ieviļņoties
Lietojuma biežums :
ieviļņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieviļņojos | ieviļņojamies | ieviļņojos | ieviļņojāmies | ieviļņošos | ieviļņosimies |
| 2. pers. | ieviļņojies | ieviļņojaties | ieviļņojies | ieviļņojāties | ieviļņosies | ieviļņosieties, ieviļņosities |
| 3. pers. | ieviļņojas | ieviļņojās | ieviļņosies | |||
Pavēles izteiksme: ieviļņojies (vsk. 2. pers.), ieviļņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieviļņojoties (tag.), ieviļņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieviļņotos
Vajadzības izteiksme: jāieviļņojas
1.parasti formā: trešā persona Iesākt viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
2.Refl. → ieviļņot3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedzēru varenu malku raganīgās dziras, gars ieviļņojās, acis joprojām pārdabiski spīdēja.
- Viegla šalkoņa ieviļņojās, viņai parādoties.
- Viņš tikpat kā rokas stiepiena attālumā spēja saskatīt pajauno, bieži vien tikai līdz jostasvietai apģērbto darbnīcas saimnieku, kuram, brokastojot un mazgājoties pagalmā pie ūdenskrāna, uz krūtīm ieviļņojās nevainojami veidotā muskulatūra.
- Visām viņa nodarbēm cītīgi sekoja brūža pagraba meistara Mārča Liberta vienpadsmitgadīgais dēls Ludolfs, kurā “ ieviļņojās mākslas tieksmju ieskaņas, sāka mosties nākamās attīstības pirmie iedīgļi”, pastiprinājās nojauta, ka “ kaut kur raisās kāda cita, diženāka un augstāka dzīve un ka viņam vēl daudz jācenšas un jāmācās, lai visu to varētu aptvert”.
- Un tad tajā klusumā it kā ietrillinājās cepts cīrulis, atritinājās pelēkas halvas pļavas, ieviļņojās garas kūlas strēmeles un uz katras šūpojās pa iesalbonbongas gliemezim, peldēja šokolādes vardes raibos zeltpapīros...