labrīts
labrīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labrīts | labrīti |
| Ģen. | labrīta | labrītu |
| Dat. | labrītam | labrītiem |
| Akuz. | labrītu | labrītus |
| Lok. | labrītā | labrītos |
Sveiciens, satiekoties no rīta.
Stabili vārdu savienojumiDot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru); dot labvakaru; dot labdienu; dot laburītu.
- Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru); dot labvakaru; dot labdienu; dot laburītu novecojis, kolokācija — sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilis un ūdeņi labrītu saka, Mežu ielokā dabas taka.
- Drīzāk viens jautrs labrīts viņai, savai labvēlei un kopējai.
- Ar galvu pamāju vīrietim labrītu, tomēr – viņa atbildi nesagaidīju.
- Očas plaukstu labrītam saņēma ikviens purniņš, kas vien pastiepās pretī.
- Iekāpjot autobusā, gribējās kasierei pateikt labrītu – nokaunējos – nepateicu.