Paplašinātā meklēšana

Meklējam rau.

Atrasts vārdos (757):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
kāpt uz kuģa _sar._ Braukt (prom) ar kuģi.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
cum grano salis "ar graudiņu sāls"; ironiski.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
B "Bravo" - starptautisks signāls, kas nozīmē "es iekrauju, izkrauju" vai "man uz borta ir bīstama krava".
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
gaņīt (Ātri) braukt.
gāzēt (Ātri) braukt.
goņīt (Ātri) braukt.
izdzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
dzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
izmest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
mest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt.
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums.
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
gludā āda āda ar dabisku ādas graudu.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus.
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
skropulis Ādas slimība - kraupis.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
dermestidae Ādgraužu dzimta.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
noraušana Adījuma valdziņu noraukšana.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
izairēt Airējot izbraukt.
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
sadirt aiz noguruma sarauties.
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis.
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
aizpukšķināt Aizbraukt.
aizripināt Aizbraukt.
aizvagot Aizbraukt.
aizvažāt Aizbraukt.
aizvažot Aizbraukt.
mahnuķ Aizbraukt.
nobraukties Aizbraukt.
aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs.
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost.
aizkrubināt Aizgrauzt.
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
aizstebulēt Aiziet raudot.
aiztimbāt Aiziet raudot.
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
aiztriept Aiziet, aizbraukt.
aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
aizērģelēt Aiziet, skaļi raudot.
aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
aizpirst Aiziet; aizbraukt.
aizpisties Aiziet; aizbraukt.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt.
Aize Aizkraukle.
Ascheraden Aizkraukle.
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji.
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji.
stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā.
ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs.
saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
trikņīt Aizplēst (kādu trauku).
šautris Aizraujošs incidents.
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
kaite Aizraušanās, nodošanās.
aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
aizrautīgums Aizrautība.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
fanot Aizrauties (ar ko).
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
palikt bez desām aizrautīgi smieties.
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi.
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu.
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi.
aizsprausties Aizspraukties.
sasaktāt aizspraust ar saktu.
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
aizridāt Aizsprostot, aizkraut.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
aiztraukties Aiztraukt (1).
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
dašaut Aiztraukties.
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks).
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
aizdricināt Aizvilkt, aizraut.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste.
Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga.
akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis.
smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
akmengrauzis Akmeņgrauzis.
akmingrauzis Akmeņgrauzis.
lišiņš Akmeņgrauzis.
šlistiņš Akmeņgrauzis.
oļgrauži Akmeņgrauži.
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem.
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem.
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m.
pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm.
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm.
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā.
dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana.
d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis.
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
šķivenis Alus darāmais trauks.
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
zeija Alus kāšamais trauks.
paķimene Alus nogulsnes (no rauga).
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
tecenis Alus trauks.
vērpis Alus trauks.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi.
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus.
banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs.
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā.
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
Anīku strauts Ančku strauts Apes pagastā.
underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums.
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
tups Apaļi dreijāts sāls trauks.
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
tīne Apaļš koka trauks.
bundzis Apaļš māla trauks.
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
tole Apaļš trauks, bezosu krūze.
pūčka Apaļš trauks; darvas trauks.
pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks.
čērpuks Apaļš trauks.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
pumpiņa apaļš vienkoča trauks.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
aspirators Aparāts gāzu paraugu noņemšanai.
petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
pieprasījums IRQ aparatūrpārtraukuma pieprasījums.
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
apmādīt Apbāzt, apspraust.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
aplaitīt Apbraucīt, masēt.
apbraukalēt Apbraukāt.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
apmaukt Apbraukt (apkārt).
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
apkuģot Apbraukt ar kuģi.
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
pārbraukties Apceļot, apbraukāt.
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
profoss Apcietināto kareivju uzraugs.
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
sadraudēt apdraudēt.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki).
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Āpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā.
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Aprāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Bitāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā.
Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Austrumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
Aizpuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta rietumu daļā.
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā.
Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
Aužeļi Apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Aizāri Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas.
Aizpurvi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Vējiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabalā.
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
apēdaļāt Apēst; apgrauzt.
maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība.
apgraut Apgāzt (sagraujot, izpostot).
apgraudēt Apgrauzdēt apkārt.
apgrūst Apgrauzdēties.
apgrauzīt Apgrauzt (atkārtoti).
apgraužļāt Apgrauzt (atkārtoti).
apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu.
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
apstrādāt Apgrauzt, apknābāt.
apgraušļāt Apgrauzt, apkrimst (atkārtoti).
apgremzt Apgrauzt, apkrimst (visapkārt).
apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt.
apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt.
apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt.
apknabināt Apgrauzt, apkrimst.
apkņegāt Apgrauzt, apkrimst.
apkrubināt Apgrauzt, apkrimst.
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt.
apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
skrabināt Apgrauzt, apskrubināt.
saviļļāt Apgrauzt, sakost, samīcīt.
apkodas Apgrauztais, apkrimstais, aizkostais.
grauzis Apgrauztu augļu atliekas.
raušķēt apgriezt ar raušķi (1).
inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt.
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot.
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga.
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust.
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst.
apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt.
apkraustelēt Apkraustīt.
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apkrāmēt Apkraut (kam apkārt).
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
aplādēt Apkraut lāstiem, apburt.
nokraustīt Apkraut.
nokravēt Apkraut.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apgnauzt Apkrimst, apgrauzt visapkārt (ar lūpām).
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa.
skradāt Apmesties ar kraupi.
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
zudināties Apmulst, uztraukties.
zudīties Apmulst, uztraukties.
varkšt Apnicīgi raudāt.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
apkaust Aprakt, apraust.
apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot.
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot.
apgaudēt Apraudāt, sērot.
apgaust Apraudāt, sērot.
savēkšties apraudāties.
apsaraudāties Apraudāties.
stūkās iet apraudzīt dzemdētāju.
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
apšķupelēt Apraust.
staccato Aprauti, īsi, pretēji "legato".
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
martellato Aprauti; norādījums spēlēt līdzīgi "staccato".
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aprauti Aprauts.
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka).
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
apsprauslāt Apsprauslot.
apsprauslēt Apsprauslot.
nomiet Apspraust (ar mietiem).
nomietot Apspraust (ar mietiem).
izmiet Apspraust ar mietiem.
aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām.
nomaidzīt Apspraust.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
saperda Apšgrauži.
Saperda populnea apšgraužu suga.
Saperda scalaris apšgraužu suga.
apšķipelēt Apšķūrēt, apraust.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma.
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
časka Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi.
čoska Apvalki, mizas (graudiem); arī graudu atkritumi, sīkie graudi.
čoma Apvalks, miza (graudiem).
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^.
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
noļembāt Apzelēt, apgrauzt.
lūkāt Apziemot, lai apraudzītu.
personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi.
krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
krankšķināt Apzīmējums kraukļa balsij.
treknie gadi apzīmējums Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes periodam 2006.-2008. g.
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
grains Apzīmējums zirnīšiem, kā arī graudiņiem.
krimšķināt Apzīmējums žagatas un kraukļa balsij.
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
cukurains Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
cukuraiņš Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
iekokļāt Ar čīkstošiem ratiem iebraukt.
krausīt Ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot).
pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
vāneklis Ar ēdieniem pilns trauks.
gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
dandalāties Ar grūtībām braukt pa bedrēm.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt.
izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
kaplēt Ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku).
niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
uzkniepēt Ar kniepadatām uzspraust.
urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
pakapačāt Ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma.
kapačāt Ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
nomaigāt Ar maiglēm noraut.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
lātīties Ar pārtraukumiem blāzmot (no uguns).
izpūšļot Ar pārtraukumiem izpūst, izkaisīt.
dīkaļāt Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
dīkaļāties Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
aizgūtnēm Ar pārtraukumiem; laiku pa laikam.
juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
izpļaukstināt Ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka).
apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
apurķēties Ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
atstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām atbraukt.
atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
strūgāties Ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
iestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet.
izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
piestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet.
uzstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
šļūte Ar ragavām slīpi nobraukta nogāze.
saklidzināt Ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt.
plācinis Ar raugu cepta baltmaize.
lepuškāt Ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
iebrākšķēt Ar rīboņu iebraukt.
šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
nošļaucīt Ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt.
aizgūtnēm Ar sajūsmu, aizrautīgi.
sasots Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs.
sasojs Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties.
ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi ar satraukumu, bažām.
būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
valačīt Ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
bakstēt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
bakstīt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
iespraugt Ar spēku iespraust, sabāzt.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
spridzināt Ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt.
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
izstraujot Ar straumi iztecēt, gāzties ārā.
ar gvalti ar straumi, aumaļām.
bobs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas.
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
uz acīm ar trauka dibenu uz augšu.
piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
atžvārdzēt Ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt.
ieblīšķēt Ar troksni ienākt, iebraukt.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
pieskalojums Ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme.
ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu.
tanks Ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai.
vāla Ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
kremelēt Ar vārdiem otru grauzt, gremst.
aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
vēžupe Ar vēžiem bagāta upīte, strauts.
valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
maigot Ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā).
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
kramptīt Ar zobiem grauzt, skrubināt.
stopot Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām.
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos.
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
araucaria Araukārijas.
araucariaceae Araukāriju dzimta.
araucariales Araukāriju rinda.
parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana").
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla").
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu.
remisija Ārēji neietekmēta psihisko traucējumu norise.
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
kā ar nazi pie rīkles ārkārtīgi uzstājīgi, aizvainojoši, draudīgi.
akromānija Ārkārtīgs uztraukums, plosīšanās, trakošana.
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
pārart Arot pārraut vai pārgriezt (ko).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
granula Ārstniecības zāļu graudiņš.
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
dūciņas Asaras, raudāšana.
malasimilācija Asimilācijas traucējums.
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas.
hematomiēlija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, gk. muguras traumu rezultātā.
aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums.
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums.
odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas.
hemostāze Asiņošanas pārtraukšana, apstāšanās.
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
strauls Ass, pēkšņs; straujš.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām.
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
rogaļi Atbirumi pēc graudu vētīšanas.
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust.
atcelties Atbraukt (laivā).
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem.
atorēt Atbraukt ar ori.
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām.
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu.
atvažot Atbraukt, ierasties.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud.
atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
atcināties Atbrīvoties, atrauties.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
nokvietēt Atdalīt (sēnalas no graudiem).
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām.
kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
sekcijatdalītājs Atdalītājs starp kopņu sekcijām to savienošanai vai pārtraukšanai.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi).
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga.
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām.
uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.).
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt.
izgraustīt Atkārtoti (dažādās vietās) izgrauzt, sagrauzt.
nobraukāties Atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem.
atbraukāt Atkārtoti braukt šurp.
aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
kremšļāt Atkārtoti grauzt.
kremšļāties Atkārtoti grauzt.
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
sagrumstīt atkārtoti sagraut vai sagrūstīt.
dīkāt Atkārtoti skaļi raudāt.
dīkuļot Atkārtoti skaļi raudāt.
paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
pārspraudīt Atkārtoti spraust, spraust citā vietā.
pāršaustīt Atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot).
grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt.
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut.
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
atkraukāt Atkraukāties.
atsakraukāties Atkraukāties.
susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
sprucumi Atkritumi, putraimus spraucot.
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h.
maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā).
mats atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
maša Atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām.
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
demaskēt atmaskot, noraut masku.
energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
piemārša Atmiņas traucējumi.
pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
dismnēzija Atmiņas traucējums.
retrogrādā amnēzija atmiņas trūkums par kādu posmu pirms galvas smadzeņu traumas.
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
atplīvēt Atnākt vai atbraukt.
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atsašķetināties Atnākt, atbraukt.
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt.
atsist Atņemt (draugu vai draudzeni).
atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni).
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem.
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
apstāte Atpūta (pārtraukums, pauze).
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
skrējiens ātra braukšana (par transportlīdzekļiem)
lidošana ātra iešana, skriešana vieglā gaitā; ātra braukšana
strauja Ātra straume, straume upes izliekumā.
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
dirbiens Ātra, strauja kustība.
zibenica Ātra, strauja sieviete.
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
Augstkalnu dīķis atradās Aizkraukles pagastā, platība - 3,6 ha.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
aumaļīgs Ātras dabas, straujš, pārmērīgs.
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas skraukšķi (čipsi), kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
sazans Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni).
berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
jorkšīri Ātraudzīgu cūku šķirne.
aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne.
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne.
agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem).
ātraudži Ātraudzis.
ātrauģis Ātraudzis.
birzūklis Ātraudža egle.
ātraudzis Ātraudži.
buktis sit atraugas nāk.
gulgas Atraugas, kairinājums vemšanai.
kličkas Atraugas, žagas.
atrūgas Atraugas.
raugas Atraugas.
šķuras Atraugas.
parūgāt Atraugāt.
gulgāt Atraugāties, rīstīties.
gulgāties Atraugāties, rīstīties.
kličkot Atraugāties, žagoties.
klikačāt Atraugāties, žagoties.
atraudzīties Atraugāties.
atrūgāties Atraugāties.
atsarūgāties Atraugāties.
ģegoties Atraugāties.
guldzīties Atraugāties.
noknukšēt Atraugāties.
noknukšēties Atraugāties.
noknukšķēties Atraugāties.
nokulcēties Atraugāties.
raugāties Atraugāties.
raugties Atraugāties.
žaugāties Atraugāties.
atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
abrupcija Atraušana, pārraušana, nolaušana.
izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
atdirnīt Atraut, atplēst.
notrukšķināt Atraut, noknapināt.
kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
atrauteni Atrautin.
atsvešināts atrauts, nesaistīts.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizcirsties Ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda).
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizdragāt Ātri aizbraukt.
aizkrēst Ātri aizbraukt.
aizplēst Ātri aizbraukt.
aizvālēt Ātri aizbraukt.
aizvilnīt Ātri aizbraukt.
aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt.
noskraukstināt Ātri apēst kaut ko kraukšķošu.
atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
atvārīt Ātri atnākt, atbraukt.
dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
burtēt Ātri braucot, panākt, ka zirgs kļūst putains.
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
gasēt Ātri braukt ar automašīnu.
pletēt Ātri braukt vai skriet.
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
drāzt Ātri braukt.
drāzties Ātri braukt.
kāst Ātri braukt.
kurināt Ātri braukt.
mest Ātri braukt.
nesties Ātri braukt.
žvidzināt Ātri braukt.
signālaugi Ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
ievārīties Ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā).
zēģelēt Ātri iet vai braukt.
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
vārīt Ātri iet, skriet, braukt.
vārīties Ātri iet, skriet, braukt.
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
izvārīt Ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties Ātri iziet, izbraukt u. tml.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nospolēt Ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu).
noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
nošvitināt Ātri nobraukt.
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piespolēt Ātri piebraukt (klāt).
pievārīt Ātri piebraukt (pie kā, kam klāt).
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzvārīt Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
uzvārīties Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu.
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
kā aizdedzies ātri, strauji (skrien).
aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
aizjozt Ātri, strauji aizskriet.
apkašāt Ātri, strauji apiet (kam apkārt).
apkasīt Ātri, strauji apiet (kam apkārt).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
straujot Ātri, strauji iebilst.
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
izleksīt Ātri, strauji izēst.
izlupīt Ātri, strauji izēst.
izsviest kā āzi no dievnama ātri, strauji izraidīt.
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu).
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt.
nocirst Ātri, strauji noiet, noskriet.
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt).
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri).
pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt.
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
uzvālēt Ātri, strauji uzbrukt.
uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
brāzeniski Ātri, strauji, steigšus.
trausmu trausmām ātri, strauji.
rapidamente Ātri, strauji.
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta.
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
knašs Ātrs, straujš; arī veikls.
rints Ātrs, straujš.
strāps Ātrs, straujš.
šutrs Ātrs, straujš.
vāsmīgs Ātrs, straujš.
skrāpsns Ātrs, veikls, straujš, skarbs.
straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi).
bobslejs ātruma sacensības nobraucienos ar šādām kamanām.
asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai.
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens.
vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā.
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja.
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās.
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
sargspraudnis Atslēgspraudnis.
dročka atsperu rati svētdienu izbraukumiem.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
pārraudzība RMON attālā pārraudzība (angļu "Remote MONitoring")
aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt.
čorka Atteka, strautiņš, ieleja.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
disglandulārs Attiecīgs uz dziedzeru, gk. endokrīno dziedzeru, funkcijas traucējumu.
insulopātisks Attiecīgs uz insulīna sekrēcijas traucējumiem.
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus.
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
hipergonādisms Attīstības traucējumi, ko izraisa pārmērīga dzimumdziedzeru hormonālā aktivitāte.
hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
didelfija Attīstības traucējums, ko raksturo divkārša dzemde un divkārša maksts.
hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē.
hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo.
iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā.
uroģenitālā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā urīnizvadkanālam un makstij ir viena kopēja atvere.
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas.
ķīmiskā attīstīšana attīstīšana, kurā reducējas emulsijas sudraba halogenīda graudi.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
attraukties Attraukt (1).
mist Atturēties, pārtraukt.
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga); (vāja) kopija.
rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
logs Atvere, sprauga (augu audzē).
iedriksne Atvere, sprauga.
hiatāls atverei, spraugai līdzīgs.
fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
tukas dzert atzīmēt raudzības (sešas nedēļas pēc bērna dzimšanas).
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu.
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums.
trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata.
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata.
dreja Auduma raksta paraugs.
drejs Auduma raksta paraugs.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem.
adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi.
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
oktandrijas Augi ar astoņiem putekļu trauciņiem.
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
grauds Auglis (graudzālēm).
proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus.
ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m.
cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
virsuzraudzība Augstākā uzraudzība.
Karantūils augstākā virsotne ("Carrauntoohil" / "Corrán Tuathail") Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
psihiska slimība augstākas nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
psihiskās slimības augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
atdalītājs Augstsprieguma komutācijas aparāts bez loka dzēšanas ierīcēm redzamu izolējošu pārtraukumu radīšanai.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1).
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem).
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
glutens Augu līme, gk. labībā, sevišķi kviešu graudos.
sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt.
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu.
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume.
plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā.
nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu.
aukstraugalus Auksti raudzēts alus.
aukstraugājs Auksti raudzēts.
aukstrūdzis Auksti raudzēts.
aulaki Aulekši, ļoti strauja, spēja virzīšanās uz priekšu.
grums Aumaļība, straujums, spēks.
nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs.
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
austrumu strauts Austras strauts.
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
orientālisms Austrumu zemju pētīšana; aizraušanās ar šo zemju kultūru.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs.
gonščiks Autobraucējs; sacīkšu braucējs.
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
patruļmašīna Automašīna, ar ko brauc patruļa.
torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis.
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties.
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs.
autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga.
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
mācībnieks autovadītājs, kurš vēl mācās autoskolā un brauc ar instruktoru.
russaks auzu šķirne sīkiem graudiem.
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis.
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē.
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents.
Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem).
traumofobija Bailes no traumām.
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
suflamēšana Baiļu atvairīšana, pārtraucot darbību.
bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs.
baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
Columbicola columbae baložu spalvgrauzis.
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
veukšēt Balsī raudāt, činkstēt.
ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
foniatrija Balss traucējumu terapija.
štoperis Balss zudums no uztraukuma.
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
kalācis Baltmaizes veids; rausis; kliņģeris.
opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai.
baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos.
Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
ķīvene Baļļa alus raudzēšanai, kubuls.
ķīvenis Baļļa alus raudzēšanai.
kīvens Baļļa alus raudzēšanai.
kivis Baļļa alus raudzēšanai.
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm.
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
vecbrālis Baptistu draudzes vecāks biedrs.
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
Noemacheilus barbatulus bārdainais akmeņgrauzis.
rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums.
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
distrofija barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji.
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji.
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums.
pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu.
ecclesia Baznīca; draudze.
baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem.
baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
baiļāties Bažīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes.
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt.
grepains Bedrains, izbraukts.
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
parkas Bedres izbrauktā ceļā.
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā.
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints.
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība.
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
čīgas Bērna raudāšana.
bērna aprūpe bērna uzraudzība un rūpes par tā pamatvajadzību nodrošināšanu.
idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus.
uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt.
šņuka Bērns, kas bez iemesla raud.
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud.
vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud.
vākša Bērns, kas pastāvīgi raud.
vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud.
braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
bļāva Bērns, kas skaļi raud.
atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns.
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
paidonoms Bērnu, zēnu uzraugs.
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
pārbārstīt Bērt no viena trauka citā.
karba Bērza tāss dzeramais trauks.
kārbe Bērza tāss dzeramais trauks.
kārpa Bērza tāss dzeramais trauks.
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli.
dukņīt Berzēt, braucīt.
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
šmāznieks Bērzu darvas trauks.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
arau Bet raugi, skaties.
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma.
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti.
nonstop Bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop").
ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt.
acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt.
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
mita Bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas.
mite Bez mites - nepārtraukti, bez apstājas.
žveirīt Bez mitēšanās raudāt (par bērnu).
mīzināt Bez pārtraukuma līt sīkam lietum.
nojas Bez pārtraukuma, bez apstājas.
nojis Bez pārtraukuma, no vienas vietas.
kirdavacka Bez rauga cepta karaša.
varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
dieva ziņā bez uzraudzības, gādības, līdzdalības; likteņa varā.
ar mierīgu sirdi (arī prātu) bez uztraukuma, bažām.
bez nerviem bez uztraukuma.
pimpināt Bez vainas ilgstoši raudināt.
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
traumēt Biedēt, traucēt.
čupoties Biedroties, draudzēties.
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
mate Biedrs, draugs, paziņa.
tovariščs biedrs, draugs.
kamerāds Biedrs; draugs.
ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
sazvetēt Biezā kārtā sakraut.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
korpas Biezpiena rauši.
korpi Biezpiena rauši.
lecene Biezputra no lecinātiem miežu graudiem.
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu).
kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega).
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
krēpaļāties Bieži kraukāties.
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
piebraukāt Bieži piebraukt.
bimbala Bieži raudoša sieviete.
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
Auziņu dzirnavu ezers bija uzpludināts Praulienas pagastā.
Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
graudot Birdināt graudus.
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca").
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
spieta izlūkbites bites, kas pirms izspietošanas izrauga mājokļus jaunajai saimei.
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā.
aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga.
Dorcus parallelopipedus blāvais praulenis.
Gnorimus octopunctatus blāvais praulgrauzis.
spondzele bleķa trauks; vecs spainis.
ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
pieslānīt Blīvi kraujot, piepildīt.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu).
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
baķenēt Blīvi, cieši kraut.
blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis.
demeklis Bļāvējs, raudulis.
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
mulda Bļoda, arī cits trauks.
kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks.
sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
bembists BMW braucējs.
bobslejkamanas Bobs - ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri.
tērēts Bojāts; tāds, kam ir funkciju traucējumi.
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
Dauguļu ezers Borauga, ezers Andzeļu pagastā.
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
sābrisks brālīgs, draudzīgs.
kambaris Brāļu draudzes (hernhūtiešu) saiešanas nams.
Jēzuliņš Brāļu draudzes loceklis, hernhūtietis.
hernhūtietis Brāļu draudzes loceklis; hernhūtisma pārstāvis.
gaidītājs Brāļu draudzes saiešanu regulārs apmeklētājs, kas vēl nav uzņemts par draudzes locekli.
tētiņš Brāļu draudzes sludinātājs.
saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
saku tēvs brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs.
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
praktiskā locija braucamā ceļa apzīmēšana un izmantošana.
auzu motors braucamais zirgs.
bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
dicele Braucamie divriči.
ducele Braucamie divriči.
ducelis Braucamie divriči.
galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem.
ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem.
blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas.
spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku.
spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku.
pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu.
aurīga Braucējs romiešu sacīkstēs un cirka spēlēs.
priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda.
braukulis Braucējs.
raiders Braucējs.
sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
balasta braucieni braucieni bez kravas (kuģniecībā).
reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
braucums Brauciens, braukums.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
jātuwis Brauciens, ceļojums.
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
braucienis Brauciens.
eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža.
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
trīšāt Braucīt, berzēt.
laitināt Braucīt, masēt.
brucināt Braucīt.
braucējs Braucītājs.
kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam.
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
davest Braucot aizvest līdz kādai vietai.
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi).
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties.
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
mutāt Braucot bojāt, grambāt.
dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
nosabraukties Braucot nogurt.
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
nosabraukties Braucot nokļūt.
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni.
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
prombraucot Braucot projām; aizbraucot.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
šurpbraucot Braucot šurp.
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izabraukties Braucot uzvirzīties.
atsažauties Braucot vai ejot atkļūt.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties.
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties.
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
braukšus Braucot; pretstats: kājām.
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
izbraukāt Braukājot izvingrināt.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu).
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz).
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
braukaļāt Braukalēt.
jakalēties Braukalēt.
braukulēt Braukaļāt.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus.
jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu.
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas).
nobraucīt Braukot atdalīt nost.
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā).
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
airēšanas slaloms braukšana ar laivām straujās, krāčainās upēs.
raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
sērfošana Braukšana ar sērfingu.
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
malkābraukšana Braukšana pēc malkas.
prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana.
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā.
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
braušķēt Braukšķēt.
brauciņ Braukšu.
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebraukt Braukšus ierasties.
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt.
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
braukšiem Braukšus.
braukšim Braukšus.
braukšu Braukšus.
važus Braukšus.
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
rullēt Braukt (parasti ar automobili).
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
dragāt Braukt (parasti ātri).
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu).
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
apbraukt Braukt apkārt.
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa.
laivot Braukt ar laivu.
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz.
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
nošļūtēt Braukt ar ragavām.
sērfot Braukt ar sērfingu.
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli).
skeičot Braukt ar skrituļdēli.
skrituļot Braukt ar skrituļslidām.
krīkļot braukt ar sliktu zirgu.
smaiļot Braukt ar smailīti (2).
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu.
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
mīties Braukt ar velosipēdu.
riteņot Braukt ar velosipēdu.
braukt par zaķi braukt bez biļetes.
garāmbraukt Braukt kam garām.
važināt Braukt kamanās.
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis.
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu.
ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu.
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu.
līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu.
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni.
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri.
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu.
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem.
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
aizbraukt Braukt prom.
kulbot Braukt ragavās ar kulbu.
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā).
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu.
braukt ar reizām braukt reizās.
braukt soļiem (arī soļos) braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
griečalāt Braukt uz ledus riņķī.
jōt iz pakaļu braukt uz mājām.
grabināt Braukt, brāzties.
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri).
pārlaist Braukt, jāt mājās.
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
purināt Braukt; iet.
važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
kašāt Braukt; skriet.
orēt Braukt; vadīt zirgu.
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
cirst Braukt.
drubulēt Braukt.
fārēt Braukt.
jāzdalēt Braukt.
kačāties Braukt.
mīt Braukt.
piļīt Braukt.
pūst Braukt.
važāt Braukt.
brauktave Braukts.
braukteve Braukts.
brauktule Braukts.
braukulis Braukts.
žaustuve Braukts.
iela Brauktuve šādā joslā.
braucītava Brauktuve.
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
Polystichum braunii Brauna cietpaparde.
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis.
Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.).
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
uzvēkšt Brēcot, raudot pamodināt.
ģerot Brēkt, raudāt.
kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
rēķis Brēkulis, raudulis, bļāva.
rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns.
rēvelis brēkulis, raudulis.
papildu bremze bremze, ko lieto transportlīdzekļa bremzēšanai garos nobraucienos, saglabājot darba bremzes efektivitāti.
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
piebremzēt Bremzējot piebraukt.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
strjoms briesmas; uztraukums, stress.
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs.
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs.
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
bruikšķēt Brīkšķēt, kraukšķēt, sprakšķēt.
ņūšķēties Brīkšķēt, kraukšķēt, spraukšķēt.
trikšķēt Brikšķēt, kraukšķēt.
drekšēt Brīkšķēt, kraukšķēt.
kņaukšēt Brīkšķēt, kraukšķēt.
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums.
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni.
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
Commomwealth Britu sadraudzība.
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos.
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot).
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne.
fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai.
plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
Isomira murina brūnganā praulvabole.
Orthoperus brunnipes brūnkāju trūdgrauzis.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
bruščeta Brušeta - grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem.
Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā.
budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process.
bulats Bulata tērauds - sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
buņģis Bundulis, apaļš trauks.
donis Bundulis, koka sviesta trauks.
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
kulkstēt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot.
kulkt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot.
stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā.
startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību.
oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās.
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta.
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
būt cilpā būt draudīgā situācijā.
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
šņurgāt Būt izmisumā, raudāt.
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
būt kājās būt ļoti satrauktam.
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
gaunerēties Būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties.
tramdīties Būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot.
strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
peinēties Būt nemierīgam, raudulīgam.
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
vākšot Būt nomodā un kaut ko uzraudzīt.
pasazīties Būt pamanāmam, ieraugāmam.
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli kādam.
tīties pa kājām būt par traucēkli kādam.
stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli.
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
žņergāties Būt raudulīgam.
žņergavot Būt raudulīgam.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu).
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
strāvpārgāzne Būve caurteces mērīšanai upē vai kanālā; caurteci aprēķina vienkārši pēc straumes dziļuma.
preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas).
parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs.
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos.
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds.
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai.
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai.
metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai.
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
kārtaina gaļa cauraugusi gaļa.
cauraudzīte Cauraugusi gaļa.
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
iezmauga Caurauklojums.
šņoru grāmata caurauklota grāmata.
izaust Cauraust.
caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus.
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels.
fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās.
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta.
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints.
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens").
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
šuheriķ Celt trauksmi.
aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba.
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
grebe Ceļā izbraukta bedre.
grepe Ceļā izbraukta bedre.
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
ceļš Ceļojums; brauciens, gājiens.
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
braucinieks Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam).
reizmanis Ceļotājs, braucējs.
treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
artroskopija Ceļu locītavu trauma; šādu traumu ārstēšanas metode.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs.
intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
raudzenieks Cenzors, uzraugs.
stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
staukšķināt Cept taukos; grauzdēt.
sklandrausis cepts rupjas mīklas plācenis ar uzliektā malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; žograusis.
izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
Zerrauxt Ceraukste.
ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji.
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats.
mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
sapakulot Cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
brankti uzspraust cieši piespraust.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut.
ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums.
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību.
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
sklerotrihija Cieti, trausli mati.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
fiļins Cietuma uzraugs.
kļučņiks Cietuma uzraugs.
ments Cietuma uzraugs.
solovejs Cietuma uzraugs.
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu.
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem.
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos.
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
vienmucinis Cilindrisks (par trauku).
staudzītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
staudžītis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
stauģis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
stauķis Cilindrisks medus trauks, pagatavots no vienkoča.
kvarta cilindrisks skārda trauks (ar osu), kura tilpums ir 0,5, 0,75 vai 1 litrs.
standzeliņa Cilindrisks skārda trauks ar stīpu.
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
krāmētājs Cilvēks, kas (ko) krauj.
audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
kapačātājs Cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
pakaļābraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju).
apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
bļodnieks Cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus.
larkšis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
laršķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
rauguļnieks Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
raugulis Cilvēks, kas iet raudzībās.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
ļurka Cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
nesējs Cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē.
kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
biezmizis Cilvēks, kas ne par ko neuztraucs.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
klaberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
kleberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
risaks Cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet.
supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs.
modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
zvankšķis Cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
indētājs Cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana.
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve.
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās.
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
modināšana cita cilvēka vai dzīvnieka miega pārtraukšana, panākšana, ka tas mostas
jukas Citam citu pārtraucot, traucējot.
cits caur citu citam citu pārtraucot.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš.
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
speķa cūka cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu.
cukarneica cukura trauks.
cukrinīca Cukurtrauks.
cukurbiķeris Cukurtrauks.
cukurdoze Cukurtrauks.
cukurnīca Cukurtrauks.
sukurdoze Cukurtrauks.
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis.
hidrauliskais diametrs četrkāršots hidrauliskais rādiuss; izmanto hidrauliskos aprēķinos.
Mycetophagus quadripustulatus četrplankumu sēņgrauzis.
kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai.
kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts.
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām.
biuas Čīkstēšana, raudas.
biuvas Čīkstēšana, raudas.
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt.
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
iečīkstināt Čīkstot iebraukt.
didelēt Činkstēt, raudāt.
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt.
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai.
tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija.
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos.
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem.
pusnokrupis Daļēji kraupains, kašķains.
puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
pusraudus Daļēji raudot, ar asarām acīs.
pussagrauts Daļēji sagrauts.
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
hemidistrofija Daļējs audu barošanās traucējums.
dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends.
feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu.
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma).
raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
podnieka virpa (arī ripa) darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
apraušana Darbība --> apraust.
paraušana Darbība --> paraut.
raušana Darbība --> raut.
sagraušana Darbība --> sagraut.
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
grauja Darbība, process --> graut 1 (1).
grauja Darbība, process --> graut 1 (2).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
raudiens Darbība, process --> raudāt (1); arī raudas.
traumatizācija Darbība, process --> traumatizēt.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(3).
dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
ātrums Darbības straujums (ierīcēm).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā.
pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā; pa starpām, pa starpu.
pa starpām, retāk pa starpu darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
šaurā vieta darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs.
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
cher ami dārgais draugs.
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars.
ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
grūtināt Darīt smagu, apkraut.
grāvējs Darītājs --> graut 1.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
krāvējs Darītājs --> kraut.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā.
ķenna Darvas trauks.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā.
drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem.
restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces.
uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam.
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem.
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra.
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT.
aktīvi draudi datoru tīkla stāvokļa tīšas, nesankcionētas maiņas draudi.
dinamiskā rekonfigurācija datoru tīkla vai datoru sistēmas konfigurācijas izmaiņa, nepārtraucot tās darbību.
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām.
pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas.
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde.
atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi.
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati.
dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
pārbraukties Daudz braucot kļūt vājam un slimam.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
lec kā blusa daudz un aizrautīgi dejo.
samurmināt Daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt.
(visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt.
mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt.
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt.
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt.
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt.
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt.
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt.
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt.
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
daudzdienas Daudzdienu velobrauciens.
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas).
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
nospraustīt Daudzkārt nospraust.
spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust.
brāķēt Daudzkārt, atkārtoti brēkt; brēkt ar pārtraukumiem.
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku.
autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība.
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos.
ķezis Daudzzaru dakša graudu vētīšanai.
ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām.
Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji.
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji.
žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma).
norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt.
rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana.
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
Araucaria heterophylla dažādlapu araukārija.
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustām šķērsām dažādos virzienos, pamatīgi (izstaigāt, izbraukāt).
garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem.
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
sasijas dažādu miltu un graudu atsijas.
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
mefitibioze Dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā.
kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības.
klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze; šīs draudzes celtnes, teritorija.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
nefrofagiāze Dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija.
kristaine Debesbraukšanas diena.
krustaine Debesbraukšanas diena.
krustdiena Debesbraukšanas diena.
topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta.
Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis.
sirsnība Dedzība, aizrautība; arī (darbības) intensitāte.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
dzirkstība Dedzība, straujums.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība.
stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
ar pilnu (arī visu) krūti dedzīgi, aizrautīgi.
ar visu (arī pilnu) krūti dedzīgi, aizrautīgi.
karstai Dedzīgi, aizrautīgi.
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš.
zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš.
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā.
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus.
dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
defibrilācija Defibrillācija - sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
snucis Deguns; snīpis (traukam).
degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku.
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
lēkt Dejot (strauju deju).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli.
cukurgraudiņš Dem. --> cukurgrauds.
draugaliņa Dem. --> draugaļa.
draudziņš Dem. --> draugs.
drauģelēns Dem. --> drauģelis.
dzerauksnīts Dem. --> dzerauksnis.
garaudzīte Dem. --> garaudzis.
garaudzītis Dem. --> garaudzis.
garausītis Dem. --> garausis.
graudiņš Dem. --> grauds.
krauklītis Dem. --> krauklis.
piespraudīte Dem. --> piespraude.
raudaļiņa Dem. --> rauduve.
raudatiņa Dem. --> rauduve.
raudelīte Dem. --> rauduve.
rauduliņa Dem. --> rauduve.
rauduļiņa Dem. --> rauduve.
rauduvīte Dem. --> rauduve.
rauklītis Dem. --> rauklis.
rausītis Dem. --> rausis.
rautiņš Dem. --> rauts.
saspraudīte Dem. --> saspraude.
spraudīte Dem. --> spraude.
spraudeklītis Dem. --> spraudeklis.
sprauneņš Dem. --> sprauns.
straumīte Dem. --> straume.
trauciņš Dem. --> trauks.
upelis Dem. --> upe; strauts, neliela upīte.
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība.
idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā.
stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
stādeklis Dēsts, spraudenis.
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
dīkaļa Dīcējs, raudulis.
dīkulis Dīcējs, raudulis.
minizaļumi Diedzēti asni un graudi, ko audzē nelielos podiņos uz palodzes.
dīdzates Diedzēti graudi.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā.
meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem.
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
deifikācija Dieva īpašību ieraudzīšana kādā parādībā, dievināšana.
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī.
dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam.
gostija Dievmaizes trauks.
patēna Dievmaizes trauks.
Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi.
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība.
diegti Dīgstā ielikti graudi.
Aizkraukles dīķis dīķis Aizkraukles pilsētā, platība - \~1,8 ha.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
lapas Divas meijas, arī lapkoku zari, uz kuriem krauj siena gubu.
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
atrauts Divd. --> atraut.
braukāms Divd. --> braucīt.
braucams Divd. --> braukt.
draudošs Divd. --> draudēt.
izbraucams Divd. --> izbraukt.
piebraucams Divd. --> piebraukt.
saraustīts Divd. --> saraustīt.
saspraužams Divd. --> saspraust.
satraucošs Divd. --> satraukt.
satraukts Divd. --> satraukt.
uztraucošs Divd. --> uztraukt.
uztraukts Divd. --> uztraukt.
slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai.
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3).
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
ajanti Divi nešķirami draugi.
perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā.
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
fards Divrindu pantforma Austrumu tautu dzejā, kas ietver sevī īsu, aforistisku domugraudu.
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus.
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu.
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
diereze Divu normāli saskarīgu daļu atdalīšana ar operāciju vai traumu.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai.
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
Lokarno klasifikācija dizainparaugu starptautiskā klasifikācija.
mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija.
Ergates faber dižais koksngrauzis.
arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene.
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints.
djuārs Djuāra trauks.
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji.
ssoffocando Dobji, raupji.
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
rekains Dobuļains, izbraukts.
rēkains Dobuļains, izbraukts.
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
pseidosiringomiēlija Dobumu veidošanās muguras smadzenēs attīstības traucējumu vai ievainojumu dēļ.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
sertifikāts dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi.
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
uzraudzības plāns dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.
kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem.
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem; bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos.
enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā.
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
kombinētais domkrats domkrats, kurā izmanto vairākus spēka iegūšanas veidus, visbiežāk hidromehānisku vai pneimohidraulisku.
skraps Domnās, teraudkausēšanas cehos, rūpniecībā radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
ielaist Dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai.
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
alarmēt Dot trauksmi, velti uztraukt.
nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu.
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt.
katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu.
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus.
kodoldraudi Draudēšana ar kodolieročiem.
brīdināšana draudēšana, kurai var sekot naidīga, nepatīkama rīcība.
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt.
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību).
dravēt Draudēt, biedēt.
grazāt Draudēt, biedēt.
grosīties Draudēt, biedēt.
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
piedraudīt Draudēt, piedraudēt.
drauvāt Draudēt.
grasāt Draudēt.
grasīt Draudēt.
gremst Draudēt.
grezāt Draudēt.
grezāties Draudēt.
grezēt Draudēt.
grezot Draudēt.
grostīties Draudēt.
grozt Draudēt.
pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli.
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt.
dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt.
dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt.
baīda Draudi.
draudas Draudi.
draudums Draudi.
piedraudi Draudi.
iegrasīties Draudīgi izteikt nodomu.
pagrazāt Draudīgi norādīt.
ņerkstīgs Draudīgi rūcošs.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
kā negaiss draudīgi.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
draudeklis Draudošas briesmas.
rēgs Draudošas briesmas.
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
baidīgs Draudošs, biedējošs.
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
ecclesia patiens draudze, kas cieš.
ecclesia militanis draudze, kas cīnās.
parakveja draudze.
parapeja draudze.
ķirspēle Draudze.
parapija Draudze.
parohija Draudze.
zaočņica Draudzene, ar kuru tikai apmainās vēstulēm.
beibe Draudzene, mīļākā.
draugalka Draudzene, padraudzene.
dāmiņa Draudzene; mīļākā.
dāmīte Draudzene; mīļākā.
družene draudzene.
bāba Draudzene.
čalene Draudzene.
čomene Draudzene.
draudziene Draudzene.
draudzine Draudzene.
druska Draudzene.
druška Draudzene.
družka Draudzene.
māsiņa Draudzene.
padruška Draudzene.
sieva Draudzene.
plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika.
draudzenieks Draudzes loceklis.
aplatnieki Draudzes locekļi.
sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam.
Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
presbiters Draudzes priekšnieks, vispār garīdznieks.
draudžskola Draudzes skola.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
Ķelpju ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā.
Drustu ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā.
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
draugoties draudzēties; saieties.
draudzēt Draudzēties.
draudzināties Draudzēties.
kentoties Draudzēties.
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
draugprātība Draudzība.
piekritība Draudzība.
čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
draugaina Draudzīga.
radņa Draudzīgas attiecības ar kādu, ar kādiem.
entente cordiale draudzīgas attiecības starp valstīm.
skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam.
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju.
tutināties Draudzīgi sarunāties.
nolabināt Draudzīgi uzrunāt un glāstīt.
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
brāliskāi Draudzīgi, biedriski.
draudzīgai Draudzīgi.
družnai Draudzīgi.
kollēģiālitāte Draudzīgs noskaņojums starp darba biedriem; koleģialitāte.
piesējīgs Draudzīgs, piekļāvīgs.
kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs.
brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
čomīgs Draudzīgs.
čomisks Draudzīgs.
draudziems Draudzīgs.
draugprātīgs Draudzīgs.
drudzīgs Draudzīgs.
piekritīgs Draudzīgs.
tuvīms Draudzīgs.
draudzēns Drauga dēls.
draudzenīša Draugaļa.
draugala Draugaļa.
draugale Draugaļa.
draugalene Draugaļa.
draugidraudzenes Draugi un draudzenes.
priķirka Draugi, cilvēki, kas piesedz zagli.
draugulīši Draugi, drauģeļi.
drukas Draugi.
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
boifis draugs (meitenei vai puisim).
boifrends Draugs (meitenei, sievietei).
amigo draugs, biedrs.
homijs draugs, biedrs.
kora Draugs, draudzene.
filo- Draugs, draudzīgs, mīļotājs.
sumis Draugs, kaimiņš; sumelis.
sumelis Draugs, kaimiņš.
bračka Draugs, paziņa.
čomaks Draugs, paziņa.
čoms Draugs, pazīstams vīrietis.
breksis Draugs, pielūdzējs.
džiburs Draugs, puisis, vīrietis.
bambino Draugs; paziņa.
korišs Draugs; paziņa.
bratka Draugs.
čumāks Draugs.
čums Draugs.
draudzenieks Draugs.
draudzinieks Draugs.
drugāns Draugs.
džeks Draugs.
frends Draugs.
kompadre Draugs.
korešs Draugs.
kors Draugs.
kumpelis Draugs.
kumpels Draugs.
labais mika Draugs.
stariks Draugs.
philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
drausmes Drausmas.
šausme Drausme.
drausms Drausmīgs.
drauzna Drauza; draugzna.
drauzojs Drauzains.
pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
pūst Drāzties, traukties.
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
trikātnīte Drēbju mazgāšanas trauks.
murināt Dresēt, dīdīt, raustīt.
sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas).
piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu).
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā.
drošība Droša, netraucēta norise.
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
tehniskie noteikumi drošības un tehnoloģiskās prasības, kas jāievēro, iekraujot, pārvadājot un izkraujot kravas.
drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība.
trusens Drupans, trausls; irdens.
trusins Drupans, trausls.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa.
ukņa Dubļaina, neizbraucama vieta uz ceļa.
dubļuturis Dubļu sargs (izbraucamiem ratiem).
turbidīti Dubļu straumju nogulumi jūrās un okeānos.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
dricele Ducele, braucamie divriči.
dukns Dūkstains, staigns, grūti izbraucams un izbrienams.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu.
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
dunkšēt Dungāt, raudāt (par bērniem).
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām.
sanīkt dusmoties, satraukties.
šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties.
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
trauku dvielis dvielis trauku slaucīšanai.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
Parnass Dzejnieku kopums, sadraudzība.
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs.
Cteniopus flavus dzeltenā praulvabole.
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes").
Mycetochara flavipes dzeltenkāju praulgrauzis.
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem.
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
bronzas diabēts dzelzs maiņas traucējumi organismā.
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās.
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām.
melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni).
dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas.
armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
mājdzemdības Dzemdības, kas norisinās mājas apstākļos, parasti vecmātes uzraudzībā.
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
raugulis Dzērājs (kas daudz pudelē raugās).
svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi.
svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
ķelcis Dzeramais trauks.
tolenis Dzeramais trauks.
tolītis Dzeramais trauks.
malcenīca Dzerams trauks (lai dzertu malkiem).
jandags Dzerams trauks ar 1/4 stopa tilpumu.
dzērūksts Dzēraukstis.
