Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
ievīlēt1
ievīlēt [ievĩlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.ievīlējuievīlējamievīlējuievīlējāmievīlēšuievīlēsim
2. pers.ievīlēievīlējatievīlējiievīlējātievīlēsiievīlēsiet, ievīlēsit
3. pers.ievīlēievīlējaievīlēs
Pavēles izteiksme: ievīlē (vsk. 2. pers.), ievīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievīlējot (tag.), ievīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievīlētu
Vajadzības izteiksme: jāievīlē
Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • "Atstādināta zvērināta notāra zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu."
  • Tā zvērināta notāra zīmogu, kura grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības pārņemamas, nodod tieslietu ministram neievīlētu.
  • Tā zvērināta notāra zīmogu, kura grāmatas, lietas, akti un glabājamās vērtības pārņemamas, nodod tieslietu ministram neievīlētu."
  • Ja zvērināts notārs ir atstādināts vai pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņa zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.
  • Ja briesmīgi gribas vēl pabraukt ar stipri nodilušiem klučiem , var tās rievas ar vīli ievīlēt dziļākas