kūkucis
kūkucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kūkucis | kūkuči |
Ģen. | kūkuča | kūkuču |
Dat. | kūkucim | kūkučiem |
Akuz. | kūkuci | kūkučus |
Lok. | kūkucī | kūkučos |
Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
Avoti: ME