ievilnīt
ievilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ievilnīju | ievilnījam | ievilnīju | ievilnījām | ievilnīšu | ievilnīsim |
2. pers. | ievilnī | ievilnījat | ievilnīji | ievilnījāt | ievilnīsi | ievilnīsiet, ievilnīsit |
3. pers. | ievilnī | ievilnīja | ievilnīs |
Pavēles izteiksme: ievilnī (vsk. 2. pers.), ievilnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievilnījot (tag.), ievilnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievilnītu
Vajadzības izteiksme: jāievilnī
Avoti: LLVV