ievingrināt
Lietojuma biežums :
ievingrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
Stabili vārdu savienojumiIevingrināt mēli. Ievingrināt roku.
1.1.Padarīt vingru, lokanu.
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri