ievilt
ievilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieviļu | ieviļam | ievīlu | ievīlām | ievilšu | ievilsim |
| 2. pers. | ievil | ieviļat | ievīli | ievīlāt | ievilsi | ievilsiet, ievilsit |
| 3. pers. | ieviļ | ievīla | ievils | |||
Pavēles izteiksme: ievil (vsk. 2. pers.), ieviliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieviļot (tag.), ievilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieviltu
Vajadzības izteiksme: jāieviļ
Iemānīt, ievilināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds vientuļš vīrs, kuru nevienai sievietei neizdosies ievilt savos valgos.
- Noslēpumainais jaunietis, ko visi sauca par Čarli, nervozi ievīla stūrī.
- Vispirms tikām pārprogrammēti, padarīti garīgi inerti, pret mūsu identitāti graujošajiem procesiem aizstāvēties nespējīgi, tad - atkarīgi no labklājības, varmācības, izlaidības kulta un, visbeidzot, ievilti kolaboracionisma slazdā kā irākiešu un citu ASV interešu ass tautu genocīda līdzdalībnieki.
- Boriss Vipers drīz pēc tam kritiski sprieda, ka “ jauno, Purvīša impresionisma aplokā ievil- kto mākslinieku starpā nebija neviena tik stipra talanta, kas varētu iziet ārā no skolotāja pasaules uzskata un paņēmienu robežām”, un arī “ straujais V. Zeltiņš” tikai meklējis “ izeju krāsainās virsmas sadalījumā, izteiksmīgā krāsu uzmetumā”.
- Otrais – šī plāna īstenošana – izskriet, izbrist, izlīst, norāpot to lielo gaisa gabalu, kas ar vieglu roku 20 minūšu laikā tika ievilts kartē.