sprūdīt
Lietojuma biežums :
sprūdīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti kopā ar: "vaļā"; lieto: reti
Locīšana
sprūdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti kopā ar: "vaļā"; lieto: reti
Locīšana
sprestīt apvidvārds
1.Vērt, arī laist vaļā (ko).
2.Sākt darīt (ko); ļaut (kam) norisēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri