Paplašinātā meklēšana

Meklējam rau.

Atrasts vārdos (763):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
cum grano salis "ar graudiņu sāls"; ironiski.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
gaņīt (Ātri) braukt
gāzēt (Ātri) braukt
goņīt (Ātri) braukt
izdzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
dzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
izmest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
mest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
vietraugs [vietraudzis]{s:2159}
absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi
blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis
gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
skropulis Ādas slimība - kraupis
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
dermestidae Ādgraužu dzimta
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
noraušana Adījuma valdziņu noraukšana
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus)
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
izairēt Airējot izbraukt
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
vilāt aiz matiem raustīt, plūkāt
sadirt aiz noguruma sarauties
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt
aizpukšķināt Aizbraukt
aizripināt Aizbraukt
aizvagot Aizbraukt
aizvažāt Aizbraukt
aizvažot Aizbraukt
mahnuķ Aizbraukt
nobraukties Aizbraukt
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizripot aizbraukt (par cilvēku)
aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizjādīties Aizbraukt; aiziet
aizreizot Aizceļot, aizbraukt
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
aizkrubināt Aizgrauzt
aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi
aizstebulēt aiziet raudot
aiztimbāt aiziet raudot
aizajaukties aiziet, aizbraukt
aiztriept aiziet, aizbraukt
aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aizērģelēt aiziet, skaļi raudot
aizmočīt aiziet; aizbraukt
aizpirst aiziet; aizbraukt
aizpisties aiziet; aizbraukt
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā)
izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu
atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt
Aize Aizkraukle
Ascheraden Aizkraukle
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji
aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji
stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums
Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā
ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums
kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs
saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām)
aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko)
trikņīt Aizplēst (kādu trauku)
šautris Aizraujošs incidents
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam)
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku
kaite Aizraušanās, nodošanās
aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā)
valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt
aizrautīgums Aizrautība
fanot Aizrauties (ar ko)
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
aizrēķināties Aizrauties rēķinot
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku)
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu)
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi
aizsprausties Aizspraukties
sasaktāt aizspraust ar saktu
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
aizridāt Aizsprostot, aizkraut
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus)
aiztraukties Aiztraukt (1)
dašaut Aiztraukties
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks)
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
aizdricināt Aizvilkt, aizraut
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka
akmengrauzis Akmeņgrauzis
akmingrauzis Akmeņgrauzis
lišiņš Akmeņgrauzis
šlistiņš Akmeņgrauzis
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste
Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis
smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš
oļgrauži Akmeņgrauži
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
dishepātija Aknu funkcijas traucējums
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa
pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā
dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
šķivenis Alus darāmais trauks
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā
zeija Alus kāšamais trauks
paķimene Alus nogulsnes (no rauga)
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
tecenis Alus trauks
vērpis Alus trauks
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus
upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana
kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus
kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus
traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus
banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
kolts Amerikāņu parauga revolveris
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
Anīku strauts Ančku strauts Apes pagastā
underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos
stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums
tups Apaļi dreijāts sāls trauks
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
tīne Apaļš koka trauks
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes
bundzis Apaļš māla trauks
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
čērpuks Apaļš trauks
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
tole Apaļš trauks, bezosu krūze
pūčka Apaļš trauks; darvas trauks
pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku
trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
pumpiņa apaļš vienkoča trauks
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks
ortokinometrs aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
mikrorespirometrs aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā
aspirators aparāts gāzu paraugu noņemšanai
petehiometrs aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
grauzdētājs aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris
dazimetrs aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot
zimoskops aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai
klasifikators aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma
batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
pieprasījums IRQ aparatūrpārtraukuma pieprasījums
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
apmādīt Apbāzt, apspraust
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
apkārtceļš Apbraucamais ceļš
aplaitīt Apbraucīt, masēt
apbraukalēt Apbraukāt
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apmaukt Apbraukt (apkārt)
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
apkuģot Apbraukt ar kuģi
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
pārbraukties Apceļot, apbraukāt
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
aplūkot Apciemot, apraudzīt
profoss Apcietināto kareivju uzraugs
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
sadraudēt apdraudēt
aizskart Apdraudēt, ierobežot
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.)
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki)
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs
Āpēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā
Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Aprāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Bitāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Dīķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā
Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Pikslauki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā
Alunēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Aparēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Bites apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā
Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Austrumi apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā
Graviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kamatauskas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Avoti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi"
Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Aizpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta rietumu daļā
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
Jancikas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Liellauki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Vecsaikava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā
Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Aizpurvi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā
Aizāri apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas
Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
Vējiņi apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā
Aizpurves apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku)
apēdaļāt Apēst; apgrauzt
maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis
jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība
apgraut Apgāzt (sagraujot, izpostot)
apgraudēt Apgrauzdēt apkārt
apgrūst Apgrauzdēties
apgrauzīt Apgrauzt (atkārtoti)
apgraužļāt Apgrauzt (atkārtoti)
apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām
apstrādāt Apgrauzt, apknābāt
apknabināt Apgrauzt, apkrimst
apkrubināt Apgrauzt, apkrimst
apgraušļāt Apgrauzt, apkrimst (atkārtoti)
apgremzt Apgrauzt, apkrimst (visapkārt)
apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt
apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt
apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt
apkņēgāt apgrauzt, apkrimst; apsmulēt
skrabināt Apgrauzt, apskrubināt
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās)
apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt
apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt
saviļļāt Apgrauzt, sakost, samīcīt
apkodas Apgrauztais, apkrimstais, aizkostais
krimslas apgrauztas lietas, pārtikas pārpalikumi
grauzis Apgrauztu augļu atliekas
raušķēt apgriezt ar raušķi (1)
inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums
dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums
mest līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā
kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst
apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt
apkraustelēt Apkraustīt
nokraustīt Apkraut
nokravēt Apkraut
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkrāmēt Apkraut (kam apkārt)
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi)
aplādēt Apkraut lāstiem, apburt
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apgnauzt Apkrimst, apgrauzt visapkārt (ar lūpām)
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu)
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
skradāt Apmesties ar kraupi
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
zudināties Apmulst, uztraukties
zudīties Apmulst, uztraukties
varkšt Apnicīgi raudāt
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.)
apkaust Aprakt, apraust
apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
apgaudēt Apraudāt, sērot
apgaust Apraudāt, sērot
savēkšties apraudāties
apsaraudāties Apraudāties
stūkās iet apraudzīt dzemdētāju
apšķupelēt Apraust
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
staccato Aprauti, īsi, pretēji "legato"
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache"
martellato Aprauti; norādījums spēlēt līdzīgi "staccato"
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aprauti Aprauts
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
aprubināt Apskrubināt, apgrauzt
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt)
apspurslāt apsprauslot
apsprauslāt Apsprauslot
apsprauslēt Apsprauslot
nomaidzīt Apspraust
nomiet Apspraust (ar mietiem)
nomietot Apspraust (ar mietiem)
izmiet Apspraust ar mietiem
aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm
iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām
nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
saperda Apšgrauži
Saperda populnea apšgraužu suga
Saperda scalaris apšgraužu suga
apšķipelēt Apšķūrēt, apraust
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
atkavēt apturēt, traucēt, novērst u. tml.
časka Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi
čoska Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi
čoma Apvalks, miza (graudiem)
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt
noļembāt Apzelēt, apgrauzt
lūkāt Apziemot, lai apraudzītu
personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi
krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
krankšķināt Apzīmējums kraukļa balsij
treknie gadi apzīmējums Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes periodam 2006.-2008. g.
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
grains Apzīmējums zirnīšiem, kā arī graudiņiem
krimšķināt Apzīmējums žagatas un kraukļa balsij
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
acidofils ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
dobes ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai
raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu
cukurains ar cukuru notriepts (parasti trauks)
cukuraiņš ar cukuru notriepts (parasti trauks)
iekokļāt ar čīkstošiem ratiem iebraukt
krausīt ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot)
pūdele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
pundele ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā
ikri ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā
branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
metus ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis
vāneklis ar ēdieniem pilns trauks
gļotsomiņa ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
aizblārkšēt ar graboņu, žvadzoņu aizbraukt
appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
atkleperēt ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu)
dandalāties ar grūtībām braukt pa bedrēm
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
kuķēties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
urrāties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
iemūdīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt
iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
dangāties ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt
izmuļļāties ar grūtībām izbraukt
izmalties ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt
spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
nesaderība ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm
pieķerties ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko)
acidofilīns ar īpašām baktērijām saraudzēts piens
slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
kaplēt ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku)
niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
ūmakām ar joni, strauji
kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
rakt ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem)
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
pakapačāt ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma
kapačāt ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
remedijs ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē
mest cilpu (arī cilpas) ar līkumu iet, skriet, braukt
etalons ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
iecirst ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā)
nomaigāt ar maiglēm noraut
glaust ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu)
glāstīt ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku)
glausties ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu
skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus
uzmest ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2)
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
grauzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts
olupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
zvirgzdupīte ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte
lātīties ar pārtraukumiem blāzmot (no uguns)
izpūšļot ar pārtraukumiem izpūst, izkaisīt
dīkaļāt ar pārtraukumiem skaļi raudāt
dīkaļāties ar pārtraukumiem skaļi raudāt
gulgot ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju)
gulgt ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju)
aizgūtnēm ar pārtraukumiem; laiku pa laikam
juceknis ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas
ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
rūgušpiens ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens
noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
uzsist ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu)
notrimšķināt ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas
izpļaukstināt ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka)
apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
izgrūst ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles)
blenkt ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt
apurķēties ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot)
nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
aizakulties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
aizstrūgāties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
atstrūgāties ar pūlēm, grūtībām atbraukt
atmuļļāties ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
strūgāties ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
iestrūgāties ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet
izstrūgāties ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet
izmoļļāties ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu)
pārstrūgāties ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri)
piestrūgāties ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet
uzstrūgāties ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet
uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
atķellāties ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
pievēkšties ar raudāšanu izraisīt kaut ko sliktu
saklidzināt ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt
plācinis ar raugu cepta baltmaize
lepuškāt ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu)
uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli
iebrākšķēt ar rīboņu iebraukt
šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu
atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
nošļaucīt ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt
aizgūtnēm ar sajūsmu, aizrautīgi
sasojs ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties
sasots ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs
ar nemierīgu sirdi ar satraukumu, bažām
būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu
rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem
nojaukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
valačīt ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu
skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem)
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
nodot ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā)
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām
pasist ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
bakstēt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
bakstīt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
kāpene ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
grūstīt ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt
grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi)
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.)
pārlidot ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko)
uzlidot ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
aizsist ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst
iepāsēt ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest
iespraugt ar spēku iespraust, sabāzt
izgāzt ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt
izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
spridzināt ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
iepasakāties ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties
apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
ātri ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt)
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
notraukt ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
aizsist ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā)
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
atraut ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis)
attraukt ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
atmest ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ
aiztraukt ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
iesviest ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku)
lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
samest ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā)
izmest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu)
izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
notraukt ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu)
samest ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu)
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā
pasist ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā
noraut ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu)
plēst ar strauju kustību ņemt nost (ko)
pārmest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
pārsviest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
pierauties ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli
pasist ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā)
pasist ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu)
pamest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pasviest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
parauties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu
pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
piegrūst ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt)
piegrūst ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
uzmest ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
sviest ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8)
grūst ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko)
mest ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli)
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt
noraut ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
saraut ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu)
saraut ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu)
atsist ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
sasviest ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
izraut ar strauju rīcību izglābt (no nāves)
izraut ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības)
raust ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras)
apmest ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt)
uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
izraut ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu)
atsist ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus)
atsist ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ
triekt ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā)
triekt ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas)
rauties ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur)
sasisties ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties
izstraujot ar straumi iztecēt, gāzties ārā
ar gvalti ar straumi, aumaļām
bobslejs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
bobs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas
uzsviest ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2)
eskimo ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
spaistot ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
uz acīm ar trauka dibenu uz augšu
piesisties ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties
uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
atžvārdzēt ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt
ieblīšķēt ar troksni ienākt, iebraukt
aizsisties ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties
plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
pieskalojums ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme
ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu
tanks ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai
vāla ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
kremelēt ar vārdiem otru grauzt, gremst
aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
ģirnīt ar varu kaut ko raut, plēst
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
krist ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi)
vēžupe ar vēžiem bagāta upīte, strauts
valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas
maigot ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā)
krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
kramptīt ar zobiem grauzt, skrubināt
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
araucaria Araukārijas
araucariaceae Araukāriju dzimta
araucariales Araukāriju rinda
parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana")
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem
graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu
remisija Ārēji neietekmēta psihisko traucējumu norise
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles"
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams
patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas
kā ar nazi pie rīkles ārkārtīgi uzstājīgi, aizvainojoši, draudīgi
akromānija Ārkārtīgs uztraukums, plosīšanās, trakošana
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
pārart Arot pārraut vai pārgriezt (ko)
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus
bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults)
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
granula Ārstniecības zāļu graudiņš
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
dūciņas Asaras, raudāšana
malasimilācija Asimilācijas traucējums
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus
lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas
hematomiēlija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, gk. muguras traumu rezultātā
aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām)
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas
angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums
odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas
hemostāze Asiņošanas pārtraukšana, apstāšanās
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
strauls Ass, pēkšņs; straujš
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu)
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
rogaļi Atbirumi pēc graudu vētīšanas
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes
atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust
atcelties Atbraukt (laivā)
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem)
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem
atorēt Atbraukt ar ori
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu
atvažot Atbraukt, ierasties
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud
atcināties Atbrīvoties, atrauties
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
nokvietēt Atdalīt (sēnalas no graudiem)
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām
kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci)
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
sekcijatdalītājs Atdalītājs starp kopņu sekcijām to savienošanai vai pārtraukšanai
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi)
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu
kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām
uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem
comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.)
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma)
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā
Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma)
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt
šņuk atkārtojumā atdarina raudāšanu
izgraustīt atkārtoti (dažādās vietās) izgrauzt, sagrauzt
nobraukāties atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem
atbraukāt atkārtoti braukt šurp
aizbraucīt atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt
kremšļāt atkārtoti grauzt
kremšļāties atkārtoti grauzt
mīcīties atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā)
pakraustīt atkārtoti mazliet notraukt, nosist
attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
sagrumstīt atkārtoti sagraut vai sagrūstīt
dīkāt atkārtoti skaļi raudāt
dīkuļot atkārtoti skaļi raudāt
paspraudīt atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā)
pārspraudīt atkārtoti spraust, spraust citā vietā
pāršaustīt atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot)
grauzīt atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt
pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
atkraukāt Atkraukāties
atsakraukāties Atkraukāties
susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
sprucumi Atkritumi, putraimus spraucot
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla)
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h
maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām
mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā)
mats atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
maša Atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas
čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas
repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos)
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
demaskēt atmaskot, noraut masku
energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu
piemārša Atmiņas traucējumi
dismnēzija Atmiņas traucējums
pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši
retrogrādā amnēzija atmiņas trūkums par kādu posmu pirms galvas smadzeņu traumas
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu
atplīvēt Atnākt vai atbraukt
atsašķetināties Atnākt, atbraukt
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt
noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt
atsist Atņemt (draugu vai draudzeni)
atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni)
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā)
atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem
apstāte Atpūta (pārtraukums, pauze)
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā)
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai
skrējiens ātra braukšana (par transportlīdzekļiem)
lidošana ātra iešana, skriešana vieglā gaitā; ātra braukšana
strauja Ātra straume, straume upes izliekumā
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
dirbiens Ātra, strauja kustība
zibenica Ātra, strauja sieviete
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Augstkalnu dīķis atradās Aizkraukles pagastā, platība - 3,6 ha
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
aumaļīgs Ātras dabas, straujš, pārmērīgs
piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu)
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem)
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi)
sazans Ātraudzīga karpu dzimtas zivs
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu
auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni)
jorkšīri Ātraudzīgu cūku šķirne
berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne
ātraudži Ātraudzis
ātrauģis Ātraudzis
agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem)
birzūklis Ātraudža egle
ātraudzis Ātraudži
atrūgas Atraugas
raugas Atraugas
šķuras Atraugas
buktis sit atraugas nāk
gulgas Atraugas, kairinājums vemšanai
kličkas Atraugas, žagas
parūgāt Atraugāt
atraudzīties Atraugāties
atrūgāties Atraugāties
atsarūgāties Atraugāties
ģegoties Atraugāties
guldzīties Atraugāties
noknukšēt Atraugāties
noknukšēties Atraugāties
noknukšķēties Atraugāties
nokulcēties Atraugāties
raugāties Atraugāties
raugties Atraugāties
žaugāties Atraugāties
žārkstīties atraugāties (galvenokārt pirms vemšanas vai vemšanas laikā)
gulgāt Atraugāties, rīstīties
gulgāties Atraugāties, rīstīties
kličkot Atraugāties, žagoties
klikačāt Atraugāties, žagoties
atrauja Atraujas darīt - kaitēt
abrupcija Atraušana, pārraušana, nolaušana
izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni)
atdirnīt Atraut, atplēst
notrukšķināt Atraut, noknapināt
kā pa maisu atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
atrauteni Atrautin
atsvešināts atrauts, nesaistīts
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
aizcirsties ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda)
aizdragāt ātri aizbraukt
aizkrēst ātri aizbraukt
aizplēst ātri aizbraukt
aizvālēt ātri aizbraukt
aizvilnīt ātri aizbraukt
aizskriet ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizsteigties ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
aizlaist ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizvārīties ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt
noskraukstināt ātri apēst kaut ko kraukšķošu
atlaist ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet ātri atnākt, arī atbraukt
atvārīt ātri atnākt, atbraukt
dadrāzt ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
dadrāzties ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizņirbēt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aizņirbt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
burtēt ātri braucot, panākt, ka zirgs kļūst putains
skraidelēt ātri braukāt (par transportlīdzekļiem)
skraidīt ātri braukāt (par transportlīdzekļiem)
drāzt ātri braukt
drāzties ātri braukt
kāst ātri braukt
kurināt ātri braukt
mest ātri braukt
nesties ātri braukt
žvidzināt ātri braukt
skriet ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigt ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigties ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
gasēt ātri braukt ar automašīnu
pletēt ātri braukt vai skriet
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
signālaugi ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā)
ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
zēģelēt ātri iet vai braukt
sukāt ātri iet, skriet, arī braukt
šķīt ātri iet, skriet, braukt
vārīt ātri iet, skriet, braukt
vārīties ātri iet, skriet, braukt
izdrāzties ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko)
izvārīt ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties ātri iziet, izbraukt u. tml.
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nošvitināt ātri nobraukt
nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
noskriet ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noskriet ātri nobraukt (visu laikposmu)
noskriet ātri nobraukt gar (ko), garām (kam)
noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
nolaist ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko)
nosukāt ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
atķert ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu)
pārskriet ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
piespolēt ātri piebraukt (klāt)
pievārīt ātri piebraukt (pie kā, kam klāt)
uzšauties ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt
uzvārīt ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzvārīties ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzmesties ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzsperties ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
uzvantēt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
uzvārīt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
traukt ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi)
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
traukt ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
traukties ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
aši ātri, arī strauji, veikli
žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko)
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1)
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
trausmu trausmām ātri, strauji
rapidamente Ātri, strauji
kā aizdedzies ātri, strauji (skrien)
aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties
aizjozt Ātri, strauji aizskriet
apkašāt Ātri, strauji apiet (kam apkārt)
apkasīt Ātri, strauji apiet (kam apkārt)
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
straujot Ātri, strauji iebilst
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā)
izleksīt Ātri, strauji izēst
izlupīt Ātri, strauji izēst
izsviest kā āzi no dievnama ātri, strauji izraidīt
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.)
izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko)
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu)
nocirst Ātri, strauji noiet, noskriet
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest
nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt)
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko)
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli)
pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās)
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties
pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu)
sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
uzvālēt Ātri, strauji uzbrukt
uzjozt Ātri, strauji uzskriet
brāzeniski Ātri, strauji, steigšus
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos
auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem
drāziens Ātrs skrējiens, brauciens
ašs Ātrs, arī straujš, veikls
rints Ātrs, straujš
strāps Ātrs, straujš
šutrs Ātrs, straujš
vāsmīgs Ātrs, straujš
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem)
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem)
naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
knašs Ātrs, straujš; arī veikls
skrāpsns Ātrs, veikls, straujš, skarbs
straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi)
bobslejs ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām
asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme
braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis
grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā
krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens
vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens
sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs
motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ)
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā
retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi)
sargspraudnis Atslēgspraudnis
dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības
pārraudzība RMON attālā pārraudzība (angļu "Remote MONitoring")
aizdūdot Attālināties raudot, činkstot
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem)
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt
čorka Atteka, strautiņš, ieleja
optiskā blīvuma diapazons attēla optiskā blīvuma nepārtraukts vērtību kopums, kas robežojas ar minimālo un maksimālo vērtību
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu)
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
disglandulārs attiecīgs uz dziedzeru, gk. endokrīno dziedzeru, funkcijas traucējumu
insulopātisks attiecīgs uz insulīna sekrēcijas traucējumiem
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus)
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus
nogrūbāt attīrīt un noapaļot miežu graudus
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā
hipergonādisms Attīstības traucējumi, ko izraisa pārmērīga dzimumdziedzeru hormonālā aktivitāte
hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
didelfija Attīstības traucējums, ko raksturo divkārša dzemde un divkārša maksts
hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē
hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo
iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā
uroģenitālā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā urīnizvadkanālam un makstij ir viena kopēja atvere
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā
branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas
ķīmiskā attīstīšana attīstīšana, kurā reducējas emulsijas sudraba halogenīda graudi
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām
attraukties Attraukt (1)
mist Atturēties, pārtraukt
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga); (vāja) kopija
rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā)
iedriksne Atvere, sprauga
logs Atvere, sprauga (augu audzē)
hiatāls atverei, spraugai līdzīgs
fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte
nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu)
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu
tukas dzert atzīmēt raudzības (sešas nedēļas pēc bērna dzimšanas)
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi)
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu
horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos
horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu
aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums
trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata
dreja Auduma raksta paraugs
drejs Auduma raksta paraugs
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem
adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi
augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
oktandrijas Augi ar astoņiem putekļu trauciņiem
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
grauds Auglis (graudzālēm)
proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus
ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m
cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
virsuzraudzība Augstākā uzraudzība
Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums
psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt
psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
atdalītājs Augstsprieguma komutācijas aparāts bez loka dzēšanas ierīcēm redzamu izolējošu pārtraukumu radīšanai
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1)
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1)
Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts
ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem)
efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
statocistas augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus
meristēma augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus
glutens augu līme, gk. labībā, sevišķi kviešu graudos
sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
apraušana augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā
nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
aukstraugājs Auksti raudzēts
aukstrūdzis Auksti raudzēts
aukstraugalus Auksti raudzēts alus
aulaki Aulekši, ļoti strauja, spēja virzīšanās uz priekšu
grums Aumaļība, straujums, spēks
nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
austrumu strauts Austras strauts
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
orientālisms Austrumu zemju pētīšana; aizraušanās ar šo zemju kultūru
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs
gonščiks Autobraucējs; sacīkšu braucējs
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem
patruļmašīna Automašīna, ar ko brauc patruļa
torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību
dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma)
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs
autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu
mācībnieks autovadītājs, kurš vēl mācās autoskolā un brauc ar instruktoru
russaks auzu šķirne sīkiem graudiem
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
naudas pūķis bagātību rausējs
dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem)
traumofobija Bailes no traumām
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt
drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas
suflamēšana Baiļu atvairīšana, pārtraucot darbību
bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs
baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
Columbicola columbae baložu spalvgrauzis
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
veukšēt Balsī raudāt, činkstēt
ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
foniatrija Balss traucējumu terapija
štoperis Balss zudums no uztraukuma
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā
opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai
baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos
Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
ķīvenis Baļļa alus raudzēšanai
kīvens Baļļa alus raudzēšanai
kivis Baļļa alus raudzēšanai
ķīvene Baļļa alus raudzēšanai, kubuls
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā)
uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
vecbrālis Baptistu draudzes vecāks biedrs
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
Noemacheilus barbatulus bārdainais akmeņgrauzis
rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus")
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
distrofija barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā
eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums
pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu
ecclesia Baznīca; draudze
baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai
dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi
vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem
baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
baiļāties Bažīties, uztraukties
baiļoties Bažīties, uztraukties
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt
grepains Bedrains, izbraukts
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts
groba Bedre, izbraukta ratu sliede
parkas Bedres izbrauktā ceļā
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi
beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija
hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana
čīgas Bērna raudāšana
bērna aprūpe bērna uzraudzība un rūpes par tā pamatvajadzību nodrošināšanu
idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus
uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt
šņuka Bērns, kas bez iemesla raud
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud
vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud
vākša Bērns, kas pastāvīgi raud
vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud
braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
bļāva Bērns, kas skaļi raud
atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi
paidonoms Bērnu, zēnu uzraugs
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi)
pārbārstīt Bērt no viena trauka citā
karba Bērza tāss dzeramais trauks
kārbe Bērza tāss dzeramais trauks
kārpa Bērza tāss dzeramais trauks
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu
berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli
dukņīt Berzēt, braucīt
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties
šmāznieks Bērzu darvas trauks
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku
bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
arau Bet raugi, skaties
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu
pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma
neatņemdamies bez apstājas, bez pārtraukuma
neatraudamies bez apstājas, bez pārtraukuma
kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti
nonstop bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop")
ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt
acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti
aizstopot bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt
aizstopēt bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot
mita bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas
mite bez mites - nepārtraukti, bez apstājas
žveirīt bez mitēšanās raudāt (par bērnu)
vienlaidas bez pārtraukuma
mīzināt bez pārtraukuma līt sīkam lietum
nojas bez pārtraukuma, bez apstājas
nojis bez pārtraukuma, no vienas vietas
kirdavacka bez rauga cepta karaša
varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
vēsā mierā bez steigas, bez satraukuma; mierīgi
savā vaļā bez uzraudzības (parasti par bērniem)
atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība
dieva ziņā bez uzraudzības, gādības, līdzdalības; likteņa varā
vēja vaļā bez uzraudzības, neviena nepieskatīts
bez nerviem bez uztraukuma
ar mierīgu sirdi bez uztraukuma, bažām
pimpināt bez vainas ilgstoši raudināt
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus)
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties
traumēt Biedēt, traucēt
čupoties Biedroties, draudzēties
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās
tovariščs biedrs, draugs
mate Biedrs, draugs, paziņa
kamerāds Biedrs; draugs
ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos
sazvetēt Biezā kārtā sakraut
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
korpas Biezpiena rauši
korpi Biezpiena rauši
lecene Biezputra no lecinātiem miežu graudiem
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu)
kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega)
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu)
bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
krēpaļāties Bieži kraukāties
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
piebraukāt Bieži piebraukt
bimbala Bieži raudoša sieviete
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
Auziņu dzirnavu ezers bija uzpludināts Praulienas pagastā
Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli)
somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
graudot Birdināt graudus
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku)
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca")
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli
spieta izlūkbites bites, kas pirms izspietošanas izrauga mājokļus jaunajai saimei
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā
aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet)
mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
Dorcus parallelopipedus blāvais praulenis
Gnorimus octopunctatus blāvais praulgrauzis
spondzele bleķa trauks; vecs spainis
ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā)
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā)
pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā
nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu)
saslānīt Blīvi salikt, sakraut
baķenēt Blīvi, cieši kraut
blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis
demeklis Bļāvējs, raudulis
skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda
mulda Bļoda, arī cits trauks
kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks
sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks
bembists BMW braucējs
bobslejkamanas Bobs - ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri
tērēts Bojāts; tāds, kam ir funkciju traucējumi
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt
hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs
kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti
injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs
Dauguļu ezers Borauga, ezers Andzeļu pagastā
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
sābrisks brālīgs, draudzīgs
kambaris Brāļu draudzes (hernhūtiešu) saiešanas nams
Jēzuliņš Brāļu draudzes loceklis, hernhūtietis
hernhūtietis Brāļu draudzes loceklis; hernhūtisma pārstāvis
gaidītājs Brāļu draudzes saiešanu regulārs apmeklētājs, kas vēl nav uzņemts par draudzes locekli
tētiņš Brāļu draudzes sludinātājs
saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks)
saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks)
saku tēvs brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
praktiskā locija braucamā ceļa apzīmēšana un izmantošana
auzu motors braucamais zirgs
bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
dicele Braucamie divriči
ducele Braucamie divriči
ducelis Braucamie divriči
galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem
ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem
blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve
ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
braukulis Braucējs
raiders Braucējs
pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu
aurīga Braucējs romiešu sacīkstēs un cirka spēlēs
priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda
stopi brauciena apstāšanās vieta
sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums
balasta braucieni braucieni bez kravas (kuģniecībā)
braucienis Brauciens
reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu
lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā
riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās)
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
braucums Brauciens, braukums
jātuwis Brauciens, ceļojums
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu
eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
brucināt Braucīt
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
trīšāt Braucīt, berzēt
laitināt Braucīt, masēt
braucējs Braucītājs
kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to)
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
davest Braucot aizvest līdz kādai vietai
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu)
mutāt Braucot bojāt, grambāt
dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli)
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu)
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu)
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni)
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli)
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli)
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
nosabraukties Braucot nogurt
nosabraukties Braucot nokļūt
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli)
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem)
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu)
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
prombraucot Braucot projām; aizbraucot
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres)
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
šurpbraucot Braucot šurp
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
izabraukties Braucot uzvirzīties
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
atsažauties Braucot vai ejot atkļūt
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
braukšus Braucot; pretstats: kājām
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt
izbraukāt Braukājot izvingrināt
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz)
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
braukaļāt Braukalēt
jakalēties Braukalēt
braukulēt Braukaļāt
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus
jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā)
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas)
nobraucīt Braukot atdalīt nost
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā)
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu)
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām
airēšanas slaloms braukšana ar laivām straujās, krāčainās upēs
raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm
sērfošana Braukšana ar sērfingu
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
malkābraukšana Braukšana pēc malkas
prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem)
braušķēt Braukšķēt
brauciņ Braukšu
braukšiem Braukšus
braukšim Braukšus
braukšu Braukšus
važus Braukšus
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
iebraukt Braukšus ierasties
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
cirst Braukt
drubulēt Braukt
fārēt Braukt
jāzdalēt Braukt
kačāties Braukt
mīt Braukt
piļīt Braukt
pūst Braukt
važāt Braukt
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
žērboties braukt (ar zirgu), pa ceļa vidu
rullēt braukt (parasti ar automobili)
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
dragāt Braukt (parasti ātri)
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
kāpt uz kuģa braukt (prom) ar kuģi
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
apbraukt Braukt apkārt
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
laivot Braukt ar laivu
nošļūtēt Braukt ar ragavām
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli)
skeičot Braukt ar skrituļdēli
skrituļot Braukt ar skrituļslidām
krīkļot braukt ar sliktu zirgu
smaiļot Braukt ar smailīti (2)
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
mīties Braukt ar velosipēdu
riteņot Braukt ar velosipēdu
braukt par zaķi braukt bez biļetes
garāmbraukt Braukt kam garām
važināt Braukt kamanās
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu
ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu
līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
aizbraukt Braukt prom
kulbot Braukt ragavās ar kulbu
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
braukt ar reizām braukt reizās
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā)
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
griečalāt Braukt uz ledus riņķī
jōt iz pakaļu braukt uz mājām
grabināt Braukt, brāzties
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
pārlaist Braukt, jāt mājās
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
gāzt Braukt; ātri braukt, doties
purināt Braukt; iet
kašāt Braukt; skriet
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
orēt Braukt; vadīt zirgu
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
brauktave Braukts
braukteve Braukts
brauktule Braukts
braukulis Braukts
žaustuve Braukts
braucītava Brauktuve
iela Brauktuve šādā joslā
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus
ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
Polystichum braunii Brauna cietpaparde
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis
Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.)
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi)
uzvēkšt Brēcot, raudot pamodināt
Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
ģerot Brēkt, raudāt
kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks
rēvelis brēkulis, raudulis
rēķis Brēkulis, raudulis, bļāva
rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns
papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību)
piebremzēt Bremzējot piebraukt
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu
biedēt Brīdināt (parasti draudot)
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
strjoms briesmas; uztraukums, stress
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem)
trikšķēt Brikšķēt, kraukšķēt
drekšēt Brīkšķēt, kraukšķēt
kņaukšēt Brīkšķēt, kraukšķēt
bruikšķēt Brīkšķēt, kraukšķēt, sprakšķēt
ņūšķēties Brīkšķēt, kraukšķēt, spraukšķēt
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu
Commomwealth Britu sadraudzība
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot)
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji
bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu
bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai
plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
Isomira murina brūnganā praulvabole
Orthoperus brunnipes brūnkāju trūdgrauzis
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku)
pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku)
Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā
budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
buņģis Bundulis, apaļš trauks
donis Bundulis, koka sviesta trauks
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
kulkstēt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot
kulkt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot
stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā
startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību
oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā
oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai
kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem
jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta
draudzēties būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
plūst būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
tecēt būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā)
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
būt cilpā būt draudīgā situācijā
vērsties būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
šņurgāt būt izmisumā, raudāt
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam
turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
sagaidīt būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā)
raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
būt kājās būt ļoti satrauktam
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
tramdīties būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot
strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
peinēties būt nemierīgam, raudulīgam
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
traukoties būt nemierīgam, uztraukties
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
plūst būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam
līt būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi)
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
niķoties būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
vākšot būt nomodā un kaut ko uzraudzīt
pasazīties būt pamanāmam, ieraugāmam
trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
atsviest būt par cēloni straujam regresam
sadzīt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās
apturēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību
raut būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums
paraut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā
raut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli
nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
paņemt būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību
uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
maskēt būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms
ievirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi)
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
sadzīt būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
noraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju
uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
nopostīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā)
virpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju)
kratīt būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
samētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās
mētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
svaidīt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
aizturēt būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko)
iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
uzbangot būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas)
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
atsist būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ
cirst būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa)
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā)
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā)
krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
nosprostot būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu
aizsprostot būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu)
tīties pa kājām būt par traucēkli kādam
stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts
žņergāties būt raudulīgam
žņergavot būt raudulīgam
murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
spietot būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu)
atrasties starp dzīvību un nāvi būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve
patrulēt būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā
mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu)
degt zilās ugunīs būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
streikot būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
nomaskēt būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu
slēgt būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.)
vilināt būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
satecēt būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.)
žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
barot būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām)
būt draugos būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu)
tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
ņirbēt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
ņirbt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
sist būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
pāriet būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku)
perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
vārīties būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.)
raustīties būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi)
lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
liesmot būt trauksmainam, aizrautīgam
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem)
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī
strāvpārgāzne Būve caurteces mērīšanai upē vai kanālā; caurteci aprēķina vienkārši pēc straumes dziļuma
preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas)
parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai
metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
kārtaina gaļa cauraugusi gaļa
cauraudzīte Cauraugusi gaļa
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa
iezmauga Caurauklojums
šņoru grāmata caurauklota grāmata
izaust Cauraust
caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels
fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens")
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
šuheriķ Celt trauksmi
aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu
bezceļš ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā)
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā)
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
grebe Ceļā izbraukta bedre
grepe Ceļā izbraukta bedre
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts"
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem
ceļš Ceļojums; brauciens, gājiens
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties
reizmanis Ceļotājs, braucējs
braucinieks Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam)
treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas)
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
artroskopija Ceļu locītavu trauma; šādu traumu ārstēšanas metode
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga
rīt asaras censties apvaldīt raudas
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
meklēt ar acīm censties ieraudzīt
meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt
meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3)
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi
CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs
intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
raudzenieks Cenzors, uzraugs
stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu)
staukšķināt Cept taukos; grauzdēt
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem
Zerrauxt Ceraukste
ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana)
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml)
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats
mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
sapakulot cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām
aizdrīvēt cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām)
žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
drīvēt cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām)
brankti uzspraust cieši piespraust
savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
sklerotrihija Cieti, trausli mati
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs
fiļins Cietuma uzraugs
kļučņiks Cietuma uzraugs
ments Cietuma uzraugs
solovejs Cietuma uzraugs
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai
katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs)
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai)
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai)
vienmucinis Cilindrisks (par trauku)
staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča
kvarta cilindrisks skārda trauks (ar osu), kura tilpums ir 0,5, 0,75 vai 1 litrs
standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai)
strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses
valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā
slimība cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši)
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
gulga cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas
pinkšis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
pinkšķis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
elks cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu
sociopāts cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība
leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
sprudzeklis cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas
draugs cilvēks, ar ko saista draudzība
pusdraugs cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība
labs cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība
nāvinieks cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ)
kandidāts cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams
psihopāts cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem
sholastiķis cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps
neprātīgs cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi
neprātis cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi
krāmētājs cilvēks, kas (ko) krauj
audiofils cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu
bibliofils cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs
pašnāvnieks cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve
kapačātājs cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma
stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
pitriņš cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi
prototips cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē
ņerkstulis cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks
liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
raudulis cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs
čīkste cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud
čīkstulis cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud
ņaudulis cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud
pretībraucējs cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā
pakaļbraucējs cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē
pretimbraucējs cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā
braucējs cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris
braucējs cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu)
sērfotājs cilvēks, kas brauc ar sērfu, vējdēli
riteņbraucējs cilvēks, kas brauc ar velosipēdu
velosipēdists cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; [riteņbraucējs]{s:2614}
velobraucējs cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1)
zirdzinieks cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu
garāmbraucējs cilvēks, kas brauc kam garām
līdzbraucējs cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu)
mežābraucējs cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus
malkābraucējs cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas
zirdzenieks cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā
zirdznieks cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā
pakaļābraucējs cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda
pakaļbraucējs cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda
pretībraucējs cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju)
apkārtbraucējs cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties)
bļodnieks cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus
larkšis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
larkšķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
laršķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
rauguļnieks cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo
iebraucējs cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes
raugulis cilvēks, kas iet raudzībās
bijušais cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
izredzētais cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri
nākamais cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
nelaimīgs cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā
neofīts cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku
zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
vēkšis cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud
ļurka cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
biblioklasts cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas
nesējs cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē
kaņģermanis cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus
sabraucējs cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt
skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt
mandrāžists cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties
biezmizis cilvēks, kas ne par ko neuztraucs
mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu
klaberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
kleberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
ūdensnesējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs
polītikāns cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā
risaks cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet
supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs
modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
atkritējs cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
sekotājs cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs
enkurnieks cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.)
paraugcilvēks cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks
sērferis cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
sērfists cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
graudkopis cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, [višku]{s:2615}
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; [viškātājs]{s:2616}
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm
atbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes)
jaunatbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis
bimbals cilvēks, kas traucē, jauc, iemaisās
maiseklis cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt
zvankšķis cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej
estēts cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura
kolektors cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus)
krāvējs cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā)
kuģotājs cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
jūdass cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus
pilots cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli
nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
pārraugs cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko)
dārzenis cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē)
indētājs cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana
dzinējs cilvēks, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
vācējs cilvēks, kurš raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūst, gādā (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūst, gādā (ražu)
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
tu cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks
mīļumiņš cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību
mīļš cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību
simpātija cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene
drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
modināšana cita cilvēka vai dzīvnieka miega pārtraukšana, panākšana, ka tas mostas
cits caur citu citam citu pārtraucot
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
speķa cūka cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu
cukarneica cukura trauks
cukrinīca Cukurtrauks
cukurbiķeris Cukurtrauks
cukurdoze Cukurtrauks
cukurnīca Cukurtrauks
sukurdoze Cukurtrauks
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
hidrauliskais diametrs četrkāršots hidrauliskais rādiuss; izmanto hidrauliskos aprēķinos
Mycetophagus quadripustulatus četrplankumu sēņgrauzis
kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai
kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām
biuas Čīkstēšana, raudas
biuvas Čīkstēšana, raudas
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt
iečīkstināt Čīkstot iebraukt
didelēt Činkstēt, raudāt
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai
tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām)
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem
pusnokrupis daļēji kraupains, kašķains
puspamests daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības
akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve
pusraudus daļēji raudot, ar asarām acīs
pussagrauts daļēji sagrauts
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem)
hemidistrofija Daļējs audu barošanās traucējums
dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados
pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums
feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi
dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli
podnieka virpa (arī ripa) darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai
apraušana darbība --> apraust
paraušana darbība --> paraut
raušana darbība --> raut
sagraušana darbība --> sagraut
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu
modinājums darbība, kad tiek pārtraukts (kāda) miegs, tiek panākts, ka (kāds) mostas
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
amoka skrējiens darbība, kas veikta ar lielu sasprindzinājumu, satraukumā, izmisumā
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
grauja darbība, process --> graut 1 (1)
grauja darbība, process --> graut 1 (2)
izslēgšana darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana
raudiens darbība, process --> raudāt (1); arī raudas
traumatizācija darbība, process --> traumatizēt
sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(1)
sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve
sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(3)
dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents
ātrums Darbības straujums (ierīcēm)
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā
pa starpām darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā
pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā
pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā; pa starpām, pa starpu
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
šaurā vieta darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem)
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs
aizdārdināt Dārdot aizbraukt
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko)
cher ami dārgais draugs
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
ēst ar ēšanu darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi
ielikt (arī atdot) (visu) sirdi (arī visus spēkus) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties
kankaroties darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu)
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
apretināt darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru
grūtināt darīt smagu, apkraut
grāvējs darītājs --> graut 1
grauzējs darītājs --> grauzt
iebraucējs darītājs --> iebraukt
iekrāvējs darītājs --> iekraut
ierāvējs darītājs --> ieraut
izkrāvējs darītājs --> izkraut
krāvējs darītājs --> kraut
pārtraucējs darītājs --> pārtraukt
rausējs darītājs --> raust
rāvējs darītājs --> raut
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā
ķenna Darvas trauks
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā
drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem
restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces
uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT
aktīvi draudi datoru tīkla stāvokļa tīšas, nesankcionētas maiņas draudi
dinamiskā rekonfigurācija datoru tīkla vai datoru sistēmas konfigurācijas izmaiņa, nepārtraucot tās darbību
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām
pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde
atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati
dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
pārbraukties daudz braucot kļūt vājam un slimam
pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
pieraudāt daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām)
sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo
samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
(visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt
mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt
slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt
mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
daudzdienas Daudzdienu velobrauciens
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas)
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
nospraustīt Daudzkārt nospraust
spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust
brāķēt Daudzkārt, atkārtoti brēkt; brēkt ar pārtraukumiem
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
ķezis Daudzzaru dakša graudu vētīšanai
ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām
Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji
žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma)
norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt
rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
adata dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai
Araucaria heterophylla dažādlapu araukārija
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
krustām šķērsām dažādos virzienos, pamatīgi (izstaigāt, izbraukāt)
garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
sasijas dažādu miltu un graudu atsijas
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
mefitibioze dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā
kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības
klosteris dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze; šīs draudzes celtnes, teritorija
maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
nefrofagiāze dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija
kristaine Debesbraukšanas diena
krustaine Debesbraukšanas diena
krustdiena Debesbraukšanas diena
topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta
Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis
uguntiņa Dedzība, aizrautība
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība
dzirkstība Dedzība, straujums
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība
karstai Dedzīgi, aizrautīgi
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi
stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko)
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni
ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām
ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt)
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam
zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš
zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš
ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus
dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām)
svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji
snucis Deguns; snīpis (traukam)
degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze)
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas
lēkt Dejot (strauju deju)
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai
leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli
cukurgraudiņš dem. --> cukurgrauds
draugaliņa dem. --> draugaļa
draudziņš dem. --> draugs
drauģelēns dem. --> drauģelis
dzerauksnīts dem. --> dzerauksnis
garaudzīte dem. --> garaudzis
garaudzītis dem. --> garaudzis
garausītis dem. --> garausis
graudiņš dem. --> grauds
krauklītis dem. --> krauklis
piespraudīte dem. --> piespraude
raudaļiņa dem. --> rauduve
raudatiņa dem. --> rauduve
raudelīte dem. --> rauduve
rauduliņa dem. --> rauduve
rauduļiņa dem. --> rauduve
rauduvīte dem. --> rauduve
rauklītis dem. --> rauklis
rausītis dem. --> rausis
rautiņš dem. --> rauts
saspraudīte dem. --> saspraude
spraudīte dem. --> spraude
spraudeklītis dem. --> spraudeklis
sprauneņš dem. --> sprauns
straumīte dem. --> straume
trauciņš dem. --> trauks
upelis dem. --> upe; strauts, neliela upīte
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists"
Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs
endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība
idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā
stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā
stādeklis Dēsts, spraudenis
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
dīkaļa Dīcējs, raudulis
dīkulis Dīcējs, raudulis
minizaļumi Diedzēti asni un graudi, ko audzē nelielos podiņos uz palodzes
dīdzates Diedzēti graudi
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī
dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam
gostija Dievmaizes trauks
patēna Dievmaizes trauks
Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība
diegti Dīgstā ielikti graudi
Aizkraukles dīķis dīķis Aizkraukles pilsētā, platība - \~1,8 ha
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
lapas Divas meijas, arī lapkoku zari, uz kuriem krauj siena gubu
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž)
atrauts divd. --> atraut
braukāms divd. --> braucīt
braucams divd. --> braukt
draudošs divd. --> draudēt
izbraucams divd. --> izbraukt
piebraucams divd. --> piebraukt
saraustīts divd. --> saraustīt
saspraužams divd. --> saspraust
satraucošs divd. --> satraukt
satraukts divd. --> satraukt
uztraucošs divd. --> uztraukt
uztraukts divd. --> uztraukt
slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3)
ajanti Divi nešķirami draugi
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū
fards Divrindu pantforma Austrumu tautu dzejā, kas ietver sevī īsu, aforistisku domugraudu
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
diereze Divu normāli saskarīgu daļu atdalīšana ar operāciju vai traumu
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā
zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju
Lokarno klasifikācija dizainparaugu starptautiskā klasifikācija
mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija
Ergates faber dižais koksngrauzis
arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
djuārs Djuāra trauks
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji
ssoffocando Dobji, raupji
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks)
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā
rekains Dobuļains, izbraukts
rēkains Dobuļains, izbraukts
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem
pseidosiringomiēlija Dobumu veidošanās muguras smadzenēs attīstības traucējumu vai ievainojumu dēļ
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to)
došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks
sertifikāts dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
uzraudzības plāns dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība
kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums
disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos
enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu
kombinētais domkrats domkrats, kurā izmanto vairākus spēka iegūšanas veidus, visbiežāk hidromehānisku vai pneimohidraulisku
skraps Domnās, teraudkausēšanas cehos, rūpniecībā radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti
tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
ielaist dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai
barot dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt)
pieņemt dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā
alarmēt dot trauksmi, velti uztraukt
nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt
katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts
sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus
piedraude draudēšana
kodoldraudi Draudēšana ar kodolieročiem
brīdināšana draudēšana, kurai var sekot naidīga, nepatīkama rīcība
drauvāt Draudēt
grasāt Draudēt
grasīt Draudēt
gremst Draudēt
grezāt Draudēt
grezāties Draudēt
grezēt Draudēt
grezot Draudēt
grostīties Draudēt
grozt Draudēt
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties
dravēt Draudēt, biedēt
grazāt Draudēt, biedēt
grosīties Draudēt, biedēt
nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību)
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko
piedraudīt Draudēt, piedraudēt
baīda Draudi
draudas Draudi
draudums Draudi
piedraudi Draudi
pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt
dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt
dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt
kā negaiss draudīgi
iegrasīties Draudīgi izteikt nodomu
pagrazāt Draudīgi norādīt
ņerkstīgs Draudīgi rūcošs
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties
darudīgs draudīgs
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
draudeklis Draudošas briesmas
rēgs Draudošas briesmas
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska
baidīgs Draudošs, biedējošs
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points")
parakveja draudze
parapeja draudze
ķirspēle Draudze
parapija Draudze
parohija Draudze
sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem
ecclesia patiens draudze, kas cieš
ecclesia militanis draudze, kas cīnās
draugalēna draudzene
družene draudzene
bāba Draudzene
čalene Draudzene
čomene Draudzene
draudziene Draudzene
draudzine Draudzene
druska Draudzene
druška Draudzene
družka Draudzene
māsiņa Draudzene
padruška Draudzene
sieva Draudzene
zaočņica Draudzene, ar kuru tikai apmainās vēstulēm
beibe Draudzene, mīļākā
draugalka Draudzene, padraudzene
dāmiņa Draudzene; mīļākā
dāmīte Draudzene; mīļākā
plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu
pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika
draudzenieks Draudzes loceklis
aplatnieki Draudzes locekļi
sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam
Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
presbiters Draudzes priekšnieks, vispār garīdznieks
draudžskola Draudzes skola
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu
baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks
Ķelpju ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā
Drustu ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā
draudzēt Draudzēties
draudzināties Draudzēties
kentoties Draudzēties
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā)
draugoties draudzēties; saieties
draugprātība Draudzība
piekritība Draudzība
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem)
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām)
draugaina Draudzīga
čaukstīte Draudzīga veca kundzīte
radņa Draudzīgas attiecības ar kādu, ar kādiem
entente cordiale draudzīgas attiecības starp valstīm
draudzīgai Draudzīgi
družnai Draudzīgi
skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju
tutināties Draudzīgi sarunāties
nolabināt Draudzīgi uzrunāt un glāstīt
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem
brāliskāi Draudzīgi, biedriski
pieķerīgs draudzīgs
čomīgs Draudzīgs
čomisks Draudzīgs
draudziems Draudzīgs
draugprātīgs Draudzīgs
drudzīgs Draudzīgs
piekritīgs Draudzīgs
tuvīms Draudzīgs
kollēģiālitāte Draudzīgs noskaņojums starp darba biedriem; koleģialitāte
piesējīgs Draudzīgs, piekļāvīgs
kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs
brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos
draudzēns Drauga dēls
draudzenīša Draugaļa
draugala Draugaļa
draugale Draugaļa
draugalene Draugaļa
drukas Draugi
draugidraudzenes Draugi un draudzenes
priķirka Draugi, cilvēki, kas piesedz zagli
draugulīši Draugi, drauģeļi
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
bratka Draugs
čumāks Draugs
čums Draugs
draudzenieks Draugs
draudzinieks Draugs
drugāns Draugs
džeks Draugs
frends Draugs
kompadre Draugs
korešs Draugs
kors Draugs
kumpelis Draugs
kumpels Draugs
labais mika Draugs
stariks Draugs
boifis draugs (meitenei vai puisim)
amigo draugs, biedrs
homijs draugs, biedrs
kora Draugs, draudzene
filo- Draugs, draudzīgs, mīļotājs
sumelis Draugs, kaimiņš
sumis Draugs, kaimiņš; sumelis
bračka Draugs, paziņa
čomaks Draugs, paziņa
čoms Draugs, pazīstams vīrietis
breksis Draugs, pielūdzējs
džiburs Draugs, puisis, vīrietis
bambino Draugs; paziņa
korišs Draugs; paziņa
philia Draugu mīlestība, tuva draudzība
drausmes Drausmas
šausme Drausme
drausms Drausmīgs
drauzna Drauza; draugzna
drauzojs Drauzains
pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
pūst Drāzties, traukties
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai
izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
trikātnīte Drēbju mazgāšanas trauks
murināt Dresēt, dīdīt, raustīt
sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas)
piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu)
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā
drošība Droša, netraucēta norise
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai
tehniskie noteikumi drošības un tehnoloģiskās prasības, kas jāievēro, iekraujot, pārvadājot un izkraujot kravas
drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība
trusins Drupans, trausls
trusens Drupans, trausls; irdens
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā)
dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa
ukņa Dubļaina, neizbraucama vieta uz ceļa
dubļuturis Dubļu sargs (izbraucamiem ratiem)
turbidīti Dubļu straumju nogulumi jūrās un okeānos
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
dricele Ducele, braucamie divriči
dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
dunkšēt Dungāt, raudāt (par bērniem)
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums
purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām
sanīkt dusmoties, satraukties
šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
trauku dvielis dvielis trauku slaucīšanai
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
Parnass Dzejnieku kopums, sadraudzība
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
Cteniopus flavus dzeltenā praulvabole
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
Mycetochara flavipes dzeltenkāju praulgrauzis
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes")
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām
automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
bronzas diabēts dzelzs maiņas traucējumi organismā
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai
ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai
dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus
magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām
melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas
armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem
dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda
cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos
mājdzemdības Dzemdības, kas norisinās mājas apstākļos, parasti vecmātes uzraudzībā
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem
raugulis Dzērājs (kas daudz pudelē raugās)
ķelcis Dzeramais trauks
tolenis Dzeramais trauks
tolītis Dzeramais trauks
svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi
svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
malcenīca Dzerams trauks (lai dzertu malkiem)
jandags Dzerams trauks ar 1/4 stopa tilpumu
dzērūksts Dzēraukstis
ķulpis Dzēriena trauks
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu
izdzert Dzerot iztukšot (trauku)
iztempt Dzerot iztukšot (trauku)
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji
šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt
trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums
baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos
braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu)
fibroadēnija Dziedzeraudu fibroza deģenerācija
disekretoze Dziedzeru sekrēcijas traucējums
Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
kancionāls Dziesmu grāmata, sevišķi Bohemijas brāļu draudzē
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem
salds dziļš, netraucēts, labs (par miegu)
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana
psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības
sievietes viltus impotence dzimumnespēja, kuras iemesls ir partnera traumējošā uzvedība
pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm
frimartīnisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kas izraisa dzīvnieku neauglību
disģenitālisms Dzimumorgānu attīstības traucējums; dzimumdziedzeru funkcijas traucējums
spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
krumšķināt Dzirdami grauzt, krimst
krupšķināt Dzirdami grauzt, krimst; krumšķināt
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!"
zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu
mala Dzirnavās iebērtie graudi malšanai
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju
spalu spalumis dzīvespriecīgi, draudzīgi, rosīgi
animato dzīvi, strauji, jūsmīgi
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem
apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi
sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt
servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi
dzīvot dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos
džiperis Džipa braucējs
jūdofils Ebreju draugs
aizecēt Ecējot aizraust ciet
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu)
atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem
ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus
kraukšķis Ēdamais, kas ēdot kraukšķ mutē
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums
zīdiens Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1)
grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1)
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā
kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt
izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku)
izvicot Ēdot iztukšot (trauku)
pēcefekti Efekti, kas novērojami pēc kairinājuma pārtraukšanas
aegilops Egilopsi - graudzāļu dzimtas ģints
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā
Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu
Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem
hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts
EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system")
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction")
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia")
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.)
kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.)
pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.)
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās)
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties
danākt Ejot, braucot panākt (kādu)
slēpēt Ejot, braucot radīt, veidot (taku, ceļu)
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu)
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos)
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā)
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko)
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi)
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.)
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957)
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis")
formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās
autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins
impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm
drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem
Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā
pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību
elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai
aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ
aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas
maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence
gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū
skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu
stara atpakaļgājiens elektronu kūļa strauja refrakcija pēc rindas izvērses pabeigšanas uz nākamās rindas sākumu
magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai
elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā
elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis
kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ)
aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
apnoe Elpošanas pārtraukums; apnoja
atelsa Elsas (pēc raudāšanas)
šņargāties elsojot raudāt
kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem
spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās
ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā
dizembrioplāzija Embrionālās attīstības traucējums
dismēlija Embrionālās attīstības traucējumu izraisīta locekļa vai vairāku locekļu anomālija
teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs
psihiskā atkarība emocionāla diskomforta depresijas rašanās, ja pārtrauc vielas ievadīšanu
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas)
sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku)
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs
bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās
sezonālā depresija emocionālie traucējumi, kuru pamatā ir psiholoģiski nomācoši sezonālie faktori
pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
patokrīnija Endokrīnās sistēmas funkciju traucējumi
timotropisms Endokrīno funkciju traucējumu tips, kad dominē aizkrūtes dziedzera funkcijas traucējumi
endurists Enduro braucējs
kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju
turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā
disparatireoidisms Epitēlijķermenīšu funkcijas traucējums
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem
bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi
dzelains Ērkšķains, dzeloņains, raupjš, spaļains (par audumu)
Ermiķu upe Ermiķu strauts
ērpe Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
ērps Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
apņurīt Ēst (apgrauzt, apkrimst) vairākās vietās
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem)
žubīt Ēst ar maziem kumosiem; grauzt
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana
epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija
vīnetiķis Etiķis, ko iegūst, raudzējot vieglos vīnus
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla
kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava
Apaļais ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta ziemeļrietumos, platība - 3,6 ha
Baltenītis ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers
Alaižu ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Baltezers ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha
Apezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers
Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
Praulītis ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
Stūršens ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus
tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu
dhjāna Ezoterismā meditācija jeb dziļa koncentrācija, nepārtraukta domu plūsma, kas vērsta uz koncentrēšanās objektu
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka
jore Fabrikas svilpe; raudāšana
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā, 11.-13. gs.)
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem
fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti
alkoholdehidrogenāze Ferments raugā, kas pārvērš etilakoholu acetaldehīdā
aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās
amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos
formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura
divsekciju filtrs filtrs, kas sastāv no diviem atsevišķos nosēdtraukos ievietotiem filtrējošiem elementiem
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu
aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi
tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs)
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā
bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
satriekt pīšļos fiziski iznīcināt; morāli sagraut
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās
anoksija Fizisko un garīgo spēju traucējums hipoksijas dēļ
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
epentēze Fonētisks process; skaņas iespraudums vārdā, kurā sākotnēji tās nav bijis
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
graudainums formu procesos – iespiedformas faktūra, kam raksturīga graudaina un raupja virsma; ofseta iespiedformas virsmas graudainība veicina tirāžnoturības palielināšanos, jo uzlabo gaismjutīgā slāņa saķeri ar pamatni un palielina neapdrukājamo elementu mitrumuzņēmību
dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā
kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību
bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
graudainums fotoprocesos - gaismjutīgā slāņa struktūra, kas parādās pēc eksponēšanas un ķīmiskas apstrādes; to nosaka gaismjutīgās vielas kristālu (graudu) forma un novietojums; graudainība (3)
gallofils Frančiem draudzīgs, franču draugs
matelote Franču matrožu deja, 2/4 taktsmērs, temps dzīvs, straujš
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās
kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu
ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības
kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
disfunkcija Funkcijas traucējums
defunkcionalizācija Funkcijas traucējums vai zudums
defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus
agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā
nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi
akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās
estezioneiroze Funkcionāli jušanas traucējumi
traumatiskā neiroze funkcionāli nervu sistēmas traucējumi pēc nelaimes gadījuma vai ievainojuma
kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes
daļsaistes bloks funkcionāls bloks, ko izmanto staciju pievienošanai gredzentīklam un atvienošanai no tā, nepārtraucot gredzentīkla darbību
dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas)
metamkrava gabalkrava, kuru iekrauj/izkrauj metot
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai
atraušanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces atraujas no skrejceļa ieskrējiena beigās
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā
kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons
baltacis Gaišākas krāsas tukšais kaņepju grauds
disbāzija Gaitas traucējums, klibošana
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
vanki galdiņi koka trauka veidošanai
skalds Galdiņš koka traukiem
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus
kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums
fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem
matēdis Galvas kraupa, matēzis
lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums
encefalodisplāzija Galvas smadzeņu attīstības traucējums
bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā
encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
ārprātība Galvas smadzeņu saslimšana, kas parādās prāta spēju traucējumos
GST Galvaskausa un smadzeņu trauma
pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu
virspārraugs Galvenais pārraugs
virsvagaris Galvenais uzraugs
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt
čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām
balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
Plecotus auritus garausainais sikspārnis
brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu
garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda
draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem
šāle Garens trauks
pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai)
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai
mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai
bazūnēt Gari velkot raudāt
prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce
GRT garīga rakstura traucējumi
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība
neriktīgs Garīgi nepilnvērtīgs, ar psihiskiem traucējumiem
distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums
holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija
purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks
perkolators Garš piltuvveida trauks perkolācijai
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā
disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums
parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms
oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam)
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas
(būt) ceļa jūtīs gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam
čudāt Gatavoties iet, braukt
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka) gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens
iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens
uzgaudot Gaudojot iztraucēt, pamodināt
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu)
sleberēt gausi braukt
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī
činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties
traišķīties Gauži raudāt
nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai
spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu
eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ)
pārglaust Glāstot pārbraukt (4)
vārglāze Glāzei līdzīgs trauks (kā) vārīšanai
Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem)
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
laucīt Gludināt, braucīt, laitīt
uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt
ļepis Gļēvulis, raudulis
miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi
bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi
bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija
blefaroblenoreja Gļotu un strutu atdalīšanās no acs spraugas
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
gulfstrāva Golfa straume
gulfstream Golfa straume
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās)
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt
pārgrabēt Grabot pārbraukt
dagrābt Grābt, raust (ko) papildus
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
aukstā adata grafikas dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu iespiedformā ieskrāpē ar tērauda adatu, neizmantojot laku un skābi
podnieku zīmes grafiskas zīmes, kas izveidotas uz māla trauku dibena, to darināšanas gaitā
cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru
baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs
GDB Grāmatu draugu biedrība
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā
ankravains Grambains, izbraukāts
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
plaugzna Grauda apvalks
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību
čauliņš Grauda plānais apvalks
granoplazma Graudaina citoplazma
granuloplazma Graudaina citoplazma
Suillus granulatus graudainā sviestbeka
zvirgzde Graudaina zeme
Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls
granulārais EPT graudainais EPT
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
zvirgt Graudainam kļūt
kārtnējs graudains
graudaiņš Graudains
graudaini Graudains (1)
zirnains Graudains (1)
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā
kolīgs Graudains, kodolains
lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea")
granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā
stiebraugi Graudaugi
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss)
kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums
kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā)
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum")
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
cystoderma Graudcepurītes
graudeņi Graudenis
graudenis Graudeņi
graudot Graudēt, trokšņot
grūds Graudi
juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām
pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši
skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
graudniece Graudnieka sieva
graudenieks Graudnieks
grūdnieks Graudnieks
graudniekgājums Graudnieku kārta
abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata")
sitophilus Graudsmecernieki
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius")
graušļi Graudu atbiras
poraņči Graudu atbiras, atvētījumi
pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa
nobara Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
nobars Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
skrots graudu atkritumi
noskrotas Graudu atkritumi
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals
čogys graudu čaumalas pēc peļu postījumiem
vāsms Graudu čupa
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
žaude Graudu kalte
vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā
papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana
žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas
sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu
rupaimi graudu rupumi (daļas, kas pēc pirmā vai kārtējā atkārtotā maluma paliek sietā un tiek malti atkārtoti)
čančis graudu siets ar lieliem caurumiem salmu atkritumu atdalīšanai no graudiem
pukauka Graudu šķirošanas mašīna
puktelis Graudu šķirošanas mašīna
viškotājs Graudu šķirotājs rijā
mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens
trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna
četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri
osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri
četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri
šņudži Graudu vētīšanas atkritumi
žņegas Graudu vētīšanas atkritumi
žņudzi Graudu vētīšanas atkritumi
deguns Graudu, augļu tievākais gals
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
aukstā graudu kondicionēšana graudus 15–20 °C temperatūrā samitrina līdz 14,5–16,5% un iztur 6–24 stundas
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
karstā graudu kondicionēšana graudus pēc samitrināšanas silda 0,8–1,5 stundas līdz 35–60 °C temperatūrai un iztur 2–16 stundas
graudveidīgs Graudveida
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata
graminejas Graudzāles
stiebrzāle Graudzāles
zelme Graudzāles
poaceae Graudzāļu dzimta
gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros
stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts
vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts
salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas
velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas
Acorus gramineus graudzāļu kalme
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
poales Graudzāļu rinda
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
disruptīvs graujošs, negatīvi ietekmējošs
iegraut Graujot 1(1) ielauzt
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons)
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
krausts Grausts
sgrausts Grausts
skrausts Grausts
graust Graut 2(1)
pogroms Grautiņš
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm)
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu)
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
gurzēt grauzdēt
graudēt Grauzdēt
gruzdināt Grauzdēt
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus)
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet)
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt
spradzināt Grauzdēt, cept
grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt
pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus)
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
tosts Grauzdēta maizes šķēle
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
griljāža grauzdēti cukuroti rieksti
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
krutons grauzdiņš
grāzds Grauzds 2
Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
rodentia Grauzēji
micropterigidae Grauzējkožu dzimta
micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints
grauzulis Grauzējs
grauzeklis Grauzējs dzīvnieks
grauzeklis Grauzējs zobs
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās
myocastor Grauzēju kārtas ģints
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles
vilgrauzis Grauzējuts
vilngrauzis Grauzējuts
columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints
mallophaga Grauzējutu kārta
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
grauzelēt Grauzīt
graušļāt Grauzt
grubžināt Grauzt
skribinēt Grauzt
graužļāt Grauzt (atkārtoti)
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni)
ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem)
ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
skrubināt grauzt sīkiem gabaliem; krimst
grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst
žanglēt Grauzt, kost
gružināt Grauzt, krimst
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu)
kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt
grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt
žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti
krempt Grauzt; krimst, skrubināt
kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem
kramt Grauž
kremslis Graužamā kaite zirgam
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to)
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu
nograuzt Graužot atdalīt nost
iegrauzt Graužot iebojāt
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties
izgrauzt Graužot iznīcināt
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pārgrauzt Graužot pārdalīt
piegrauzties Graužot pietuvoties
pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu)
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem)
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
uzkrimst Graužot, kremtot atklāt
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē)
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka
sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
raķis Grāvis, strauts
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
stāpele Grēda, krautne
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla
zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās)
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās)
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība
indigestija Gremošanas traucējums
apgrēmēt Gremošanas traucējumu iestāšanās
zengalot Gremot, zelēt, grauzt
gremzdulis Gremzdgrauzis
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
scolytidae Gremzdgraužu dzimta
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis")
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus")
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus")
patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā)
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas
Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Tēseja kuģa stūrmanis braucienā uz Krētu
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks
kotils Grieķu trauks dzeršanai vai smelšanai
kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm
filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
mikrosekcija Griezums ar mikromanipulatoru īpaši plāna histoloģiskā parauga iegūšanai
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām)
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
vezis Grozs, trauks, ciba
raupains Grubuļains, nelīdzens; raupjš
jaumiem Grūdieniem, strauji
raukāt Grumbot, raukt
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
bačāt Grūst (graudiem mizu piestā)
zīdeņi Grūsti miežu graudi; grūbas
dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt
drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt
epispādija Grūta iedzimta kroplība, kad urīnkanāls virs dzimumlocekļa attīsta vaļēju spraugu
paramēnija Grūtas vai neregulāras menstruācijas; ar menstruālo ciklu saistītie traucējumi
ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks
skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
krusts Grūtības, ciešanas; kavēklis, traucēklis
mākslīgs aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana
mākslīgais aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana (medikamentozi vai mehāniski)
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai
nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
nogrūst Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku)
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
iemostīts miegs gulēšana ar pārtraukumiem, bieži pamostoties
gulsāt Gulēt ar pārtraukumiem
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.)
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
Gumenicas strauts Gumineicas strauts
ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu)
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus
Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti
Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo
ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu
ernuters Hernhūtietis, brāļu draudzes loceklis
makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis
bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns
ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem
romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus
hidrodzinējs Hidrauliskā mašīna (hidrauliskais dzinējs), kas šķidruma plūsmas hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā (piem., hidrocilindrs, hidromotors)
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi
teleskopiskais amortizators hidrauliskais amortizators, kuram virzuli pārvieto ar kātu
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma
hidropastiprinātājs hidrauliskais pastiprinātājs
profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli
vārsts hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai; vārstulis
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss
hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā
hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
hidromotors Hidrodzinējs, kas šķidruma plūsmas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā, radot griezes kustību; hidrauliskais motors
hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs
hidr. Hidroloģija, hidrauliskā tehnika
hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē
Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis
kardiotireotoksikoze Hipertireoze ar sirds funkciju traucējumiem
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
dispituitārisms Hipofīzes funkcijas traucējums un tā sekas
pituitārisms Hipofīzes funkciju traucējumi
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos
bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas
histerotraumatisms Histērija pēc traumas
tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem
hipoplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kam raksturīgi epifīžu attīstības traucējumi
hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā
dishormonisms Hormonu veidošanās vai funkcijas traucējums
hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā
mitapse Hromatīna graudiņu saplūšana šūnu konjugācijas beigu stadijā
eritrofors Hromatofors, kurā ir alkoholrezistenti sarkani vai brūni pigmenta graudiņi
hromosomas fragments hromosomas pavediena pārraušanas produkts
meithromosomas Hromosomas, kas rodas mitozes laikā, pārraujot divās daļās māthromosomu jeb dubulto hromosomu
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
trofedēma Hroniska vietēja tūska, kas rodas audu trofikas traucējuma dēļ
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas
vanne Ieapaļš mazgājamais trauks
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā)
iespraudīt Iebāzt, iespraust
iebraucamā sēta iebraucamā vieta
apsēta Iebraucamā vieta
iebrauktuve Iebraucamā vieta
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum
fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca
autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā
parižaņins Iebraucējs no laukiem
ierullēt Iebraukt
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot
iegriezt Iebraukt (kur iekšā)
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi)
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi
danga Iebraukta gramba
tanga Iebraukta gramba
raka iebraukta gramba uz ceļa
lēze Iebraukta ratu gramba
riesa Iebraukta sliede
risa Iebraukta sliede
apžeba Iebrauktā sliede, gramba
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
rekas iebrauktās grambas uz ceļa
špūre Iebrauktas slēpju sliedes
špūre Iebraukts ceļš, rise
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes
iebrauktuva Iebrauktuve
bruto migrācija iebraukušo un izbraukušo (migrantu) kopskaits
migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko)
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku
šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
iedraudzēt Iedraudzēties
iedraudzināties Iedraudzēties
iesadraudzēties Iedraudzēties
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā
uzjūsmināt Iedvesmot, aizraut
uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu)
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija
abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū
puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā
histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu
ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu)
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā
iezambāt Iegrauzt, aizgrauzt
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis)
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
dūnas iegriezums koka traukam dibena ielikšanai
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā
dasakantēties iegūt kāda draudzību, simpātijas
saduzēt iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem)
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
piņāties Iejaukties, traucēt
iejava iejavs; mīkla, ko sagatavo raudzēšanai
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1)
svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē
graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses)
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai
hidropārvads Iekārta, kas mehānisko jaudu pārvada ar hidrauliskiem līdzekļiem
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs
bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi
uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot
aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv"
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2)
iekrāmēt Iekraut
iekraustīt Iekraut
ievērst Iekraut
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī)
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu)
iezārdēt Iekraut zārdā
iezārdot Iekraut zārdā
iezvelt Iekraut, iedzīt
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā)
brauni Iekšas; brauna
Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)")
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā)
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi
strautleja Ieleja, pa kuru tek strauts
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet
plodet trauku ieliet ūdeni ar sasmalcinātu priežu mizu izžuvušā un tāpēc saplaisājušā koka traukā, lai tas būtu ūdensnecaurlaidīgs
iebāzt durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā
iematot Iemašot - ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos)
iegrābties Iemīlēties, aizrauties
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai)
ievedības Ienākšana, iebraukšana, iekravāšanās
lecīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem)
lēcīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem)
nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu)
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos)
shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos)
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.)
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos
betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
brīdināšana iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
klasika ierastas vērtības; paraugs kādā jomā
īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis
atškereibys ierašas, kas saistās ar bērna barošanas ar krūti pārtraukšana
aizaraudāties Ieraudāties
iebimbāties Ieraudāties
iebiuvāties Ieraudāties
iedīkties Ieraudāties
iepidelēties Ieraudāties
iepiļļāties Ieraudāties
iepinkšēties Ieraudāties
iepinkšķēties Ieraudāties
uzdimzāt Ieraudāties
uzdingāt Ieraudāties
aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli)
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī
ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot
iecildīt Ieraudzēt
ieraugt Ieraudzēt
iežūrēt Ieraudzēt (brāgu (2))
ieraugt Ieraudzīt
iesavērties Ieraudzīt
poļiķ Ieraudzīt
uzbolēt Ieraudzīt
uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli
pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt
noglenst Ieraudzīt, pamanīt
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī)
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības)
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt
uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt
piematīt Ieraudzīt, sajust
saziktīt Ieraudzīt, saskatīt
raugt Ieraudzīt, uzraudzīt
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt
īraugs Ieraugs
raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai)
raudzeklis Ieraugs, rūgstoša masa
raudzeknis Ieraugs, rūgstoša masa
ietrausties Ierausties
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
sakurčīties ieraut galvu plecos
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju)
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem
iesarauties Ierauties
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties
ielīst Ierauties (kur iekšā)
duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus
cēlājs ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai
vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā
krateklis ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām
stroboskops ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci
veloveltnis ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās
dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm
kelektoms ierīce audu paraugu iegūšanai no audzējiem
perambulātors ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu
odometrs ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai
sklerometrs ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu
bremme ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
slēdzis ierīce elektriskās ķēdes vai tās posma komutācijai (savienošanai un pārtraukšanai)
reostats ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes
lobītājs ierīce graudu apvalku atdalīšanai
gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
gruntstveris ierīce iežu paraugu ņemšanai no urbuma sienām
enkurslēdzis ierīce izpletņa automātiskai atvēršanai, atraujoties no enkurtroses
grauzdētava ierīce kādas uztura vielas grauzdēšanai
baļķgāzis ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm
krāvējierice ierīce kravu iekraušanai un izkraušanai
pūriņš ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
pacelšanās katapulta ierīce lidaparāta starta paātrināšanai līdz lidojuma ātrumam īsā distancē; lieto uz aviācijas bāzeskuģiem; ir pulvera, hidrauliskās, pneimatiskās, rotora un tvaika pacelšanās katapultas
tosteris ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai
podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa
aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
epilators ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni
hodometrs ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī)
forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
pārtraucējs ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē
manodetanders ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā
klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās
hidroloģiskie spārniņi ierīce straumes ātruma un virziena mērīšanai
ērpis ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
ledusjahta ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu
iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos
volumetrs ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts
stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
batometrs ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem
tahimetra batometrs ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu
noslēgs ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai
rāvējs ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai
boķis ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas
boķmašiņa ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas
boķmašiņš ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas
racējs ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes
vantūzs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot
atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs
pretzagļu ierīce ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu
amortizators ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates
tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
kontrolierīce ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu
pierausējs ierīce, kas sarauš graudus kaltes aparātā
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
bāze ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju
izmetējs ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto)
kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā)
lūks Ieroča vizieris, tēmēšanas grauds
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt
ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu)
ierāties iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos
iečukstēties iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt
iegrauties iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt
aizgrauzdēt iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt
aizgrauzt iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt
iesalaisties iesākt iet, braukt
uzkrakšināt iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi)
ieknosīties iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt
iesataisīties iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt
iekraukāties iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt
iekraukstēties iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt
iekraukšēties iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt
iekraukšķēties iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt
iekvarkšķēties iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt
iekvarkstēties iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt
iemekšķināties iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt
iepukstēties iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt
aizpukstēties iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties
iepulsēties iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt
iebest iesākt rakt un pārtraukt rakšanu
ieraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt
aizraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties
ieklupt matos iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
aizrunāties iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties
ierunāties iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt
uzskulbināt iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt
iespirināties iesākt spirināties un pārtraukt
iesprauslāties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
iesprausloties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uzbrāzmot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
uzkūsāt iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
uzkūsot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
uzmutuļot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
iešļupstēties iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt
iešņaukāties iesākt šņaukāties un pātraukt
ietaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt
aiztaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties
iztecēt iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
satrinkšēt iesākt trinkšēt un pārtraukt
satrimšķināt iesākt trinkšķināt un pārtraukt
uzžadzināt iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt
aizžāvāties iesākt žāvāties un pārtraukt
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2)
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2)
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā)
kājaiņi Iesētie graudi, kas jau ir uzdīguši
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu
īsā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar mazām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām, kas pārāk ātri tiek sarauta drukas laikā
ruļļu padeves iespiedmašīna iespiedmašīna drukāšanai uz nepārtrauktas apdrukājamā materiāla lentes, kas tiek padota no ruļļa; nodrukātā produkcija tiek izvadīta salocītu burtnīcu, lokšņu vai arī lentes veidā
paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri
gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt
atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs
aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju)
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam
prototipija Iespiešanas tehnikas graudu pustoņa paņēmiens
iedakstīt Iespraudīt
iespraidīt Iespraudīt
iemetinājums Iespraudums
pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai
emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju
ielīst Iespraukties
iesprausties Iespraukties
iesprengties Iespraukties, iespiesties
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties
iespraušļāties Iesprauslāties
iesprīdināt Iespraust
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt)
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna
apspraust Iespraust kam apakšā
iesprausties Iespraust sev (apģērbā)
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā)
iesprauties Iesprausties
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur)
bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda, uzrauga (ko)
spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot
iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā)
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts
ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt
iet limbažos iet pie nedēļnieces raugos
iet ar karašām iet raudzībās
iet uz lelles kāju iet raudzībās, arī krustībās, arī rādīnēs iet
luņgeibuos (īt) iet raugos
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri
mērot ceļu iet, braukt
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu)
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām)
durt Iet; braukt
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai)
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5)
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru)
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos
bumbāt Ietiepīgi raudāt
žīpstēt Ietiepīgi raudāt
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt
ietraukt Ietraukties
iesatrausties Ietrausties
paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni
pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties
iemašot Ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem)
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs)
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt
iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.)
papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem)
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu)
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu)
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē
pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
blastēze Iežu pārkristalizēšanās metamorfisma procesos, ja minerālu graudi ir cietā stāvoklī
diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums
kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
šņergāt Īgnēties, pinkšķēt, raudāt
šņergāties Īgnēties, pinkšķēt, raudāt
sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti
surzis Īgņa, čīkstulis, kas vienmēr raud
dūka Īgņa; miera traucētājs
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
kummiņš Igvāts, bļoda, māla trauks ar stāvām malām
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.)
koagulopātija Ikviena slimība, kas saistīta ar asinsreces traucējumiem
ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība
apsargāt ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt
pierūgt ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku)
sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
sakrupināt ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas
izdraudzēties ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties
atvalkāt ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti)
krimšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
krimšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
saklidzināt ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt
kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
sabalēt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalināt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalsināt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savitēt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt
sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti dzert
savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
izdzīgot ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot
satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
satvāpt ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas
savaicāt ilgāku laiku nepārtraukti jautāt
sajokot ilgāku laiku nepārtraukti jokot
savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti klepot
sasērkt ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt
sakūvēties ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt
atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti līt
saložāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
saložņāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
salutināt ilgāku laiku nepārtraukti lutināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti mācīties
samaurāt ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot
sautīt ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis
sanārstīt ilgāku laiku nepārtraukti nārstot
salamžāt ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
samurīties ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
nošņukurēties ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt
sapātarot ilgāku laiku nepārtraukti pātarot
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
sapilināt ilgāku laiku nepārtraukti pilināt
saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
sabalamutēt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas
sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut
satrikot ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu)
izpukstēt ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt
sariekstot ilgāku laiku nepārtraukti riekstot
sarikšot ilgāku laiku nepārtraukti rikšot
sakalbināt ilgāku laiku nepārtraukti runāt
sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
saluņģinēt ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni)
sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
sasmēķēt ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt
izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
saskolināt ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
saskolot ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
sasvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
sazvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
salodāt ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī)
satīkāt ilgāku laiku nepārtraukti tīkot
satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
samujāties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
satostīties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
sakruknēt ilgāku laiku nepārtraukti tupēt
saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
saucāt ilgāku laiku nepārtraukti ucināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti urbināt
salelot ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties
savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
nodirgavot ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt
ķiukšināt ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt
satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
satūļāt ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties
savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
sazīdināt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīdīt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīlēt ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
sarotāt ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties
saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
nosabļauties ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt
staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
nosadrēkšties ilgāku laiku stipri raudāt
nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
sabraukāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim)
sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
saklencēt ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet
izraugāties ilgāku laiku, daudz atraugāties
izbraucīties ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas)
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
izbraukāties ilgāku laiku, daudz braukāt
izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
izdraudēties ilgāku laiku, daudz draudēt
atdraudzēt ilgāku laiku, daudz draudzēties
izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
izgrauties ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem)
izgrauzties ilgāku laiku, daudz grauzt
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
izkraukāties ilgāku laiku, daudz kraukāt
atkraut ilgāku laiku, daudz kraut
izkrauties ilgāku laiku, daudz kraut
izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
atraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt
izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
izraudāt ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi
izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
izrauties ilgāku laiku, daudz raut
atsavalkāties ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
izšļūcāties ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām)
izvaktēt ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
izvaktēties ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
iztrīšāt ilgāku laiku, daudzkārt braucīt
nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
sastrumpēt ilgāku laiku, nepārtraukti dzert
sasust ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
sasutēt ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
sastrūgāt ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas
satārpināt ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt
sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
sasargāt ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt
sasūroties ilgāku laiku, nepārtraukti skumt
sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
sasliept ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sastorēt ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sasoļot ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot
satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
sastenēt ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt
sasūlāt ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt
sasūkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt
sašalkt ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
sasvalstīties ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties
sasuksnīt ilgāku laiku, nepārtraukti zīst
sasūkstīties ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm
satauzēt ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
sabraukt ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
malties ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt
šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
izvīcināt ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem
smuilāt ilgi raudāt
žimbāt Ilgi un klusi raudāt
pļirrāt Ilgi un smalki raudāt
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko)
varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt
varšķēt Ilgi, skaļi raudāt
ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt
sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt
iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt
sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1)
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čiepstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2)
čirpstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2)
čukstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1)
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4)
duna ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4)
džinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1)
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3)
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
reja ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet
rukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5)
skandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1
skanda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1)
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4)
stenas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1)
strinkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1)
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2)
šķindoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt
šķinda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1)
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2)
žūžas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1)
spalgoņa ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums
blarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt
brakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt
brākšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt
brikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt
brīkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1)
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
dipoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5)
džerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt
gārdzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
gurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
krakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3)
krapšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
kraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt
krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
krikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt
kripšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1)
ņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8)
skrakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa
skrapstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa
skrapšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa
skraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa
skripstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt
sprakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa
sprakšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa
spraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa
stirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt
šļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt
šļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
šmiukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3)
šņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
švirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt
tarkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1)
tirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1)
žļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1)
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2)
žļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt
žņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt
žņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt
žvadzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt
žvakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvākstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
žvindzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt
žvinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt
žvirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt
šļākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties
saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava
imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus
pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas
kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā
sepsīns Indīgs ptomaīns, kas izolēts no pūstoša rauga un asinīm
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā
neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas
pilsoniskā pretošanās individuāli vai grupveida valsts varas funkcionēšanu apzināti traucējoši rīcības akti
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
perturbācija Informācijas traucējums
zingiberaceae Ingveraugi
inģeveraugs Ingveraugs
kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā
TAFI Iniciatīva pret tekstilpreču viltošanu ("textile anti-fraud initiative")
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
koordinators institūcija, kas veic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja vienā finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs
energoinspekcija Institūcija, kas veic tehnisko uzraudzību enerģētikā
uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde
klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu
brauklējiņš instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu
vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
pincete instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem
pantometrs instruments 90, 45 un 135 grādu leņķu nospraušanai dabā, kā arī leņķu mērīšanai un virzienu noteikšanai
cauruļatslēga instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu
urbis instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma
augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei
psihrogrāfs instruments gaisa mitruma nepārtrauktai reģistrācijai
laga instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai
spoguļvizieris instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā
apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā
ķimeņgrauzis Instruments, ar ko izgriež rievas koka trauka dibena ielikšanai
ekstraktors Instruments, ar ko izvilkt, izraut
slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai
viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
dizinsulīnisms Insulīna sekrēcijas traucējums ar hiperglikēmiju vai hipoglikēmiju
lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise
kiberterorizēšana intensīva un regulāra emocionāla pazemošana, ar informācijas tehnoloģiju starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs
sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā)
krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos)
sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos
būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta
kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana
prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību
damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā)
medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā)
applēst Īpaši apstrādājot, nolobīt (graudu) ārējo apvalku
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās)
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā)
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums
prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei
šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam)
spraudņsaderīgs īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām
elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama)
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods
ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji
mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai
normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu
privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu
virbuls Irbulis, puļķis ar ko piesprauž kodeļu
spīlags Irbulis, spraude
dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt
pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga
midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt)
uzirt Iroties (pret straumi) nokļūt
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt)
Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās
iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties
iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties
ļerkšēt Īsi, aprauti riet
veukšēt Īsi, aprauti riet
verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt
kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām)
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot
skurt Īsi, strauji kustināt (ķermeņa daļas)
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas)
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus)
neiroleptanalgēzija īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus
atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība
forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana
pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot
dējības intervāls īslaicīgi pārtraukumi starp dējības cikliem
uzbimbāt Īslaicīgi raudāt
nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
grāviens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1)
kraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt
skraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens
spraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs
iebļāviens Īss, aprauts bļāviens
iebrēciens Īss, aprauts brēciens
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens
iekrāciens Īss, aprauts krāciens
iesauciens Īss, aprauts sauciens
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu)
dioskūri Īstas un nešķiramas brāļu draudzības simbols
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.)
nočūkstēties īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt
nobrāzmot īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties
noņerkstēt īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt
nozibsnīt īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam
nokraukšināt īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt
nokraukšķināt īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt
nokurkt īsu bridi kurkstēt un pārtraukt kurkstēt
pazibēt īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām)
nobēdāties īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties
uzbingāt īsu brīdi raudāt, ieraudāties
noraustīt īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu)
noraustīties īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties
nosīkties īsu brīdi sīkt un pārtraukt sīkt
sazvadzināt īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt
paskrabināt īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt
noskraukšķināt īsu brīdi skraukšķināt un pabeigt skraukšķināt
uzvīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt
nožvāļoties īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties
nožvīgot īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot
paraukt īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu)
paraukties īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu)
nokraukšēt īsu brīdi, viena reizi kraukšēt
nokraukšķēt īsu brīdi, viena reizi kraukšķēt
noraugāties īsu brīdi, vienu reizi atraugāties
nokraukāties īsu brīdi, vienu reizi kraukāt
noskraukšķēt īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt
noskraukšķēties īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt
nospraukšēt īsu brīdi, vienu reizi spraukšēt
nospraukšķēt īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt
nosprauslāties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
nosprausloties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis
polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem
biuāt izaicinoši raudāt, vēkšēt
izurbināt Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem)
iztrūcināt Izbaidīt; satraukt
saģunnēt Izbārt, piedraudēt
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību)
atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi)
bluķēt Izberzt labības graudus klājienā ar rulli
trauvēt Izbiedēt, traucēt
bire Izbiruši graudi
pederdroška Izbraucamie atsperu rati
raspuska izbraucamie rati
godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs)
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā
droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa
kurvdroška Izbraucamo ratu veids
izbraukuļāt Izbraukalēt
izbraukalēt Izbraukāt
izreizot Izbraukāt
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām)
izbraukāt Izbraukāties
gruveslains Izbraukāts
izbrazdināt Izbraukt
izmeņģēt Izbraukt
izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas)
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem)
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
maulēt Izbraukt ceļus
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu)
izbreņģēt Izbraukt no dubļiem
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti)
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt
izmutāt Izbraukt, izgrambāt
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni)
gruva Izbraukta bedre
grieva Izbraukta bedre uz ceļa
jama Izbraukta gramba
grencele Izbraukta gramba, danga
grope Izbraukta ratu sliede
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta
dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā
penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem
penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem
gravāts Izbraukts, bedrains
riekains Izbraukts, grambains
rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš
ritaveņas izbraukts, grambains ceļš
kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu)
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš
drepans Izburbējis, trausls
drepens Izburbējis, trausls
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem)
izrabāt Izdauzīt (lielākos) graudus no labības kūļa
izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1)
aizsprauslāties Izdot sprauslājošu skaņu
graudot Izdot zemi graudniekam
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem)
izvilkt Izdzert (parasti trauku)
iztekterēt Izdzert tukšu trauku
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu)
atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve
šņagas Izēdas; labības graudu atkritumi
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā
elptests Izelpas paraugu analīze
izknapāt Izēst, izgrauzt, sagrauzt
augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
izgraudēt Izgraudot 2
izgrauzēt Izgraustīt
izgrubināt Izgrauzt
izskrubināt Izgrauzt (1)
izkribināt Izgrauzt (parasti par pelēm, žurkām)
izskribināt Izgrauzt (parasti par peli)
izgremzt Izgrauzt 1
aizbode Izgrauzts krasta līkums
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai
izašķetināties Iziet, izbraukt
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā)
šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu
mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to)
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko)
bažīties izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko)
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2)
izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem)
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā
kaltenis Izkalts vara trauks
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena)
rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut
izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti)
diverģence Izkliedēšanās no viena punkta, piemēram, staru, gaisa strāvu, straumju diverģence
izkrautne Izkraujamā, nokraujamā vieta
izkraucelēt Izkraukāt
izakraukāties Izkraukāties
izkraucelēties Izkraukāties
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
izkrāvējs Izkraušanas ierīce
izgruzīt Izkraut
izlādēt Izkraut
izdakšot Izkraut ar dakšām
izkāpt Izkraut, izņemt (ar dakšām)
izkrāmēt Izkraut; izcelt
izkrampt Izkraut; izkampt
izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi
aizkulties Izkult sev mazliet graudu
kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām
mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību
lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde
cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes
ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm)
izšķibēt Izlauzt, izraustīt
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut
gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos
šņepis Izliekums trauka malā, snībis
ķeze Izlietne, samazgu trauks
izštapēt Izlietot (ko) sabāžot (kur, piem., aizpildot spraugas)
liedenis Izliets trauks
uzbrāļoties Izlikties par draugu, brāli
izraudāt Izlūgt, parasti raudot
izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot
izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2)
dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām)
ņemt skaidu izmēģināt braucamrīku
iznērēt Izmeklēt, izraudzīt
sašņorēt Izmērīt (ar mērauklu)
izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt
oļļāt Izmīdīt, izbraukt
daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum
nosejis Izmocīts, rūpju sagrauzts
karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku)
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.)
pagraudot Iznomāt pusgraudā
izgraudot Iznomāt, izdot apstrādāt (zemi graudniekam)
ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā
izčampāt Izņemt visu no trauka
izulpēt Izņemt, izvēlēt, izraudzīt
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.)
izotaha Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja, straumes u. c. ātrumu
Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem
instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi
hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu
notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu
izģerīt Izplēst, izraut
applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt
izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
aumaļot Izplūst straumēm
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā)
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem)
izpraulot Izpraulēt
grazātas Izpriecas brauciens; vizināšanās
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti
partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens)
laipnot Izrādīt laipnību (draudzīgumu)
koļīties klāt izrādīt uzmanību, censties iedraudzēties
Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs
kārdināt izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu)
spīdzināt izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību
saraut izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību)
sapīt izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus
aizdedzināt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
aizdegt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
aptriekt izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām
paņemt savā varā izraisīt dziļu interesi, aizrautību
likt elpu ciet izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku)
paralizēt izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma)
kutināt pakrūti izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
pārbrēcināt izraisīt pārmērīgu raudāšanu, ļaut pārāk daudz rādāt
žņaugt izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi)
karst izraisīt satraukumu, nemieru
tramdīt izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.)
tirpināt izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu
apraut izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām)
kutināt sirdi izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
kutināt pakrūti izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.)
iesamesties Izraisīties (par slimību, traucējumiem organismā, sāpēm)
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā)
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma
izdūdelēt izraudāt
izvēkšties izraudāties
izaraudāties Izraudāties
izbaurāties Izraudāties
izbimbāties Izraudāties
izdīkties Izraudāties
izkaukties Izraudāties
izpidelēties Izraudāties
izpiļļāties Izraudāties
izpinkšēties Izraudāties
izpinkšķēties Izraudāties
izpinkstēties Izraudāties
izvēkštiess Izraudāties
izpimparāties Izraudāties (par bērniem)
izrūdināt Izraudināt
izvēkšināt Izraudināt
izpasēt Izraudzīt
noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
svaidīt Izraudzīt un iecelt
sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai
nerēt Izraudzīt, izvēlēt
nērēt Izraudzīt, izvēlēt
deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus)
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus)
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2)
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus)
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem)
noraudzīt Izraudzīt; nolūkot (1)
nocerēt Izraudzīties
izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku)
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem
sašķirties izraudzīties un atlasīt
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu)
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
izraugoties Izraugāties
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu)
iztrausties Izrausties
izvalkāt Izraustīt
evulsija Izraušana
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana
avulsija Izraušana, piem., nerva izraušana
izraušļāt Izraušņāt
iztvert Izraut
ķīckāt Izraut
izgrābt Izraut (no rokām)
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt
apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas)
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt
izdirknīt Izraut, izvilkt
zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā
izraustas Izrautās, izplūkātās daļas
izdairīties Izrauties
izmokšķoties Izrauties, izvairīties
dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes
izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti)
izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti)
izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti)
driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt
jardiniere Izrotāts porcelāna vai metāla trauks ar dzīviem krāšņuma augiem
Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs
ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā
ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā
ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā
ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā
ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību
budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt
erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem)
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt
ekskomunikācija Izslēgšana no baznīcas draudzes vai piederības baznīcai vispār
ekskommūnikācija Izslēgšana no kristīgas draudzes
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem)
atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu)
reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību
izdurt Izspraudīt (1)
izspraust Izspraudīt (1)
izspraust Izspraudīt (2)
izaspraukties Izspraukties
izsprausties Izspraukties (1)
izsprausties Izspraukties (2)
izšļākāt Izsprauslāt
izmaisīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1)
izvandīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1)
izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties
izmalties Izstaigāties, izbraukāties
izvandīties Izstaigāties, izbraukāties
izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu
termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu
izpurslāt Izšķaudīt, izsprauslāt
izšķaut Izšķaudīt, izsprauslāt
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi)
izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
nošļanderēt Izšļakstīt (neuzmanīgi pārvadājot trauku ar šķidrumu, tā saturu)
nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā)
pussagtiņas Izšuvumu paraugs
apoftegma Izteiciens, domu grauds, aforisms
arābisms Izteiciens, kas konstruēts pēc arābu valodas parauga
fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt
aiztraucēt Iztraucēt
iztraucināt Iztraucēt
iztraukt Iztraucēt
iztrauvēt Iztraucēt
izmaisīt Iztraucēt (1)
iztraukt Iztraucēt (1)
izbuntavāt Iztraucēt (darbā)
iztrivažīt Iztraucēt (darbībā, stāvoklī)
izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku)
izmulināt Iztraucēt miegu, gulēšanu
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet
izšķērsīt Iztraucēt, izjaukt
izčauvēt Iztraucēt, iztramdīt
satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt (no miega)
iztraukt Iztraukties
izatrausties Iztrausties
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku)
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā)
piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs
atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko)
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku)
izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku)
izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt
izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties
izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša)
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju
iekārtot izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu)
apsakņoties izveidot saknes (par spraudeņiem)
Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra)
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
lasīties Izvēlēties, izraudzīties
pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā)
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu
vērsma Izvētīto graudu kaudze
iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus)
ekstrakcija Izvilkšana, izraušana
ekstrahēt Izvilkt, izraut
izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt
izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka)
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem
disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
Deo volente ja Dievs dos; ja nekas netraucēs
loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības
dreifēšana Jahtas vai kuģa novirzīšanās no kursa vēja un straumes ietekmē
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu
Siocuči Japāņu mitoloģijā - jūrasceļu un jūras straumju dievs
Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju
hibači Japāņu ogļu trauks, ko pildītu kvēlošām oglēm lietoja apsildīšanai
taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
jauklis Jaucējs, traucētājs
hidrauliskais jaudas pārvads jaudas pārvads, kura pamatelementi ir hidrauliskās mašīnas (hidrosajūgs, hidrotransformators)
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku)
vēsmīgs Jauks, saistošs, draudzīgs
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus)
bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt
mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt
likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt
sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt
mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem
bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos)
buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu
kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā
akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
diareja Jaundzīvnieku slimība, kas noris ar kuņģa un zarnu funkciju traucējumiem
stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus)
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
jākelētājs Jaunietis, kas bieži maina draudzenes
iesvētamais Jaunietis, kurš ar reliģisku ceremoniju tiek uzņemts par pilntiesīgu draudzes locekli
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā
jaucēšs Jauns alus, arī paraugam raudzēts alus
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi
braucāt Jautri braukt
hromatodermatoze Jebkura ādas slimība ar pigmentācijas traucējumiem (hiperpigmentācija)
ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā
holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
neskatoties ne uz ko jebkuros apstākļos; neraugoties ne uz ko
incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa
disbulija Jebkurš gribas traucējums; gribas vājums vai trūkums
samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
hipnopātija Jebkurš miega traucējums kā slimības simptoms; miega slimība
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
lalopātija Jebkurš runas traucējums
ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu
sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai
personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze
emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai
intencijas neiroze jēgnoteiksmes trūkuma izraisīti psihes traucējumi
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
prāvīties Jemties, rauties
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus
intercesija Jēzus aizlūgšana par savu draudzi pie Tēva
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
Dermestes lardarius jostainais ādgrauzis
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
anderi Juniori (sportā; piem., riteņbraukšanā līdz 23 gadu vecumam)
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās
krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem
Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna
abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem
navigators jūrasbraucējs
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo")
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
maats Jūrnieku valodā draugs, palīgs
entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas
jūsējs Jūsu domubiedrs, piekritējs, draugs
akroparestēzija Jušanas traucējumi (tirpšana, kņudēšana) rokās, retāk kājās
dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē
dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes
pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks
affetto Jūtu izpaudums, satraukums
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa
kā (nu) to ņem kā uz to raugās, kā to uztver
islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids
āle kāda braucamrīka izmantošana ar vēja palīdzību
pa ceļam kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
traucējums kāda cilvēka uzmanības vai iecerētās darbības, procesa nevēlama apgrūtināšana vai pārtraukšana
interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference)
nekroloģijs kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai
granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās)
pārvaldīšana kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
denervācija kāda orgāna inervācijas pārtraukšana, pārgriežot vai anestezējot atbilstošos nervus
apstrīdamība kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu
sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa
dona kāda trauka mala
done kāda trauka vai laivas sāni
saltrauga alus kāda vāja alus šķirne; alus, kuram raugu ievieto aukstā misā
cilpa ir kaklā (kādam) kādam draud nāve vai lielas nepatikšanas
cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve
bikses trīc (kādam) kādam ir bailes, satraukums
reintegrācija kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma
patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
patronāts kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums
sala kādas koku sugas tīraudze mežā
iekrauja kādas kraujas vietas augšējā mala
destruktīvs kādas organizācijas vai sistēmas darbību traucējošs
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
hronotropisms kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums
monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
muitas blokāde kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu
zelksnis kāds augs ar platām, zobainām lapām strauta krastos (izmanto kā cūku lopbarību)
šmalcuks kāds mazāks trauks smelšanai
murmulis kāds raudzēts maisījums
enkurs kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā
bundzele kāds trauks
raudzenieks kāds, kas ar ciemakukuli iet raudzībās
stabule kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs
kņīdzga kāds, kas brauc ar pirkstiem ēdienā
brukaža kāds, kas brauņājas
ģeņģergailis kāds, kas citiem uzbāžas, tos traucē
verkšelis kāds, kas čīkst, raud
čimpa kāds, kas gaudo, kauc un raud
skrimšķins kāds, kas grauž kaulus
lūkaža kāds, kas iet raudzībās
kaukala kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus
miešķāns kāds, kas nensen atgriezies no brauciena uz pilsētu
ģinga kāds, kas raud (par bērniem)
vēkšele kāds, kas raud, kliedz
beiris kāds, kas skaļi raud
binga kāds, kas skaļi raud
bingaļa kāds, kas skaļi raud
bingalis kāds, kas skaļi raud
skraukšķins kāds, kas skraukšķina
skraušķis kāds, kas skraukšķina
tauris kāds, kas taurē (kliedz, raud)
kļaustekls kāds, kas uztraucas, baidās
mermeklis kāds, kurš izliekas, ka strādā, bet patiesībā tikai traucē citiem
zurza kāds, kurš klusām un nemitīgi raud
labēdis kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu
kremslis kāds, kurš mēdz krimst, grauzt
vendelis kāds, kurš mēdz raudāt
aurinieks kāds, kurš mēdz skaļi raudāt
šnukurs kāds, kurš raud un šņukst
virva kāds, kurš runā bez pārtraukuma
krepecis kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas
dipcis kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti
šņukurs kāds, kurš šņukst un raud
ņirkstis kāds, kurš vienmēr čīkst, raud
pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
pabalamutēties kādu brīdi balamutēties un pārtraukt balamutēties
pamāsēties kādu brīdi draudzēties (būt kā māsām)
pačužināties kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties
uzsūlāt kādu brīdi raudāt
noguldzīties kādu brīdi rīstīties, atraugāties
pajoņot kādu brīdi steigties, traukties
saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
piesūdzēt kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties)
aprunāties kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties
izvorkstēties kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt
pabauroties kādu laiku baurot, skaļi raudāt
uzčinkstēt kādu laiku činkstēt, raudāt
notītīt kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam
izbrūtēties kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības
sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt
sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert
sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas
sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt
noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties
nožūrāt kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt
nokūņāties kādu laiku nepārtraukti locīties
samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt
nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
nosakstīt kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties
ķaukšināt kādu laiku nepārtraukti riet
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties
samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot
atpīpēt kādu laiku nepārtraukti smēķēt
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
novickuļoties kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
savelties kādu laiku nepārtraukti velties
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt
sasēkt kādu laiku sēkt un pārtraukt sēkt
pabaurot kādu laiku skaļi raudāt
izvalkāt kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt
paroksisms kādu traucējumu (sevišķi runas) periodiska parādīšanās
sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt
brendels Kafijas grauzdēšanas iekārta
grauzdulis Kafijas grauzdētājs
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
appassionato Kaislīgi, aizrautīgi
īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku)
pubulis kaite acī: _mieža grauds_
biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.)
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
aizkarināt Kaitināt, raustīt
kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs
panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus
misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām
kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem
Taihanšaņs kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē
Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m
Jungfrava kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.)
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka
zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi
Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc
kalnupe Kalnu strauts, urga
MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking")
priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās
pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai
kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai
kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši
Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi
kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus
Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju
Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
derivācijas kanāls kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām
kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas
kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās
kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
ņerkstēt Kaprīzi raudāt
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt
kapinieks Kapu uzraugs
Cyanocorax crysops kapuces zilkrauklis
ammophila Kāpuniedres - graudzāļu dzimtas ģints
kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni
liemēzis Kāpurs, kas rudenī ēd rudzu graudus
ķirmains Kāpuru sagrauzts, piem., koks
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes
pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
družīna Karadraudze senslāvu zemēs
karadraugs Karadraudzes loceklis
nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem
gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
kara draugs karadraugs
pārgājiens Karakuģa brauciens
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā
teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
kara draudze karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā; karadraudze
adatnīca Kārba adatām; adatu trauciņš
krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai)
doza Kārba, trauks; doze
dozene Kārba, trauks; doze
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem
psammokarcinoma Karcinoma, kurā ir smilšveida kalcija sāļu graudiņi
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas
teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis
telde Kariete; lepns braucamais; vāģis
teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis
phratora Kārklgrauži
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs
amūrs Karpu dzimtas zivs, ātraudzīgas, līdz 30 kg
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks
kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
silhroms karstumizturīgs tērauds, leģēts ar silīciju un hromu
sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija
leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids)
štabelis Kārtās sakrautu dēļu grēda
caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai
iecirkņa vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravu pārstrādes no vienas iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz otrai
vietējais vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir 150–700 km
piepilsētas vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir līdz 150 km
tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km
muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
iregularitāte Kārtības, secības, vienmērības traucējums
sapļuncināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu)
sapļundzināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu)
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos
šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties
notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem
kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu
Leptinotarsa decemlineata kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē
trauceklis kas vai kurš traucē, traucēklis, šķērslis
plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls
kastenis Kastē (traukā) audzējams augs
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai
puška kastīte, trauciņš
Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus)
piekāst Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku)
iekāst Kāšot iepildīt (šķidrumu traukā)
uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam)
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet
punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs)
paldiķis Katls, trauks ar vāku; trauks, kurā nostāvina pienu biezpiena gatavošanai
katodizpute Katoda sagraušana ar pozitīvo jonu plūsmu elektriskajā gāzizlādē
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu
vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs
corporale Katoļu baznīcā izrakstīta linu sega, uz kā novietoja hostijas traukus konsekrācijai
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs
plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja
plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos
kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
pažobele katra šaura sprauga, kaut kam apakšā
lai velns par stenderi paliek katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums
heteroftongija Katrs runas traucējums
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju
heterotrofija Katrs trofikas traucējums
dienu dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu no dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu pēc dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
no dienas dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem)
gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.)
tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums
osteodisplāzija Kaula formas veidošanās procesu traucējums
dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums
grabena kauls kauls, kuram vēl ir palicis, ko grauzt
osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi
hipostoze Kaulu attīstības traucējums
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā)
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae")
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm
epiziostenoze Kaunuma spraugas sašaurinājums vai kontraktūra
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
kauseklis Kausējamais trauks
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki
neskatoties uz (ko) kaut gan, lai gan; neraugoties uz (ko)
izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
krimstala kaut kas apgrauzts
krimstale kaut kas apgrauzts
krimstele kaut kas apgrauzts
krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
čunča kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt
čunčuks kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt
ķencis kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
kurceknis kaut kas pāraudzis, kokains, porains
čibarītis kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu
metekla kaut kas traucējošs
meteklības kaut kas traucējošs
metelības kaut kas traucējošs
tiņa kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās
snabļi kaut kas vājš, bezspēcīgs; slikti graudi, mazi āboli u. tml.
izāpēt kaut ko ar spēku izraut laukā
pabrucināt kaut ko braucīt, berzēt, plucināt
lupīt kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā
uzgrauzt kaut ko grauzt, skrubināt, krimst
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
iepidžināt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
iepiļīt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture
maisītava Kavēklis, traucēklis
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību
nostāties ceļā Kavēt, traucēt
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt
stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā)
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi)
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
ēdiņa gūds kāzu "draudzības" cienāšana pēc laulāšanās tuvējā krogā vai mājās
vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.)
rupjgraudainā keramika keramika ar rupjgraudainu drumstalu; iegūta no smalki nemaltām izejvielām
smalkgraudainā keramika keramika ar smalkgraudainu drumstalu, iegūta ar smalkkeramikas tehnoloģiju
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla
smalkkeramika Keramikas izstrādājumi ar smalkgraudainu, homogēnu drumstalu
klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai
kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns
akmensmasa keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti
oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā
apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints
izklimt Klaiņojot, braucot iznīkties
izklimties Klaiņojot, braucot iznīkties
aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības)
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
kulsms Klājiena vieta, kurā sabirst graudi; piedarbs
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus
tēraudot Klāt ar tērauda kārtu
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus
aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu)
Sitophilus granarius klēts graudsmecernieks
klētsvecis Klēts uzraugs
klētsvīrs Klēts uzraugs
kvēkšķis Kliedzējs, raudulis
nosakliegties Kliedzot, raudot nogurt
uzkaukt Kliedzot, raudot radīt, piesaukt
ķeukstēt Kliegt (kā krauklis)
kankšināt Kliegt (par kraukli)
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt
žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt
vaukšēt Kliegt, raudāt
vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara)
vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu)
vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu)
gāzt māju apkārt Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā)
uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
mutņa Klizma, traucējums
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
zurza Klusa un nepārtraukta raudāšana
veršķināt Klusām raudāt
varkšēt Klusām un ietiepīgi raudāt
kvelkstēt Klusi raudāt
kvenkšēt Klusi raudāt
kvenkšķēt Klusi raudāt
kvenkstēt Klusi raudāt
zumburāt Klusi raudāt
ķenstēt Klusi raudāt, kunkstēt
šmuilāt Klusu raudāt (par bērnu)
šmukstēt Klusu raudāt, šņukstēt
pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt
misēklis Kļūda, neveiksme; arī traucēklis
raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā
rimties kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku
kristies kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku)
červelēt kļūt červeļainam; čokuroties, rauties
červelēties kļūt červeļainam; sarauties, savilkties
iedraudzināt kļūt draudzīgam
dzeltēt kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām)
iekrupt kļūt kraupainam, kreveļainam
nokrupt kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt
apkrupēt kļūt kraupjainam, kreveļainam
rēpēt kļūt kreveļainam, kraupainam
apkrupt kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam
norepēt kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem)
bankrotēt kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus
atsēst kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni)
padzeltēt kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām)
norimt kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku
apmierināties kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma)
pierimt kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku)
repēt kļūt negludam, raupjam
aprepēt kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem
čokuroties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi)
izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
pievilt kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā)
piekrāpt kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā)
piedraudzēties kļūt par draugu
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties
nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties
vērties kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.)
izdribt kļūt praulainam
kārtot kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju)
kārtāt kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju)
nodzeldēt kļūt raupjam, cietam
sakraupēt kļūt raupjam, kreveļainam
šķelāt kļūt raupjam, plaisāt (par ādu)
kraupēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krebulēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krepēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krēpēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krobulēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krubulēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
atvērties kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam)
sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
izžūt kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.)
aizdegties kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam
cietēt kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām)
atsvešināties kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu
apčirkstēt kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot)
plīst kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu)
piedegt kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku)
slāpt kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1)
smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
uzvārīties kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku)
sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
nokristies kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku)
piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
pietvaikot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku)
piebirt kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma)
atmiekšķēties kļūt trauslam (par kauliem)
aplūzāt kļūt trauslam, viegli laužamam
iepraulēt kļūt vietumis praulainam
izpraulēt kļūt viscaur praulainam
izkurtēt kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
nokārtāt kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju)
satraukties kļūt, parasti ļoti, satrauktam
nocietēt kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām)
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām)
sarepēt kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu)
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus)
karete knābjainais jūras bruņurupucis - jūras bruņurupuču suga siltās jūrās, ko medī ragvielas dēļ; draud iznīcība
ķibuļi Knaģi, ar ko stiprina veļu, sasprauž (piesprauž)
laukšēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt
laukšķēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt
krūkšas Knakšķi, spraukšķi, graboņa
noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas
šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu
nukleolīns Kodoliņa graudainā struktūra
kols Kodols; grauds
kodoldraudi Kodolspādziena, kodolavārijas draudi
megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm
bančka Koka dēlīšu trauks
kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē)
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai
pūrenieks koka kastīte pūra graudu nomērīšanai
liešķere Koka lāpsta graudu, miltu bēršanai
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja)
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut
strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu
stīne Koka sālstrauks
tīna Koka sālstrauks
sālskoks koka sālstrauks ar rokturi
stīna Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai
stīnis Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai
endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves
stumburs Koka spraudeņi ar īsiem zariem zirņu žāvēšanai
vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai
paķimene Koka trauka daļa, kas atrodas zem ķimenes 2
bandžas Koka trauki
garcs koka trauks
raška koka trauks
vērpelis koka trauks
bicis Koka trauks
ķīvene Koka trauks
ķīvenis Koka trauks
kīvens Koka trauks
stuņķis Koka trauks
laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai
toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa
pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka
tolis Koka trauks ar platāku augšu, bez vāka un osīm
cebris Koka trauks ar rokturiem
vienturis Koka trauks ar vienu osu
plācītis Koka trauks piena nostādināšanai un raudzēšanai
placītis Koka trauks piena nostādīšanai un raudzēšanai
ģelda Koka trauks putraimiem, zirņiem; koka mulda
duncis Koka trauks sāls smalcināšanai
tīda Koka trauks šķidruma glabāšanai
kocinieks Koka trauks vai rīks
staņķelīte Koka trauks, kubls
staņķenīce Koka trauks, kubls
staņķis Koka trauks, kubls
bocis Koka trauks, kur grūž (sasmalcina) un uzglabā sāli
drunesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
drūnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
druvnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
paldiķis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu
dupis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus
duplis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus
kocenis Koka trauks; bišu strops; kocene
kocis Koka trauks; kocene
kivis Koka trauks; ķīvenis
bandžinieks Koka trauku izgatavotājs
bansteķi Koka trauku stīpas
apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu)
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu)
kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte
ķirmelis Kokgrauzējs kukainis
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai
piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas
lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku
kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm
kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai
treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu
kokmateriālu krautuve kokmateriālu uzkrāšanas vieta pie ceļa, rūpnīcā vai pārkraušanas vietā no viena veida transportlīdzekļa cita veida transportlīdzeklī
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem; meloņkoks
strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām)
lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku
sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē
kokgrauznis Koksngrauzis
kokgrauzis Koksngrauzis; arī ķirmis
raganiņas Koksngrauži
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
asemum Koksngraužu dzimtas ģints
callidium Koksngraužu dzimtas ģints
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints
ergates Koksngraužu dzimtas ģints
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints
lamia Koksngraužu dzimtas ģints
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata")
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo")
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber")
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo")
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus")
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium")
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
Callidium violaceum koksngraužu suga
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri
kokšķiedru plātne ar divpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam abas skaldnes ir vienādi raupjas
kokšķiedru plātne ar vienpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam viena no skaldnēm ir vairāk raupja vai uz tās ir transportiera nospiedums
memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē
kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem
koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs
miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību)
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās
patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos
plene Kompānija; draugu pulciņš
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību
neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu
saspraudnis Komplekts, kas sastāv no spraudņa un ligzdas
hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē
betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas
koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana)
dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei
boom Konjunktūra; straujš uzplaukums, bums
trigers konkrēta lieta, notikumus vai to kopums, kas izsauc spēcīgas, galvenokārt, negatīvās emocijas, kas var saasināt psihoemocionālās problēmas, izraisīt trauksmi utml.; palaidējmehānisms
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s)
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā
konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka)
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu
pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai
atbildes laika logs kontrolējams laika intervāls, kurš marķiermaģistrāles tīklā seko pēc vides piekļuves vadības kadra pārraides un kura laikā stacija, kas pārraidījusi šo kadru, pārtrauc pārraidi un gaida atbildi
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību)
operatīvā kontrole kontroles ikdienas īstenošana: uzņēmējdarbības plānu un to izpildes rezultātu pārraudzība, pārbaude, revīzija
KUD Kontroles un uzraudzības daļa
stratēģiskā kontrole kontroles veids, kurā ietilpst stratēģiskā uzraudzība, stratēģijas īstenošanas kontrole, pieņēmumu (premisu) kontrole, tiek vākti un analizēti dati par uzņēmējdarbības stratēģijas realizāciju
ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri
čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai)
sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemetām, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora")
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību
porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi
kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem)
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi
dalba Kopiņu kraujamā dakša
dalbs Kopiņu kraujamā dakša
oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis
nerūsošais tērauds korozijizturīgs tērauds, ko iegūst, pievienojot hromu (18-20%), niķeli (7-9%), un pakļaujot to termiskai apstrādei
kurtelis Kortelis, neliels trauks
kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās
kraukšināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni
skraukšināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni
dismasēzija Košļāšanas traucējums
kodaļāt Košļāt, grauzt
delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās
izkost Kožot atšķelt, izraut
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās)
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot)
toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās
toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās
kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.)
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji
kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai
šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam
izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā
piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi
kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība
krava Krasts, kraulis
metamērija krāsu atšķirība starp diviem vai vairākiem paraugiem, mainoties apgaismojumam
krāsu paraugnovilkums krāsu attēla iegūšana uz materiāla nesēja vai krāsu monitora kontroles nolūkā; izšķir analogos (rastrētus), pustoņu (digitālos) un ekrāna paraugnovilkumus
ksantociānopija Krāsu redzes traucējums, kura gadījumā uztver dzeltenu un zilu krāsu, bet neredz sarkanu
krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji
žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā)
kulšināt Kratīt (trauku ar šķidrumu)
pļuncināt Kratīt trauku ar šķidrumu
ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu
krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu)
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu
lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā)
kraudzināt Kraucināt (par putniem)
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas
nozviļa Krauja vieta, nogāze, krauja
stāvulis Krauja, stāva nogāze
skraule Krauja, stāva vieta
krauta Krauja, stāvs krasts
Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
piekrauje Kraujas mala
nokrauja Kraujas sāni, kraujas nogāze
kraujmala Kraujas, nogāzes mala
krauļmala Kraujas, nogāzes mala
nogāzeniski Krauji
kraujmalis Kraujmala
kraujammetrs Kraujmetrs; sters
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.)
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli)
dakraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to)
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu)
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā)
izkraut Kraujot iztukšot (ko)
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.)
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot
piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā)
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur)
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam)
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
apkrāmēt Kraujot novietot zem kā
aplādēt Kraujot novietot zem kā
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā)
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml)
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā)
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās)
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to)
stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta)
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles
izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem)
kraupes Kraukas
kraukaļāt Kraukāt
kraukalēt Kraukāt
krepecēt kraukāt, klusi klepot, krākt
krēkāt Kraukāties
krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas
krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas
actaea Krauklenes
velnakrēsli Krauklenes
vārpainā krauklene kraukleņu suga ("Actaea spicata")
krauklenēt Krauklēt
krauklinēt Krauklēt
kramšķins Krauklis
krankšķins Krauklis
krankšķis Krauklis
kraulis Krauklis (1)
Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Gravendahl Kraukļi
krauklēns Kraukļu mazulis
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
krauks Kraukš
naukšis Kraukšis
ņaukšis Kraukšis
kraukstēt Kraukšķēt
kreukšēt Kraukšķēt
čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu
čarkstīgs Kraukšķīgs
kraukstināt Kraukšķināt
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst
krinkšēt Kraukšķot plaisāt
sabrinkšķināt Kraukšķot sakost
sējasvārna Krauķis
sējas vārna krauķis ("Corvus frugilegus")
Corvus frugilegus krauķis jeb sējas vārna
brīvais stils krauls
crawl Krauls
krouls Krauls - peldēšanas stils
kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala
ķeve Kraupa
krama Kraupa, kreve
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens
skraupens kraupains
drūzains Kraupains
krebuļains Kraupains
rupučains Kraupains
kramavecis Kraupains vecis
skabiozs Kraupains, kašķains
kramains Kraupains, kreveļains
ķauze Kraupis, ādas slimība
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
krevains Kraupjains, kreveļains
sakrepējis Kraupjains, raupjš
Selaginella kraussiana Krausa selaginella
krāva Kraušana
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku)
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī
grēdot Kraut
kladīt Kraut
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot
dakšot Kraut ar dakšām
atkraut Kraut atpakaļ
packāt Kraut daudz pancku mugurā
tāpelēt Kraut grēdās
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.)
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī)
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus)
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību
čupināt Kraut kaudzītēs
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī)
skārst Kraut labību zārdā
skārstīt Kraut labību zārdā
atkraut Kraut nost
zlanīt Kraut slāņos, slānīt
zlānīt Kraut slāņos, slānīt
sliktēt Kraut sliktā, sliktot
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu)
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
krostīt Kraut, celt; rakt
kladēt Kraut, likt
prakāt Kraut, likt
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās
zārdēt Kraut, likt zārdā
zārdot Kraut, likt zārdā
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku)
valēt Kraut, pildīt
ranstīt Kraut, slānīt
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
krautene Krautuve
starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava)
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut
kravas terminālis kravas automobiļu novietnes teritorija, kas aprīkota ar preču iekraušanas, uzglabāšanas un izkraušanas iekārtām
pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli
puskravā Kravas kraušanas laika vidū
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā)
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī
transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus)
piekreimot Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to)
piekriet Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to); piekreimot
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu)
krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas
krējumnieks Krējuma trauks, ķērne
karameļkrēms Krēms, ko gatavo ar sabrūninātiem cukurgraudiem jeb karamelēm
piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku)
crepe georgette kreps ar graudainu virsmu
dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai
drauza Krevele; kraupis
sabrīdināt Krietni nobrīdināt, piedraudēt
saduktēt Krietni sabārt, piedraudēt
Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu
rusofils Krievu draugs
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons)
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
krupšināt Krimst, grauzt
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu)
kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā
rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi
apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm
Prieka vēsts kristiešu draudze Latvijā, dibināta 1990. gadā
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija)
konfesors Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanas laikā mocīts, bet palicis dzīvs
asinsliecinieks Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanu laikā atdevis dzīvību par savu ticību
baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus
klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu)
avs kristīgo konfesiju draudzes loceklis
debesbraucamā diena Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām
augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas
evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi
parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu
nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve
balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka
raudzībkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās
rauguļkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās
kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks
pazlaukte Kublveida trauks, kurā tek misa
bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās
kravas iekārta kuģa ierīču kopums kravas iekraušanai un izkraušanai
kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds
dreifs Kuģa novirzīšanās no noteiktā kursa vēja vai straumju ietekmē
kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam)
lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens
patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu)
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve
aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers
varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai)
dispozīcija kuģu vai karaspēka daļu izvietojums; arī izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni
kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji
alošana kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas
zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
pseudorhynchota kukaiņu kārta, pie kuras pieder utis un spalvgrauži
dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
puvummuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos
prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
izčirmināts kukaiņu sagrauzts
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji
graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji
apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku)
triekāt Kult labību rijā, izmantojot rulli, lai graudus izdalītu no vārpām
blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu
monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos
bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas
tehniskās kultūras kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai
kultivārs Kultūraugs
durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā
virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu
pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas)
sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai
augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana
augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā
kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām
trumelis Kuļmašīnas graudu izsitējs
krausīklis Kuļmašīnas ierīce, kas noberž no graudiem akotus (arī sēnalas)
zortieris Kuļmašīnas sastāvdaļa - graudu šķirotājs
sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
izkult Kuļot iegūt (graudus)
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
diskatabrozija Kumosa norīšanas traucējums
boli Kumosi, novecojies zāļu veids; kumosus izgatavoja tāpat kā graudiņus
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka
kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu
gastraneirija Kuņģa normālā tonusa un aktivitātes traucējums
gastropātija Kuņģa saslimšana vai darbības traucējums
pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties
vārenis Kupināts un raudzēts piens
krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū)
bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
Ojasio straume Kuriļu straume
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls
klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties
surdzēt Kurnēt, raizēties, raudāt
surzēt Kurnēt, raizēties, raudāt
atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi)
kastellatūra Kursā un Zemgalē pils novada, resp. draudzes nosaukums 13.-14. gs. latīņu avotos
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu)
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties)
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas
šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem
šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2)
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu
hiposinerģija Kustību koordinācijas traucējums
ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi
astāzija kustību traucējums
diskinēzija Kustību, gk. apzinātu kustību, traucējums
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība
apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši)
žļanckāt Kustināt, kratīt (trauku ar šķidrumu) parasti tā, ka šļakstas
stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu
regelācija Kūstošu ledus graudu vai gabalu savienošanās jeb kopā sasalšana zem spiediena vai spiediena maiņu iietekmē
klončkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
klunčāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
klunčkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
klončāties Kutoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem
blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu
oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu
siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai
aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē
kūpelnīca Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā)
kūpelnieks Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā)
kvēpēklis Kvēpināms trauks
grūdene Kviešu graudu putra
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus
Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem
Ķemeru-Pussēkļa ezers Ķemeru ezers Praulienas pagastā
Puseklis Ķemeru ezers Praulienas pagastā
Puseknītis Ķemeru ezers Praulienas pagastā
spraužamā ķemme ķemme matusaspraušanai
lerkša Ķērkšana, činkstēšana, raudāšana
klurgstēt Ķērkt kā gailim, kad tas vanagu ieraudzījis
krauklēt Ķērkt, apzīmējums kraukļa balss skaņām
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite
gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē
akreritroze Ķermeņa distālo daļu eritēma un tūska kā vazomotoru funkcijas traucējumu sekas
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem
ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis
ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai
karstīt Ķerstīt, strauji tvert
ķarstīt Ķerstīt; strauji tvert
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka
varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ
ķimengrauze Ķimeņgrauzis
ķimengriezis Ķimeņgrauzis
ķimingriezis Ķimeņgrauzis
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
kornūta Ķīmijas laboratorijās stikla vai fajansa trauks bumbiera veidā
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem
granasons Ķīmikālijas graudu kodināšanai
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli
cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā
raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas
Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
ķirmenis Ķirmis, ķirmgrauzis
ķirmins Ķirmis, ķirmgrauzis
ķirmulis Ķirmis, ķirmgrauzis
kokēde Ķirmju grauzumi, tārpēda
Ķiržu–Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls
ķubis Ķobis - neliels trauciņš
ķutināt Ķutis kraut
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita
belami Labais, mīļais draugs
tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva
adenoma Labdabīgs audzējs dažādos dziedzeraudos
prostatas adenoma labdabīgs prostatas dziedzeraudu audzējs, ar ko slimo ap 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma
fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu)
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši)
tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā
blaugzna Labības grauda čaula
blaugzne Labības grauda čaula
klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu
rijkuris Labības kulšanas pārraugs
atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā
Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā
rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs)
bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
čaps Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību
čapts Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību vai lēcienu
absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu"
maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās)
laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība
slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī)
dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise
tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums
vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja galvenokārt uz Rietumiem, zviedri - uz Austrumiem
ziedu laiki (arī laiks) laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību
veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai)
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu)
draugulīgs Laipns, draudzīgs
līpnīgs laipns, jauks, draudzīgs
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā
šļaksteklis Laistīšanas trauks
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt
patruļlaiva Laiva (motorlaiva), ar ko brauc patruļa
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku)
aizsūkāt Laizot sākt sūkāt, zīst (pēc kā radies pārtraukums)
Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka
skalu spraustala lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
spraustava lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
lambažos Lambažos iet - rauguļos iet
puzuris Lampas un vējluktura detaļa - trauks, kurā pilda kurināmo
ķārķis lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu
Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa
chrysomelidae Lapgraužu dzimta
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu
zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints
chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints
clytra Lapgraužu dzimtas ģints
leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints
phaedon Lapgraužu dzimtas ģints
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta
donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta
rapilli Lapilli - vulkāniskā tufa graudi
Osmoderma eremita lapkoku praulgrauzis
nestingrais lappuses pārtraukums lappuses pārtraukums, kad tā ir pilna
alopecurus Lapsastes - graudzāļu dzimtas ģints
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
paraleksija Lasīšanas traucējums, vārdu un zilbju jaukšana
legastēnija Lasīšanas un pareizrakstības traucējumi
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sestdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga
Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā
rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji)
rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji)
sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai
klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī
augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu
MARS Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti ("project monitoring agriculture with remote sensing")
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību
apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam
augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos
pate Laulāta draudzene
caicala Laulātā draudzene, līgava
laulības izbeigšanās laulības pārtraukšana viena partnera nāves vai partneru šķiršanās dēļ
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka
suķe Lauska, sasista trauka gabals
suķis Lauska, sasista trauka gabals
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku)
Lavandula stoechas lavandu suga, kas piemērota audzēšanai traukos
izlavēt Lavējot izbraukt
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā
glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām)
erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu
ielaidnis Ledus gabals, ko ievieto ūdenī, lai ūdens straujāk sasalst
ledus dreifs ledus horizontāla kustība vēja vai straumes ietekmē
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt
krauņi Ledus krauņi - lieli ledus kalni jūrā
ledus iešana ledus kustība upēs straumes, bet ezeros – vēja ietekmē
nosala Ledus uz ūdens gar upes malām, kur nav straumes, vai tā ir vāja
krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās
agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
legāls aborts legāla grūtniecības mākslīga pārtraukšana
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai
mangāntērauds Leģētais tērauds, kura sastāvā ir mangāns
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai
cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
granulārais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā
bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs
eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols
agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas
agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu)
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos)
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku)
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē)
pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku)
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā)
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.)
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
nīcām Lejup pa straumi
nīcan Lejup pa straumi
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
paramioklonuss Lēkmjveida kloniski krampji simetriskos roku vai kāju muskuļos bez samaņas traucējumiem
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
apklabināt lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam
pārkladzināt lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup
snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet
aizčakstināt lēnām aizbraukt
aizčubināt lēnām aizbraukt
aizdripināt lēnām aizbraukt
aizlunkāt lēnām aizbraukt
aizčunčināt lēnām aizbraukt; aiziet
uzčunčināt lēnām braucot uzkļūt
čorāt lēnām braukt
ķerrāt lēnām braukt
krebināt lēnām braukt
vāžot lēnām braukt
klinkāt lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu
plukšināt lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu)
koksināt lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu
koksināties lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu
novēžot lēnām braukt ar zirgu
žūzāt lēnām braukt pa dubļiem
skribināt lēnām grauzt
iekoklēt lēnām iebraukt
strucināt lēnām iet pāri trauka malai (par alu)
kunkāt lēnām iet vai braukt
izvilkties lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem)
vēžot lēnām kustēties, braukt
novilkties lēnām nobraukt
pavāžot lēnām pabraukt garām
pievilkties lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem
aizklampāt lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
izžubināt Lēnām, lobot izēst, izgrauzt
krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka
aiztrikšināt Lēni aizbraukt
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu)
nosakulties Lēni braucot, nokļūt
čikāties Lēni braukt
pimpināt Lēni braukt
kulcinēties Lēni braukt ar zirgu
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem
notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu)
pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā)
aizurgāties lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu)
aturgāties lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu)
klunkurēt lēni, ar grūtībām braukt
izurgāties lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu)
pīties lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā
malkot lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko)
izkleberēt lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt
aizpaunēties lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi)
noklemperēt lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt
aizklamburēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt
izklamburēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
izklampāt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
izklunkurēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
līņāt lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt
atklabināt lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu)
kokšināt lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt
mīstīties lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu)
iztoškāties lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
iztostīties lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
iznūžāties lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
krutināt lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu
uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā
kulcināt Lēnītēm iet, braukt
sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt
plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu
šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem
šņīpstere Lepna sievieta, kas staigā degunu raukdama par visu
spilži lepni; ātri (braukt)
piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka
pludmale lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi
kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti)
šāle Lēzens trauciņš ar zemām malām
šālīte Lēzens trauciņš ar zemām malām
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā
spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem)
skrubis Līcenis (3), traucenieka nazis
kūlene Līdaka, kas nārsto ledus iešanas laikā; ledus līdaka; straumes līdaka
baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums
sānsvere Lidaparāta, kuģa vai sauszemes transportlīdzekļa svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim)
sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu
redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai
perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi
steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums
garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte
lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos)
slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos)
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
rauklis Līdumnieka rīks ar ko līdzina, izrauj
apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt
kantētājs Līdzbraucējs (sporta motociklā ar blakusvāģi)
pavažnieki Līdzbraucējs, pavadonis
pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs
halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces
inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai
strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām
strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām)
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem
bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos
unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos
mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā
laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās
apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi)
dezekvilibrācija Līdzsvara traucējums
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka
Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka
pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
pievalēt Liekot, kraujot piepildīt
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni)
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu)
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību
(kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā)
krist veldrē liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu)
izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt
liesma liela aizrautība, dedzība
ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos
superteleskops liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai
blāķis liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta)
Blastophagus piniperda lielā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms
klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams
klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus
kā bez galvas lielā uztraukumā, apmulsumā, bez sajēgas, izpratnes
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai
blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude
Saperda carcharias lielais apšgrauzis
Chrysomela populi lielais apšu lapgrauzis
Phalacrocorax carbo lielais kormorāns jeb jūraskrauklis
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte
Tomicus piniperda lielais priežu lūksngrauzis
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka
pits liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku
straume liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums
lavīna liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas
balons liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai)
laineris liels ātrgaitas tālbraucējs pasažieru kuģis
trakts liels braucamais ceļš
megaloblasts liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu
krateklis liels grābeklis, ar ko krata ārā graudus no izkultiem salmiem
birklis liels graudu siets
ķīne liels koka trauks ar paplašinātu apakšdaļu
plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku
kubls liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku
monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas
limfogonijs liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā
imperatorpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts
lēcējpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts
kubls liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei
ķīvens liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
ķīvis liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
vedernīca liels trauks, ietilpīgāks nekā spainis
katarakts liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma
baks Liels, apaļš metāla trauks, tvertne
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu
debess Liels, parasti draudīgs, mākonis; debesis
debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3)
raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem)
lēciens Liels, straujš solis
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā
Straupes pils Lielstraupes pils
alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā
peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne
lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša)
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji
ķipzobis Lielzobis, tāds, kam zobi kā smeļamie trauki
aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā)
vācele Liepas koka kaste, liepas lūku trauks
džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka
martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem
koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs
klopš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
klop lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
cup lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību
taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
klišu lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas
čiža lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā
uija lieto atkārtojumā, izsakot uztraukumu, bailes
pur lieto atkārtojumā, lai raksturotu, piemēram, braukšanu pa nelīdzenu ceļu
čužu lieto braukšanas apzīmēšanai
palundra lieto kā brīdinājuma vai trauksmes saucienu
bakst lieto, attēlojot darbības pēkšņu pārtraukumu
cap lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu
capst lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu
caps lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu, ķērienu
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
šņikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
šņakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
plunks lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkš lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkšķ lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
šast lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni
šmak lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību
žipst lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību
krapt lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu)
žakst lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu
krabic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
krapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
klamp lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
krā lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas
tā lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu
paprovēt lieto, lai izteiktu draudus
provēt lieto, lai izteiktu draudus
pagaidīt lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu
nu lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu)
stāvēt lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties
stāt lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos
kā (jums) tas patīk lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni
pagaidīt lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies
žmī lieto, lai norādītu uz ātru, strauju kustību
viens lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību
daļī lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi
aiziet lieto, lai norādītu uz kādas darbības strauju sākšanos
duj lieto, lai norādītu uz pēkšņu, strauju skrējienu
krapcu lieto, lai norādītu, ka kas tiek strauji, ātri sagrābts, saķerts
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts
raugi lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; raug
mīlītis lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to
nolāpīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
sasodīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku
stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
šmudūc lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties
spurkš lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni
bulata lieto, lai raksturotu tērauda sakausējuma veidu
dzenamais lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu
stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
spudūc lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
spudūkš lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
aidā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu
heijā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
heisā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
hops lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību
hop lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup
stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē
piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks
piegāza Lietus gāze, kas strauji uznāk un pāriet
Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus
Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti
vedējs līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām
vietraudži Līgavas radi, ko sūta vietraugās
atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt
graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem
uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi
standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu
skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai
dzīt likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
atsaukt likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
slogot likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
kvietēt likt dīgt (graudus)
grūzdināt likt grauzt
atšūties likt mierā, netraucēt; aiziet
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt
parūdināt likt raudāt
aizbrēcināt likt raudāt, būt par iemeslu raudām
uzbrēcināt likt raudāt, kliegt, izraisīt raudāšanu, kliegšanu
sūlināt likt raudāt, raudināt
aprucināt likt sarauties, ierauties
sakrupināt likt sarauties, sarukt
atsviest likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ)
servēt likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus
izcelt likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena)
slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast
slāķēt likt, kraut
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.)
stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu)
lilioceris Lilijgrauži
Lilioceris merdiger lilijgraužu suga
melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem
asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi
eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem
līmetns Līmens - pilns līdz malām (parasti par trauku, bet arī par piedzērušos)
pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai
dishilija Limfas teces traucējumi
limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma
malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita
Līniņš Liniņš, ezers Praulienas pagastā
Liniņu ezers Liniņš, ezers Praulienas pagastā
triandrija Linneja sistēmā trešā augu šķira ar trim svabadiem putekļu trauciņiem
tetrandrija Linnēja stādu sistēmā 4. šķira, pie kuras pieder augi ar četriem putekļu trauciņiem
izbojs Linsēklu lopbarības rausis
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai
kulstevnīca Linu kulstītava, braukts
sējas lini linu suga ("Linum usitatissimum"), ko Latvijā audzē kā kultūraugu
Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
glutēns Lipeklis, proteīnu maisījums labības graudos
lipogranulomatoze Lipīdmaiņas traucējumi, kas izraisa granulomatozes reakcijas
dislipidoze Lipīdmaiņas traucējumi; lokāli vai ģeneralizēti
fosfatidoze Lipidoze ar fosfatīdmaiņas traucējumiem
dislipidēmija lipīdu vielmaiņas traucējumi
teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
izlīt Līstot šķidrumam, iztukšoties (par trauku)
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme"
aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja"
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu"
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem
šatravāt Lobīt ārējo apvalku graudiem, parasti miežiem
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas
proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums
akrotrofoneiroze Locekļu distālo daļu slimību grupa, kuras izpaužas kā asinsrites trofikas traucējumi
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties
dandzīties Locīties, raustīties
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu)
maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās
glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai
savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā
izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ
Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku)
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši)
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes
piena pārraugs lopkopības pārraugs
murcauka Lopu barības trauks
vācbrāļi lūgšanu vadītāji no Vācijas hernhūtiešu draudzē
lubēdis Lūksngrauzis
lubgrauzis Lūksngrauzis
hylesinus Lūksngrauži
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini")
podcelis lupata (arī speciāls cimds), ar ko cilā tējkannu vai citus karstus traukus
ķēķis Lupata trauku mazgāšanai
auckeļs lupata virtuves trauku un mēbeļu mazgāšanai
lupatnieks Lupatu uzpircējs, kas apbraukāja saimniecības
lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko)
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu)
maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs
grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs
turbācija Ļaušanās satraukumam
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā
mesties (kāda) apkampienos ļaut (kādam) sevi strauji apskaut
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt
bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni)
vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns)
grauzdināt Ļaut grauzt, ēst
verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt
veršķināt Ļaut kliegt, raudāt
pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud
nograuzdināt Ļaut nograuzt, noēst
nograuzināt Ļaut nograuzt, noēst
sakodēt Ļaut sagrauzt kodēm
vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti
pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt
nosadoties ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu
līdz septītajiem sviedriem ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam
rijīgs ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs
rīma ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks
rīļa ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2)
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ
Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem
kā spārnos ļoti ātri (paiet laikam); strauji
aizkarsēt ļoti ātri aizbraukt
aizjozt ļoti ātri aiziet, aizbraukt
vālēt ļoti ātri braukt
apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
novālēt ļoti ātri nobraukt
izjoņot ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
joņot ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
joņot ļoti ātri skriet; traukties
ar septiņjūdžu zābakiem ļoti ātri, ļoti strauji (vietas un laika nozīmē)
kā linga ļoti ātri, strauji
kā lode ļoti ātri, strauji
aizšaut ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt
ar vēja spārniem ļoti ātri, strauji (pārvietoties)
aizsaut ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt
aizanesties ļoti ātri, strauji aizskriet
izšaut ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt
izšauties ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem
izšauties ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko)
pašauties ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
piknīt ļoti ātri, strauji skriet
putinēt ļoti ātri, strauji skriet, braukt
kā šāviens ļoti ātri, strauji, pēkšņi
kā šauts ļoti ātri, veikli, strauji
vienā elpas vilcienā ļoti ātri; vienā paņēmienā, neatraujoties
kā kaļķis ļoti bāls (izbailēs, uztraukumā)
ģimene ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa
kā dēle ļoti cieši, neatraujami; neatvairāmi
kaismīgs ļoti dedzīgs, aizrautīgs
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.)
kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
bez (sava) gala ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
metafoss ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai
aizžņaugt kaklu ļoti kaitēt, traucēt normāli pastāvēt
gulēt kā mātes klēpī ļoti labi, netraucēti gulēt
kaisme ļoti liela dedzība, aizrautība
ātrums ļoti lielā steigā, arī satraukumā
bezprātīgs ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs
acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi
acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi
vienā (arī dieva) mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
nemierīgs ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā)
notriekt ļoti nobraukt (transportlīdzekli)
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo)
zlaugzna ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās
neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra
žirbt ļoti satraukties
izmisis ļoti satraukts (par dzīvniekiem)
aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās
taurēt ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu)
sīksts ļoti skops, mantrausīgi taupīgs
ciets kā akmens ļoti smags (_tiešā un pārnestā nozīmē_); smagi, strauji
pelīti ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru
kaislība ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme
gvalte ļoti spēcīga straume
azarts ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība
versmīgs ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2)
versmains ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2)
aizvārīt ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt
baltas asaras raudāt ļoti stipri raudāt
raud kā izkults ļoti stipri raudāt
nokaitināt ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt
aizskriet ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet
dzirkstele ļoti strauja, dedzīga meitene
karstdabis ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis
ar kaudzi ļoti strauji
aizsviesties ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties
aizsprāgt ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizskriet ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem)
aizsisties ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties
aizcirsties ļoti strauji aizvirzīties (priekšā)
atsprāgt ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nasāt ļoti strauji aulekšot (par aizjūgtu zirgu)
iznasāt ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu
šauties ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa)
iesprāgt ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
šauties ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni)
iztriekties ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsprāgt ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
iztriekties ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
ņirbēt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
ņirbt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
šauties ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām)
paņirbēt ļoti strauji pakustēties šurp turp
paņirbt ļoti strauji pakustēties šurp turp
pacirsties ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1)
uzsprāgt ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus)
joņot ļoti strauji plūst
zibēt ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
uzņirbēt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
uzņirbt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
šaudīt ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm
šaudīties ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu)
šauties ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.)
šauties ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ņirbēt ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
ņirbt ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
pilnās burās ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību
kā ar dampi ļoti strauji, ātri
zibeņot ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
zibēt ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
zibināt ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
zibināties ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
zibsnīt ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
zibināt ļoti strauji, ātri kustināt
kā zibens ļoti strauji, ātri; pēkšņi, acumirklī
atgūties ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu
atņemties ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu
kā ar vēju ļoti strauji, lielā ātrumā
straume ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām
aumaļām ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm
kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību)
kā apdedzinājies ļoti strauji, uzreiz; lielā nepatikā
kā spole ļoti strauji, veikli
kā atspere ļoti strauji, vingri, veikli, saspringti; elastīgi
gunīgi ļoti strauji; karsti, ugunīgi
ugunīgs ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām)
ugunīgs ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu)
gunīgs ļoti straujš (piemēram, par zirgu)
tahitelija ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija
demogrāfiskais sprādziens ļoti straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kāds bijis vērojams pēdējos simt gadus; demogrāfiskā eksplozija
ugunīgs ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem)
ugunīgs ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem)
drudžains ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli); pārmērīgi steidzīgs (par darbību)
mutuļains ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm)
sasaistīt ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties
sirdsdraudzene ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas
sirdsdraugs ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas
kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
trakot ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem
raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
izlēkt no biksēm ļoti uztraukties
sarkt un bālēt ļoti uztraukties, mulst, kaunēties
skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu)
gauži ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties)
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka
neiroģenētika mācība par ģenētisko faktoru ietekmi uz nervu sistēmu, ietverot nervu sistēmas embrionālo attīstību un tos neirālos traucējumus, kam ir ģenētisks pamats
psihoanalīze mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem, to nozīmi dažādu psihisku traucējumu izcelsmē
nosoloģija mācība par psiholoģisku traucējumu aprakstīšanu
psihosomatika mācība par saikni starp psihiskām ciešanām un fiziskiem traucējumiem
Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma
tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
porfīriska struktūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki
teneramente Maigi, trausli, vāri
tenero Maigi, trausli, vāri
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu)
nežns Maigs, trausls
maigstīt Maigstes spraust
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.)
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku
modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā
mājpieraugs Mājas uzraugs
dvorņiks Mājas uzraugs; namiķis
ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai
brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas
mākoņsprauga Mākoņu sprauga
sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu
sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda
tilta nauda maksa par tilta laiduma pacelšanu vai pārbraukšanu
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu)
augšējais dzirdamības slieksnis maksimālais ar ausi netraucēti uztveramo skaņu skaļuma līmenis (120 foni)
izturības robežspriegums maksimālais spriegums, kurā notiek materiāla sagraušana
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai)
satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām)
empire Mākslas stils, kas valdīja Francijā pirmās ķeizarvalsts laikā, 19. gs. sākumā, un bija iespaidots no antiskiem paraugiem
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus
ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai
segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu
agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma
kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze
angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā)
medaļieris Mākslinieks, kas pēc zīmējuma izgatavo medaļu paraugciļņus un kaļ iedobus
žilka Makšķeraukla
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu
poterie Māla izstrādājumi, trauki
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt
poģis Māla pods, pods ar osu, mazs vecs nolietots trauks
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa
pods Māla trauks (saimniecības vajadzībām)
immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens
ļaks Māla trauks eļļas, bet arī dažādu šķidrumu (sulas, alus, piena) uzglabāšanai
bundža Māla trauks, doze
ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu
bānis Māla vai metāla trauks (pods) ēdiena gatavošanai krāsnī
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
malis Malšanai paredzētā labība; malums; graudi
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
māla Maļamie graudi
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu)
nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku)
pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā)
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt
mon ami mans draugs
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs
badenis Mantrausīgs cilvēks
mantrausis Mantrausīgs cilvēks
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops
bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs
rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks
grābējs Mantrausis
mantgūbis Mantrausis
mantguvis Mantrausis
mantjēcis Mantrausis
mantplēsis Mantrausis
naudaskāsis Mantrausis
naudrausis Mantrausis
rauša Mantrausis
rausējs Mantrausis
rāvējs Mantrausis
gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis
bada kāsis mantrausis, skopulis
rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida")
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis")
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
pseidoparalīze Māņu paralīze, kustību traucējumi bez paralīzes (psihogēni vai sāpju dēļ, locītavas slimība)
nozerestēzija Maņu traucējumi
mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
loka maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja
klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem
piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai
novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna
hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ
darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm
diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu
pilosella Mataino mauraugu apakšģints
māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru
mitrumnoturība materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst
ugunsizturība materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni
ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai
rūdāmība materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība)
sarkanlūstamība materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā
aukstlūstamība materiāla trausla sagrūšana triecienliecē zemā, negatīvā temperatūrā
grubuļošana materiāla virsmas apstrāde virsmas faktūras mainīšanai – graudainas, grubuļainas vai citas faktūras izveidei
gaismjutīgi materiāli materiāli, kuros gaismas staru iedarbības procesā notiek strukturālas vai fiziāli ķīmiskas izmaiņas, kas saglabājas pēc eksponēšanas pārtraukšanas
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai
pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai
abrazīvs materiāls materiāls ar cietu, sīkgraudainu struktūru, ko lieto apstrādei ar berzi; arī instruments, kas izgatavots no šāda materiāla un saistvielas
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem
mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas
termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā
elektrohidrauliskā apstrāde materiālu elektrofizikālā apstrāde, kurā izmanto elektrohidraulisko efektu
birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros
gyropidae Matgraužu dzimta
trichodectes Matgraužu grupas suga
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem
depilācija Matu noiešana, izraušana
špilka Matu saspraude
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī)
dzimka Matu spraudīte, sprādzīte
trihorekse Matu trauslums
rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas
mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm)
Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs)
topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai
petite maza un trausla (par sievieti)
rūcis Maza upe; urga, strauts
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa
renčka Maza, ūdens izgrauzta un iznesta grava
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis
Hylesinus fraxini mazais ošu lūksngrauzis
Tomicus minor mazais priežu lūksngrauzis
pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu
minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās
sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana
lavātorijs Mazgājamais trauks
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pača Mazgāšanās trauks, vanna
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem)
vannēt Mazgāt vannā, arī citā traukā; vannot
vannēties Mazgāties vannā, arī citā traukā; vannoties
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt
padragāt mazliet ar spēku dauzīt, graut
aizplēst mazliet atplēst, atraut
padīkāties mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt
padīkties mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt
paknausēt mazliet iebarot (cūkas) ar (graudiem)
kraustelēt mazliet iekraut, likt kaudzītē
ieduzt mazliet ieplīst (par trauku)
pakrausēt mazliet krausēt
pakraustīt mazliet kraustīt
ieslaidus mazliet nogāzens, kraujš
nobirdināt asaras mazliet noraudāt
pagraudāt mazliet notraukt
notecināt dažu asaru mazliet pāraudāt
paspraust mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust
aizgrasīties mazliet piedraudēt
pacirst mazliet sagrauzt (audumu, dziju) - par kodēm
apkupināt mazliet saraudzēt, sarecināt
aizstostīties mazliet stostīties, raustīt valodu
pakraujš mazliet vai gandrīz kraujš
durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga
piegrozt mazliet, nedaudz draudēt, biedēt
pagraužļāt mazliet, nedaudz grauzt
pastirināt mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties)
pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
pakrabināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakribināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
papasēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
pavaktēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
brēkulis mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns
kvaņķis mazs bērns, parasti raudulīgs
padacka mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst
ploška mazs gaismeklis – trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts
ķupsis mazs ķipim līdzīgs smeļamais trauks
špilkumiņš mazs mēriņš; neliels trauks
čerjonka mazs trauciņš
doškāns mazs trauks
ķezulis mazs trauks, bļoda
pavezms mazs vai puspiekrauts vezums
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts
purpe mazs, raudošs bērns
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā
čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.)
