aprīvēt
aprīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprīvēju | aprīvējam | aprīvēju | aprīvējām | aprīvēšu | aprīvēsim |
| 2. pers. | aprīvē | aprīvējat | aprīvēji | aprīvējāt | aprīvēsi | aprīvēsiet, aprīvēsit |
| 3. pers. | aprīvē | aprīvēja | aprīvēs | |||
Pavēles izteiksme: aprīvē (vsk. 2. pers.), aprīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprīvējot (tag.), aprīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprīvētu
Vajadzības izteiksme: jāaprīvē
1.Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
1.1.Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atģērbj, mitrina ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis ( zīdaiņus aprīvē ar ūdeni).
- 1 aprīvēta citrona miziņa
- Tad paņem plaukstā vienkārtu dvielīti un pulksteņrādītāja virzienā aplīšos aprīvē papēdi.
- Piedevām - pirmās asinis no pamatīgi aprīvētām delnām un saplēstas džinsu bikses.
- Tad saņem dvieli, kā rīvējot vēderu, un aprīvē ciskai sānus un priekšu.