ieviļāt
ieviļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieviļāju | ieviļājam | ieviļāju | ieviļājām | ieviļāšu | ieviļāsim |
| 2. pers. | ieviļā | ieviļājat | ieviļāji | ieviļājāt | ieviļāsi | ieviļāsiet, ieviļāsit |
| 3. pers. | ieviļā | ieviļāja | ieviļās | |||
Pavēles izteiksme: ieviļā (vsk. 2. pers.), ieviļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieviļājot (tag.), ieviļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieviļātu
Vajadzības izteiksme: jāieviļā
Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas izmisīgi kūla savus mazos aiŗus un, smiltīs ieviļāts, žēli raudāja.
- Sviestu izņem no ledusskapja, sagriež gabalos un pa daļām ar dakšu iekapā miltos tā, lai miltos ieviļātos daudzi nelieli pārslveidīgi sviesta kunkulīši.