Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
ievīlēt1
Lietojuma biežums :
ievīlēt [ievĩlēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Vīlējot (ar vīli), ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri