirkli," norāda Račs.
- Tas, kas tiek iemūžināta fotogrāfijā, paliek paša dalībnieka pārziņā.