Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džordžs bija uzvilcis un cieši nopogājis savus zilos kokvilnas svārkus un melno platmali novilcis uz acīm.
- Punzius, tikko iznācis pa būdas durvīm, rokas kabatā sabāzis, cigārs mutē, ūsains gorodovojs vasaras uniformā ar visu siļķi gar bikšu staru un gadus piecdesmit vecs, ducīgs vīrs tumšos, cieši nopogātos svārkos, hūti galvā un portfeli pie rokas.
- Biklie koncertētāji krāsainās drānās, cienīgais ministrs melnu bārdu un līdz kaklam nopogātā melnā, stingrā svārkā, gaisā plīvošie smaržu mākoņi, tas viss manī viesa mieru un laipnību, laimi un prieku, itin kā šīs skaņas dzirdējis, šos cilvēkus redzējis un šīs smaržas jutis būtu kopš agras bērnības.
- Vēl klauvējiens, vēl gaidīšana – reportieris ar plaukstu pagrūda durvis – tās atvērās, un viņa acīm parādījās šāda aina: nabadzīga istaba, blaktīm noklātas sienas, galds un koka gulta; uz galda – nopogāta manžete, uz gultas – cilvēks ar atkailinātu roku un muti, kas tiecās pie elkoņa izliekuma.
- Sun nopogā savu atbalstu , developments kļūs lēnāks , bet neapstāsies