labrocīts
labrocīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labrocīts | labrocīti |
| Ģen. | labrocīta | labrocītu |
| Dat. | labrocītam | labrocītiem |
| Akuz. | labrocītu | labrocītus |
| Lok. | labrocītā | labrocītos |
Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi.
Avoti: TM5