ievīlēties
ievīlēties [ievĩlēties] atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievīlējos | ievīlējamies | ievīlējos | ievīlējāmies | ievīlēšos | ievīlēsimies |
| 2. pers. | ievīlējies | ievīlējaties | ievīlējies | ievīlējāties | ievīlēsies | ievīlēsieties, ievīlēsities |
| 3. pers. | ievīlējas | ievīlējās | ievīlēsies | |||
Pavēles izteiksme: ievīlējies (vsk. 2. pers.), ievīlējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievīlējoties (tag.), ievīlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievīlētos
Vajadzības izteiksme: jāievīlējas
Refl. → ievīlēt 1; tikt ievīlētam.
Avoti: LLVV