iekarotājs
iekarotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iekarotājs | iekarotāji |
| Ģen. | iekarotāja | iekarotāju |
| Dat. | iekarotājam | iekarotājiem |
| Akuz. | iekarotāju | iekarotājus |
| Lok. | iekarotājā | iekarotājos |
iekarotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iekarotāja | iekarotājas |
| Ģen. | iekarotājas | iekarotāju |
| Dat. | iekarotājai | iekarotājām |
| Akuz. | iekarotāju | iekarotājas |
| Lok. | iekarotājā | iekarotājās |
1.Darītājs → iekarot.
2.Tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt viņam pieder daži cienījami un citu Everesta iekarotāju apbrīnoti rekordi.
- Viņas izveido pirmo Dienvidpola iekarotāju komandu, kurā ir tikai sievietes.
- Laiku no laika pakļautie saceļas un veiksmes gadījumā padzen iekarotājus."
- Bēgot no iekarotājiem, vietējie reģiona iedzīvotāji paglābās Veneto lagūnas salās.
- 711. gadā Pireneju pussalā ienāca mauru iekarotāji Tarika ben Saida vadībā.