jautrināt
Lietojuma biežums :
jautrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | jautrinu | jautrinām | jautrināju | jautrinājām | jautrināšu | jautrināsim |
2. pers. | jautrini | jautrināt | jautrināji | jautrinājāt | jautrināsi | jautrināsiet, jautrināsit |
3. pers. | jautrina | jautrināja | jautrinās |
Pavēles izteiksme: jautrini (vsk. 2. pers.), jautriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jautrinot (tag.), jautrināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jautrinātu
Vajadzības izteiksme: jājautrina
Darīt (kādu) jautru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viņu tas jautrina, jo, redz, viņš saredzējis analoģijas ar Saeimu.
- Tā ir komēdija, kas raisa “ refleksa smieklus”, kad mūs jautrina pārsteidzošas situācijas un norišu nesaderība ar ierastajiem priekšstatiem.
- Kad mēs to jautrinājām,
- Jautrināt līgaviņu.
- Nemierinu un nemāžojos būs labi ir tas tukšais pūslis , ar kuru mēs jautrinām nelaimīgos