pieķērnāt
pieķērnāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķērnāju | pieķērnājam | pieķērnāju | pieķērnājām | pieķērnāšu | pieķērnāsim |
| 2. pers. | pieķērnā | pieķērnājat | pieķērnāji | pieķērnājāt | pieķērnāsi | pieķērnāsiet, pieķērnāsit |
| 3. pers. | pieķērnā | pieķērnāja | pieķērnās | |||
Pavēles izteiksme: pieķērnā (vsk. 2. pers.), pieķērnājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķērnājot (tag.), pieķērnāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķērnātu
Vajadzības izteiksme: jāpieķērnā
Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpēc man pieķērnāt to visu?
- Protams, viena sevi ar nevajadzīgām pārdomām neapgrūtinoša cilvēka sabiedriski ģeopolitiskās ilgas un gaidas nebūtu tā vērtas, lai ar to apcerēšanu pieķērnātu jau tā daudzcietušo interneta telpu.