kūkucis
kūkucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūkucis | kūkuči |
| Ģen. | kūkuča | kūkuču |
| Dat. | kūkucim | kūkučiem |
| Akuz. | kūkuci | kūkučus |
| Lok. | kūkucī | kūkučos |
Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
Avoti: ME