ievingrināt
ievingrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievingrinu | ievingrinām | ievingrināju | ievingrinājām | ievingrināšu | ievingrināsim |
| 2. pers. | ievingrini | ievingrināt | ievingrināji | ievingrinājāt | ievingrināsi | ievingrināsiet, ievingrināsit |
| 3. pers. | ievingrina | ievingrināja | ievingrinās | |||
Pavēles izteiksme: ievingrini (vsk. 2. pers.), ievingriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievingrinot (tag.), ievingrināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievingrinātu
Vajadzības izteiksme: jāievingrina
1.Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
Stabili vārdu savienojumiIevingrināt mēli. Ievingrināt roku.
- Ievingrināt mēli frazēma — daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā
- Ievingrināt roku frazēma — strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā
1.1.Padarīt vingru, lokanu.
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām (piemēram, par darbu, kustību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienā acumirklī Ngujens Vantongs pabeidza pirmo aptveri un ar ievingrinātu kustību ievietoja otro.
- Mana ievingrinātā acs jau atšķīra galvenās sīkdaļas, nepierastās kustības un tukšumu skatienos.
- Viņš ir ievingrinājis savus redzes ceļus un smadzenes atšķirt vienu rakstītu simbolu no cita.
- Miroņi zina, ka tur roku esam ievingrinājuši.
- Aktrise Šārona Stouna ievingrināja roku foto mākslā.