bufets Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
bupate Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
bupete Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai
uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi
lalopatoloģija Medicīnas nozare, kas pēti runas traucējumus
aritmoloģija medicīnas nozare, kas pētī sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi
intensīvā terapija medicīnas nozare, kas veic dzīvībai svarīgu funkciju novērošanu un to darbības traucējumu medicīnisko korekciju
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā
telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību
levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus
diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai
butilskopolamīns Medikaments, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas, lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsceļu, urīnceļu, bronhu, dzemdes muskulatūras atslābināšanai
risperidons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
flufenazīns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus
flupentiksols Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus
fluspirilēns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus
jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
medus rausis medusrausis
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika
atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā
spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā
triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā
pagruščiks Mehānisms, kas krauj sienu, labību automobilī
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos
Meirišķu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Meirovka ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaušu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaužu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos
džiburene Meitene, draudzene
vecs Meitene, draudzene
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš)
tante Meitene, sieviete, draudzene
minna Meitene; draudzene
minniņa Meitene; draudzene
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru)
izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt
vākt meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (parasti sistematizētu) kopumu
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu)
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem
lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert
pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%
pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas
melanūrija Melanīns urīnā, piem., melanomas gadījumā; stāvot vaļējā traukā, urīns kļūst brūns vai melns
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms
tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums
hemiglosoplēģija Mēles unilaterālā paralīze ar nelieliem kustību traucējumiem; izkarot mēli, tā nosveras uz paralizēto pusi
nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas
pagale Melnais grauds
kazzobs Melnais grauds, vilkazobs
sakoks Melnais rudzu grauds
vilkzobs Melnais rudzu grauds
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju
Melnais ezers Melnezers, ezers Praulienas pagastā
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga
Claviceps purpurea melnie graudi
plauki Melnie graudi
mellplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea ")
melnplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
pēnezis Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
rudzuvilks Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
vilkzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
zirgzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
pūlis Melnie graudi miežos
čaukas Melnie graudi, vilkazobi
pliktiņi Melnie graudi, vilkazobi
sodrēju vārpas melnie graudi, vilku zobi
Lilioceris lilii melnkāju lilijgrauzis
ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna
pūļains melno graudu vārpas miežos
putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela
cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu
africano Melns marmors baltām un sārtām šķiedrām un graudiem
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros
lunīts Mēness iežu paraugs
lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā
tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā)
braukšanas karte mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā
trolejbusa karte mēnešbiļete braukšanai trolejbusā
dismenoreja Menstruāciju traucējumi
psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi
psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu
analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju)
mērprieve Mēraukla
etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai
mērs Mēraukla; arī kritērijs
sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa
darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas)
apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas
paraugmērs Mērs, kas atestēts un apstiprināts par paraugmēru citu mēru pārbaudei (justēšanai)
gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums
stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas
lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu
zlaņģēt Mest, likt, kraut
Mestraudzes ezers Mestraudzes dzelve
Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
volutīns Metahromatiski nukleoproteīna graudiņi baktēriju un rauga protoplazmā
bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai
šmartēšana Metāla (tērauda) troses cieša aptīšana ar impregnēta auduma strēmeli tās vijuma virzienā pirms kliedēšanas
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
mulda Metāla (vārāmais, sautējamais) trauks
raugasdzelze Metāla detaļa, kas piestiprināta pie raugas
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām
spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli
amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi
monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā
lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai
remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli
granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
tertium comparationis metavaloda (trešais salīdzināmais), kas ir starpniece starp avotvalodu un mērķvalodu - abstrakts semantisks paraugs, kas palīdz avotteksta nozīmi kā neatkarīgi no paša avotteksta pastāvošu invariantu vienkārši pārcelt no avotteksta mērķtekstā
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu
Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini
lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai
vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju
jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga
plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods
meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas
purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (Latvijā līdz 1959. gadam), kas bija nodota viena mežsarga uzraudzībā
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs Ziemeļamerikā
mīcīt raušus mīcīt mīklu raušu cepšanai
nokņukstēt Miegā radīt skaņu, kas atgādina raudāšanu
somnipātija Miega traucējumi
disomnija Miega traucējums
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
bulbārais mielīts mielīts, kas skar iegarenās smadzenes un rada elpošanas un asinsrites traucējumus
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms
skaidras (arī tīras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
tīras (arī skaidras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
indava Miera traucētājs
ķibinātājs Miera traucētājs
netraucēts Mierīgs, bez traucējumiem
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis
rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis
braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā
cāļknābis Miežagrauds
miezis Miežgrauds
vistknābis Miežgrauds
vistnags Miežgrauds
miežkāts Miežgrauds acī
nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums
lipņi Miežu miltu medusraušu veids
dižvirsa Miežu putra, ko smērē uz dižraušiem
lejnieks Miežu rausis
miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga
drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju
priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī)
smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula
atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot
žubināties Mīlīgi, draudzīgi sarunāties
piemīlīgs Mīlīgs, draudzīgs (par cilvēkiem)
mīdelīgs Mīlīgs, laipns, draudzīgs
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu
apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei
-fils Mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils)
fil- Mīlošs, draugs (piemēram, filantrops)
pilngraudu milti milti no veseliem labības graudiem, kam nav noņemti ne apvalki, ne dīgļi
ķirmgrauzis Miltiem līdzīgi putekļi, kas paliek ķirmju grauzumos
ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni
susna Miltu (miežu, kviešu, zirņu u. tml.) maisījums, ko ēd atsevišķi vai kopā ar raudzētu pienu
koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži
miltķobis Miltu grābjamais trauks
klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama
pelīte Mīļa, intīma draudzene
draugaļa Mīļākā, mīlniece; draudzene
draugule Mīļākā, mīlniece; draudzene
draugulene Mīļākā, mīlniece; draudzene
drauguliņa Mīļākā, mīlniece; draudzene
mīlēns mīļš, draudzīgs, laipns
čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība
dismīmija Mīmikas traucējums
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi
industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai
kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns
karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda
bazāls ieža cements minerālviela, kas sastiprina ieža graudus tā, ka tie nesaskaras
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija
dioksonijs Miorelaksants, kas pārtrauc nervu impulsu vadīšanu no motoriskajiem nerviem uz skeleta muskulatūru
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste
endogēnā mirstība mirstība, ko izraisa iedzimtas anomālijas un traumas dzimšanas un organisma novecošanās procesā
guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu
misties Mitēties, pārtraukt
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji
hondrosoma Mitohondriju graudainā forma
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību
kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
dekveris Mitra, staigna vieta; arī neizbraucama dūksts uz ceļa
maucekļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami
maucikņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami
maucekņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi
mauklēji Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi
maukļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi
mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
gremdulis Mizgrauzis
krijgrauzis Mizgrauzis
mizgrauži Mizgrauzis
kriju kukaiņi mizgrauži
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis
Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis
parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule
natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā)
etalonmodelis modelis, kurš apstiprināts par paraugu (standartu) tālākām izstrādēm
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas
molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs
pīpjuzāle Molīnija - graudzāļu dzimtas ģints
tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā
monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas
motobraucēja Motobraucējs
baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}
čoperists Motociklists, kas brauc ar čoperi
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos
cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela
vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem
enduro Motosacensību veids - izturības brauciens
motorallijs Motosporta sacensību veids - brauciens pa šķēršļotu apvidu
mopēdisms Motosporta veids - braukšana ar mopēdiem
spīdvejs motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona celiņu vai treku
ledus spīdvejs motosporta veids - braukšana pa ledus celiņu
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam
duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai
duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem)
duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis
dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis
Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības
mielopātija Muguras smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas vai funkcionāli traucējumi
konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija
rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku
žūkuris Muitas uzraugs
bumbarnieks Muižas pusgraudnieks; bumburnieks
rijkulis Muižas rijas darbu uzraugs; labības kulšanas pārraugs
meiris Muižas riju un klēts, arī kūts pārzinis un uzraugs; meiers
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs
augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā)
bauris Muļķis; cilvēks ar psihiskiem traucējumiem
Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus
sajemt Mūrējot, arī kraujot izveidot
nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs
tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums
spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem
sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas
miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos
miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska
statiskā ataksija muskuļu koordinācijas traucējumi miera stāvoklī
disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums
neirospazma Muskuļu krampji inervācijas traucējumu dēļ
mioneiroze Muskuļu neiroze, muskuļu darbības traucējumi bez zināma cēloņa
miodistonija Muskuļu tonusa traucējumi
paramiotonija Muskuļu tonusa traucējumi
dismiotonija Muskuļu tonusa traucējums
distonija Muskuļu tonusa traucējums
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
Mušku ezers Mušķu ezers Praulienas pagastā
atoniskais mutisms mutisms, ko rada mēles nervu darbības traucējumi
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē
amūzija Mūzikas izpratnes vai atskaņošanas spējas traucējums
favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
britu nāciju sadraudzība Nāciju sadraudzība (līdz 1947. gadam)
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi
onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes)
onihorekse Nagu trauslums un lūšana
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
asaras kāpj (uz augšu) nāk raudas
kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā
hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture
nātraiņi Nātraugi
sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim
nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem
drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības
demonetizēšana Naudas iekārtas atraušana no saistības ar konkrētu metālu
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai
krājkastīte Naudas krāšanai paredzēts noslēgts trauks ar šauru spraugu monētu, naudaszīmju iemešanai
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam)
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka
ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības)
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai)
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties
ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi)
širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs]
aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks
putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis
tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
dross Neapdraudēts
nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks
nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies)
iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu
psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus
atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt
selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu
frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids
uzgruzdināt nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt
apspraukt nedaudz aplobīt graudiem apvalku
iekrostīt nedaudz iekraut, rakt, ienākt
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
pablancīt nedaudz izskalot (kratot trauku)
ieplūkāt nedaudz plēst, raustīt
ieplūkt nedaudz plēst, raustīt
pagrīns nedaudz rupjš (nedraudzīgs)
paļundināt nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā)
stirkšis nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks
paraugāties Nedaudz, īsu brīdi raugāties
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu)
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt
paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt
noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
nedraugs Nedraudzīgs cilvēks
edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks
šarps Nedraudzīgs; skarbs
tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs
iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
graust Negaidīti, strauji krist
grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj
holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā
saņergt Neglīti saraukt, savilkt
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert
kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš
vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums
negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
brīvacis nēģu zvejas laiks, t. i. pārtraukums nēģu aizsardzībā
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp
pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē)
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē)
pakratīties neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata
nodžirkstēt neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt
pasavadāties neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
paraut neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3)
pavirpuļot neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot)
pakaravulēt neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
uzsprauslāt neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
uzsprauslot neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties
pabraucīt neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
pabraukāt neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku)
pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
padraudzēties neilgu laiku, mazliet draudzēties
pagrauzdēt neilgu laiku, mazliet grauzdēt
pagrauzt neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem)
paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
pakraukāt neilgu laiku, mazliet kraukāt
pakraukāties neilgu laiku, mazliet kraukāties
pakraukšēt neilgu laiku, mazliet kraukšēt
pakraukšināt neilgu laiku, mazliet kraukšināt
pakraukšķēt neilgu laiku, mazliet kraukšķēt
pakraukšķināt neilgu laiku, mazliet kraukšķināt
pakraukt neilgu laiku, mazliet kraukt
pakraut neilgu laiku, mazliet kraut
paķērkt neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem)
pasargāt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pavākt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
papraulēt neilgu laiku, mazliet praulēt
paraudāt neilgu laiku, mazliet raudāt
pakaukt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī
pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
paraudināt neilgu laiku, mazliet raudināt
paraudzēt neilgu laiku, mazliet raudzēt
paraustīt neilgu laiku, mazliet raustīt
paraustīties neilgu laiku, mazliet raustīties
parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu)
paņaudēt neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties
pakutināt neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt
pasprauslāt neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasprauslot neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
pasvilpt neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
patraucēt neilgu laiku, mazliet traucēt
pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
patraukt neilgu laiku, mazliet traukt
mekonalģija Neiralģiskas sāpes, pārtraucot opija lietošanu
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi
abdominālā neirastēnija neirastēnija, kad dominē gremošanas traucējumu simptomi
logastēnija Neirastēniski runas traucējumi; vārdu aizmiršana, sajaukšana
traumatisks neirīts neirīts, ko izraisa trauma
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību
oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas
pekls neizbraucams purvs, muklājs
aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā)
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus
aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
atdurties nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties
pārbraukties nejauši pārbraukt kaut kam pāri
dasabraukties nejauši piebraukt
sasadauzīties nejauši saplīst (par traukiem)
nosarausties nejauši tikt noraustam
dasakrauties nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu)
uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu)
randomizācija Nejaušības nodrošināšana ģenerālkopas iztvērumu jeb paraugkopu veidošanā
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums
randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur
zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē)
zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē)
piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut
saspraislot Nekārtīgi sakraut
uzridāt Nekārtīgi sakraut
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē)
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt
dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu)
pa galvu neviens nesitīs (kādam) nekas ļauns nedraudēs
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī
miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
bišaugi Nektāraugi
medusaugi Nektāraugi
medusaugs Nektāraugs
piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus
kā sasalis nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.)
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos
ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas
piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga
vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija
nelaipnīgs Nelaipns, nedraudzīgs
šūpsna Nelīdzena vieta, kurā braucot rati sašūpotos
pundurājs nelīdzena, raupja virsma
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts
sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš)
mugurans Nelīdzens, kraupains, nevienāds
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts
ķoburans Nelīdzens, raupains
rēpains Nelīdzens, raupains
repulains Nelīdzens, raupains
ķervains Nelīdzens, raupains, ķerveļains
pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains
pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains
pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains
pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains
ķervelains nelīdzens, raupjš
pundurājs nelīdzens, raupjš
stumburains Nelīdzens, raupjš
kraups Nelīdzens, rupjš, kraupains
rēpuļi nelīdzenumi, raupjumi
drauznains Nelīdzes, raupains
doze neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks
kniepadata neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai
dresuārs neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai
čopiņa neliela graudu kaudze
vadele neliela grava pa kurā virzās strautiņš
pūdernīca neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
raudēns neliela rauda
spieganas neliela stabule, kas sastāv no koka mizas ar spraugu, kurā iesprauž zāles stiebru vai plānu bērza tāss gabalu
Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
čolka neliela upīte, strauts
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
kubliņš neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai
glāze neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer
kivete neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai)
ķocis neliels (parasti koka, māla) trauks
čanka neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai
boņģelis neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
kulbene neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala)
milene neliels attālums, sprīdis (riteņbraukšanā)
sūklis neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla
mate neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja)
šinšilla neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru
kotile neliels grieķu trauks; kā šķidruma mērs - 1/12 choja jeb 0,274 litri
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
napītis neliels koka trauks, bļodiņa
staņģis neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu
baņģis neliels koka vai māla trauks
patruļkuteris neliels kuģis, ar ko brauc patruļa
trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes
skārdiņa neliels metāla trauks
baloniņš neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela
iejavkukulītis neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam
ieraugkukulītis neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam
piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu
iekaudze neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa
krope neliels padziļinājums, sprauga
atelpas brīdis neliels pārtraukums, īsa atpūta
kuraška neliels plācenis, rausis
kupella neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai
pļurķītis neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa)
mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija
skārdinis neliels skārda trauks
bondzele neliels skārda trauks; kārba
bondzis neliels skārda trauks; kārba; bondzele
ķobiks neliels smeļamais trauks
ķivete neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības
vedzere neliels strautiņš mežā
rīdziņa neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka
čura neliels strauts, urga
tintnīca neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem
ķozis neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa
čočis neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis
ķocele neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis
kocis neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš
ķobiķis neliels trauks
traucinis neliels trauks
ostiņa neliels trauks ar rokturi
cukurtrauks neliels trauks cukura pasniegšanai galdā
kreimbļoda neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā
kreimtrauks neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā
krējumtrauks neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā
pipartrauciņš neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca
piparnīca neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš
šmāznīce neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai
sviestnīca neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā
sālstrauks neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca
sālnīca neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks
bunčuks neliels trauks, kārba, burka
mēriņš neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai
bunčka neliels trauks; kārbiņa; burciņa
aizlīcis neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu
sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai)
kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba
sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai
miltkārpa Neliels, apaļš trauks, ciba miltu ievietošanai, nešanai
pungors Neliels, apaļš, kraujš paugurs
ķobis Neliels, arī vecs (parasti māla) trauks
skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
ķoncis Neliels, arī vecs trauks
ķondzulis Neliels, arī vecs trauks
ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis)
topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis)
ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks
īss Neliels, bet straujš (par kustību)
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā
dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks
komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu
ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai
trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks
krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases
blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai)
pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks
staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas
saistīt rokas neļaut kādam rīkoties brīvi, apgrūtināt, traucēt, ierobežot kādu
pārvilkt krustu (kaut kam) neļaut piepildīties; iznīcināt, sagraut
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt)
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs
nenoraudāt nevienu asaru nemaz neraudāt
nerām Nemierīgi, satraukti
kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi
dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns)
žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns
žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns
beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks
grels Nemierīgs, satraukts
nerāms Nemierīgs, satraukts
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu)
biblis Nemierīgs, straujš cilvēks
sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks
gaisons Nemierīgs, straujš dzīvnieks
diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks
trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs
jautrs miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs
čagans miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs
aģitācija Nemiers, uztraukums
rīdzība Nemiers, uztraukums
nepiemīlīgs Nemīlīgs, nedraudzīgs
retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš)
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
nemitējoties Nemitīgi, bez pārtraukuma
ar katru acumirkli nemitīgi, nepārtraukti
ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti, arvien (2)
ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2)
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2)
nerimu Nemitīgs, nepārtraukts
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu)
cēls Nemizots (par kartupeļiem); nesamalts (par graudiem)
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu
mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu
knats Nenobrieduši graudi
nukleoze Nenormāla kodolu proliferācija, piem., muskuļšķiedru zemapvalka kodolu proliferācija pēc muskuļa traumas
bradileksija Nenormāli lēna lasīšana garīga traucējuma dēļ
makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm
mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums
blefarodiastāze Nenormāli plata acs sprauga; nespēja pilnīgi aizvērt plakstiņus
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
maņirka Nenoteikta lieluma dzeramais trauks
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs
vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli)
šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums
kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti
dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem)
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem)
nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam
galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko)
polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija
asinsrite Nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā
kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply")
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums
ieguliens nepārtraukta gulēšana
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode
kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami
lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā
laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā
darbs līnijā nepārtraukta tehnoloģisko operāciju izpilde uz sinhroni strādājošām iekārtām, darbgaldiem vai ierīcēm, kuras veido vienotu mehānisko līniju un informatīvo sistēmu
kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība
homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības
kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam
zīdiens Nepārtraukta, bet laikā ierobežota zīšana
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
nodroses barošanas sistēma nepārtrauktās barošanas nodrošinājuma sistēma, kas pieslēdz dublējošās baterijas, ja tiek konstatēts barošanas avota bojājums
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai)
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem
konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kurā žāvējamās detaļas pārvieto konveijers
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs)
intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm
kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos
elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses
grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa
visu laiku nepārtraukti
vienā gabalā nepārtraukti
beņģerēt nepārtraukti dzert (bez piedzeršanās)
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem)
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu)
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums
plankšēt Nepārtraukti pļāpāt
čunčāt Nepārtraukti raudāt
čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt
kvelst Nepārtraukti riet
pļērkt Nepārtraukti runāt
delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu
rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu
čūparāt nepārtraukti sūkties, ūdeņaini pūžņot
bērt Nepārtraukti šaut
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem)
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem
notaļ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē
notaliņ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu)
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot
kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt
liju lijām nepārtraukti, bez gala
vienā lijā nepārtraukti, bez gala
stonā Nepārtraukti, bieži
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi
ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) nepārtraukti, vienmēr
caurām dienām nepārtraukti, visu laika posmu
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība
asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā
continno Nepārtraukts
basso continno nepārtraukts bass
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums
koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi
mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
akatalēktisks Nepārtraukts, nepārtrauktība
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju)
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts
viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus
procesa vadība nepārtrauktu ražošanas procesu vai tehnoloģisko operāciju izpildes vadība ar datoru palīdzību
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt
autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle
speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā) nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības
turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus"
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū
piloriskā nepietiekamība nepietiekama vārtnieka slēgšanās, kas nosaka pārāk strauju kuņģa iztukšošanos, u. c.
čuviha Nepilngadīga draudzene
defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā)
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas
iegrauzdēt Nepilnīgi sagrauzdēt
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem)
veģetatīvā neiroze neprecīzs apzīmējums visiem simptomu kompleksiem (sindromiem), kas saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas funkciju traucējumiem
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība
čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs
oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize
lepetka Neraudzētas mīklas rausis
par spīti Neraugoties uz (ko)
ecclesia invisibilis neredzamā draudze
fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves
reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju
neirorekse Nerva izraušana, piem., neiralģijas ārstēšanai
neirotripse Nerva sašķaidīšana, lai pārtrauktu tā funkciju
neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas)
seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli
kenauroneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens
keraunoneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens
disneirija Nervu funkcijas traucējums
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā
horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija
biblioterapija Nervu sistēmas traucējumu ārstēšana ar grāmatu lasīšanu
cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās
griohroma Nervu šūna, kuras hromofilā substance sastāv no sīkiem graudiņiem, kas veido pavedienus vai konglomerātus
mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai
hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība
neizpostāmība Nesagraujamība
neizpostāms Nesagraujams, nesagāžams
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma
inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums
par excellence nesalīdzināms, vislabākais, tipiskākais (piemērs, paraugs)
koridors salikumā nesamērīgi platas, vertikālas spraugas starp vārdiem salikumā, kas sakrīt vairākās rindās pēc kārtas
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām)
sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums
vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu)
disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis
karsta putra nesavaldīgs, neapdomīgs, ļoti straujš cilvēks
iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus
žņergzdēt Neskaidri raudāt
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu)
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija
sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos
abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā
traumastēnija Nespēks kā traumas sekas
ūdensnēši Nēši ar ūdens traukiem
pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti
palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā)
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu
kuļķis Netīrs māla trauks
ķuļķis Netīrs māla trauks
ķecele Netīrs trauks

rau citās vārdnīcās:

MLVV

rau

LLVV

rau

MEV

raũ