ķulpis Dzēriena trauks.
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
izdzert Dzerot iztukšot (trauku).
iztempt Dzerot iztukšot (trauku).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt.
trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums.
baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu).
fibroadēnija Dziedzeraudu fibroza deģenerācija.
disekretoze Dziedzeru sekrēcijas traucējums.
Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
kancionāls Dziesmu grāmata, sevišķi Bohemijas brāļu draudzē.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
salds dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi.
kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana.
psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
sievietes viltus impotence dzimumnespēja, kuras iemesls ir partnera traumējošā uzvedība.
pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
frimartīnisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kas izraisa dzīvnieku neauglību.
disģenitālisms Dzimumorgānu attīstības traucējums; dzimumdziedzeru funkcijas traucējums.
spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla.
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
krupšķināt Dzirdami grauzt, krimst; krumšķināt.
krumšķināt Dzirdami grauzt, krimst.
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!".
zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
mala Dzirnavās iebērtie graudi malšanai.
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai.
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
spalu spalumis dzīvespriecīgi, draudzīgi, rosīgi.
animato dzīvi, strauji, jūsmīgi.
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā.
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana.
klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi.
sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt.
servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.
dzīvot dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
džiperis Džipa braucējs.
jūdofils Ebreju draugs.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus.
kraukšķis Ēdamais, kas ēdot kraukšķ mutē.
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1).
grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1).
zīdiens Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas.
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu.
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
izvicot Ēdot iztukšot (trauku).
pēcefekti Efekti, kas novērojami pēc kairinājuma pārtraukšanas.
aegilops Egilopsi - graudzāļu dzimtas ģints.
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams.
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
Ēķenu ezers Eiķēnu ezers Straupes pagastā.
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts.
EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system").
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
danākt Ejot, braucot panākt (kādu).
slēpēt Ejot, braucot radīt, veidot (taku, ceļu).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis.
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā.
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.).
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957).
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu.
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā.
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins.
impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā.
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi.
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
Bio-Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību.
elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ.
aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu.
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu.
stara atpakaļgājiens elektronu kūļa strauja refrakcija pēc rindas izvērses pabeigšanas uz nākamās rindas sākumu.
magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā.
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
apnoe Elpošanas pārtraukums; apnoja.
atelsa Elsas (pēc raudāšanas).
kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem.
spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās.
ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā.
dizembrioplāzija Embrionālās attīstības traucējums.
dismēlija Embrionālās attīstības traucējumu izraisīta locekļa vai vairāku locekļu anomālija.
teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
psihiskā atkarība emocionāla diskomforta depresijas rašanās, ja pārtrauc vielas ievadīšanu.
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu.
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
sezonālā depresija emocionālie traucējumi, kuru pamatā ir psiholoģiski nomācoši sezonālie faktori.
pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
patokrīnija Endokrīnās sistēmas funkciju traucējumi.
timotropisms Endokrīno funkciju traucējumu tips, kad dominē aizkrūtes dziedzera funkcijas traucējumi.
endurists Enduro braucējs.
kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts.
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
disparatireoidisms Epitēlijķermenīšu funkcijas traucējums.
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi.
dzelains Ērkšķains, dzeloņains, raupjš, spaļains (par audumu).
Ermiķu upe Ermiķu strauts.
ērpe Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm.
ērps Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm.
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
apņurīt Ēst (apgrauzt, apkrimst) vairākās vietās.
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
žubīt Ēst ar maziem kumosiem; grauzt.
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
vīnetiķis Etiķis, ko iegūst, raudzējot vieglos vīnus.
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai.
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
Apaļais ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta ziemeļrietumos, platība - 3,6 ha.
Baltenītis Ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers.
Alaižu ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Baltezers Ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha.
Apezers Ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha.
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha.
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni; Ēķenu ezers.
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers.
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers.
Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers.
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu.
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers.
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers.
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Praulītis Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers.
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha.
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha.
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha.
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers.
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers.
Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha; Zverauces ezers.
Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis.
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiršu ezers; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers.
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha.
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers.
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha.
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha.
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha.
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
dhjāna Ezoterismā meditācija jeb dziļa koncentrācija, nepārtraukta domu plūsma, kas vērsta uz koncentrēšanās objektu.
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
jore Fabrikas svilpe; raudāšana.
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā, 11.-13. gs.).
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi.
amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti.
alkoholdehidrogenāze Ferments raugā, kas pārvērš etilakoholu acetaldehīdā.
aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās.
amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos.
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura.
divsekciju filtrs filtrs, kas sastāv no diviem atsevišķos nosēdtraukos ievietotiem filtrējošiem elementiem.
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu.
aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu.
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība.
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā.
bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana.
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku.
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus.
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
anoksija Fizisko un garīgo spēju traucējums hipoksijas dēļ.
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas.
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni.
epentēze Fonētisks process; skaņas iespraudums vārdā, kurā sākotnēji tās nav bijis.
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā.
kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
gallofils Frančiem draudzīgs, franču draugs.
matelote Franču matrožu deja, 2/4 taktsmērs, temps dzīvs, straujš.
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības.
kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
defunkcionalizācija Funkcijas traucējums vai zudums.
disfunkcija Funkcijas traucējums.
defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus.
agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā.
nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība.
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi.
akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās.
estezioneiroze Funkcionāli jušanas traucējumi.
traumatiskā neiroze funkcionāli nervu sistēmas traucējumi pēc nelaimes gadījuma vai ievainojuma.
kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma.
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
daļsaistes bloks funkcionāls bloks, ko izmanto staciju pievienošanai gredzentīklam un atvienošanai no tā, nepārtraucot gredzentīkla darbību.
dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas).
metamkrava gabalkrava, kuru iekrauj/izkrauj metot.
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai.
atraušanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces atraujas no skrejceļa ieskrējiena beigās.
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam.
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols.
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons.
baltacis Gaišākas krāsas tukšais kaņepju grauds.
disbāzija Gaitas traucējums, klibošana.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu.
vanki galdiņi koka trauka veidošanai.
skalds Galdiņš koka traukiem.
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai.
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem.
matēdis Galvas kraupa, matēzis.
lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums.
encefalodisplāzija Galvas smadzeņu attīstības traucējums.
bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
ārprātība Galvas smadzeņu saslimšana, kas parādās prāta spēju traucējumos.
GST Galvaskausa un smadzeņu trauma.
pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
virspārraugs Galvenais pārraugs.
virsvagaris Galvenais uzraugs.
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas.
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus").
Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus").
Plecotus auritus garausainais sikspārnis.
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks.
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem.
pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
šāle Garens trauks.
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai.
bazūnēt Gari velkot raudāt.
prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem.
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
GRT garīga rakstura traucējumi.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība.
neriktīgs Garīgi nepilnvērtīgs, ar psihiskiem traucējumiem.
distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums.
holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija.
purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās.
dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās.
ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks.
perkolators Garš piltuvveida trauks perkolācijai.
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums.
parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma.
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās.
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
(būt) ceļa jūtīs gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
čudāt Gatavoties iet, braukt.
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka) gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
uzgaudot Gaudojot iztraucēt, pamodināt.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
sleberēt gausi braukt.
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
traišķīties Gauži raudāt.
nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko.
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas; ideāli šāds stāvoklis nav panākams; fizikālajās tehnoloģijās par vakuumu dēvē tilpumu, kurā gaisa spiediens ir ievērojami zemāks par atmosfēras spiedienu, raksturojot šo tilpumu ar vakuuma dziļumu.
Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai.
spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu.
eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi.
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
pārglaust Glāstot pārbraukt (4).
vārglāze Glāzei līdzīgs trauks (kā) vārīšanai.
Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā.
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
ļepis Gļēvulis, raudulis.
miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi.
bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
blefaroblenoreja Gļotu un strutu atdalīšanās no acs spraugas.
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
gulfstrāva Golfa straume.
gulfstream Golfa straume.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt.
pārgrabēt Grabot pārbraukt.
dagrābt Grābt, raust (ko) papildus.
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
aukstā adata grafikas dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu iespiedformā ieskrāpē ar tērauda adatu, neizmantojot laku un skābi.
podnieku zīmes grafiskas zīmes, kas izveidotas uz māla trauku dibena, to darināšanas gaitā.
cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru.
baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs.
GDB Grāmatu draugu biedrība.
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā.
ankravains Grambains, izbraukāts.
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt.
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.).
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību.
plaugzna Grauda apvalks.
čauliņš Grauda plānais apvalks.
granoplazma Graudaina citoplazma.
granuloplazma Graudaina citoplazma.
Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
zvirgzde Graudaina zeme.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks.
ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls.
granulārais EPT graudainais EPT.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
zvirgt Graudainam kļūt.
graudaini Graudains (1).
zirnains Graudains (1).
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā.
kolīgs Graudains, kodolains.
graudaiņš Graudains.
lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
stiebraugi Graudaugi.
kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas.
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums.
kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum").
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias").
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei").
rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa").
cystoderma Graudcepurītes.
graudeņi Graudenis.
graudenis Graudeņi.
graudot Graudēt, trokšņot.
juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām.
pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši.
skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali.
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
grūds Graudi.
graudniece Graudnieka sieva.
graudenieks Graudnieks.
grūdnieks Graudnieks.
graudniekgājums Graudnieku kārta.
abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs.
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata").
sitophilus Graudsmecernieki.
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms.
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius").
poraņči Graudu atbiras, atvētījumi.
graušļi Graudu atbiras.
pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa.
nobara Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi.
nobars Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi.
skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību.
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
skrots graudu atkritumi.
noskrotas Graudu atkritumi.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
čogys graudu čaumalas pēc peļu postījumiem.
vāsms Graudu čupa.
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai.
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
žaude Graudu kalte.
vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā.
papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana.
žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas.
sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
rupaimi graudu rupumi (daļas, kas pēc pirmā vai kārtējā atkārtotā maluma paliek sietā un tiek malti atkārtoti).
pukauka Graudu šķirošanas mašīna.
puktelis Graudu šķirošanas mašīna.
viškotājs Graudu šķirotājs rijā.
mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens.
trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri.
osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri.
četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri.
šņudži Graudu vētīšanas atkritumi.
žņegas Graudu vētīšanas atkritumi.
žņudzi Graudu vētīšanas atkritumi.
deguns Graudu, augļu tievākais gals.
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
aukstā graudu kondicionēšana graudus 15–20 °C temperatūrā samitrina līdz 14,5–16,5% un iztur 6–24 stundas.
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus.
karstā graudu kondicionēšana graudus pēc samitrināšanas silda 0,8–1,5 stundas līdz 35–60 °C temperatūrai un iztur 2–16 stundas.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
graudveidīgs Graudveida.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
graminejas Graudzāles.
stiebrzāle Graudzāles.
zelme Graudzāles.
poaceae Graudzāļu dzimta.
gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros.
stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents.
skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts.
vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts.
salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs.
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām.
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā.
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum").
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Triticum"), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 1 sugas šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi.
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē.
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa.
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas.
Acorus gramineus graudzāļu kalme.
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
poales Graudzāļu rinda.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
disruptīvs graujošs, negatīvi ietekmējošs.
iegraut Graujot 1(1) ielauzt.
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons).
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
krausts Grausts.
sgrausts Grausts.
skrausts Grausts.
graust Graut 2(1).
pogroms Grautiņš.
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet).
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt.
grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt.
spradzināt Grauzdēt, cept.
pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot.
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus).
graudēt Grauzdēt.
gruzdināt Grauzdēt.
brušeta Grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem; brusketa.
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle.
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā.
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
griljāža grauzdēti cukuroti rieksti.
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
krutons grauzdiņš.
grāzds Grauzds 2.
Gardene Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
rodentia Grauzēji.
micropterigidae Grauzējkožu dzimta.
micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints.
grauzeklis Grauzējs dzīvnieks.
grauzeklis Grauzējs zobs.
grauzulis Grauzējs.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu.
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
myocastor Grauzēju kārtas ģints.
arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles.
vilgrauzis Grauzējuts.
vilngrauzis Grauzējuts.
columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints.
mallophaga Grauzējutu kārta.
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
grauzelēt Grauzīt.
graužļāt Grauzt (atkārtoti).
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni).
ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem).
ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
skrubināt grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst.
žanglēt Grauzt, kost.
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt.
gružināt Grauzt, krimst.
grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt.
žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti.
krempt Grauzt; krimst, skrubināt.
kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt.
graušļāt Grauzt.
grubžināt Grauzt.
skribinēt Grauzt.
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
kramt Grauž.
kremslis Graužamā kaite zirgam.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
nograuzt Graužot atdalīt nost.
iegrauzt Graužot iebojāt.
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties.
izgrauzt Graužot iznīcināt.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
piegrauzties Graužot pietuvoties.
pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
uzkrimst Graužot, kremtot atklāt.
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka.
raķis Grāvis, strauts.
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre.
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
stāpele Grēda, krautne.
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints.
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints.
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
indigestija Gremošanas traucējums.
apgrēmēt Gremošanas traucējumu iestāšanās.
zengalot Gremot, zelēt, grauzt.
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas.
gremzdulis Gremzdgrauzis.
scolytidae Gremzdgraužu dzimta.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis").
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus").
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus").
patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā).
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu.
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām.
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs.
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā.
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki.
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Tēseja kuģa stūrmanis braucienā uz Krētu.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
kotils Grieķu trauks dzeršanai vai smelšanai.
kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l.
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm.
filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai.
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
mikrosekcija Griezums ar mikromanipulatoru īpaši plāna histoloģiskā parauga iegūšanai.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs.
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
vezis Grozs, trauks, ciba.
raupains Grubuļains, nelīdzens; raupjš.
jaumiem Grūdieniem, strauji.
raukāt Grumbot, raukt.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
bačāt Grūst (graudiem mizu piestā).
zīdeņi Grūsti miežu graudi; grūbas.
drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt.
dīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt.
epispādija Grūta iedzimta kroplība, kad urīnkanāls virs dzimumlocekļa attīsta vaļēju spraugu.
paramēnija Grūtas vai neregulāras menstruācijas; ar menstruālo ciklu saistītie traucējumi.
ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
krusts Grūtības, ciešanas; kavēklis, traucēklis.
mākslīgais aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana (medikamentozi vai mehāniski).
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
mākslīgs aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana.
nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti.
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem).
čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
nogrūst Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants.
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
iemostīts miegs gulēšana ar pārtraukumiem, bieži pamostoties.
gulsāt Gulēt ar pārtraukumiem.
gulēt kā mātes klēpī gulēt saldā miegā, netraucēti.
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
Gumenicas strauts Gumineicas strauts.
ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra.
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam.
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti.
Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā.
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa.
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības).
progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi.
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
ernuters Hernhūtietis, brāļu draudzes loceklis.
makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora.
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā.
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns.
ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem.
romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
hidrodzinējs Hidrauliskā mašīna (hidrauliskais dzinējs), kas šķidruma plūsmas hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā (piem., hidrocilindrs, hidromotors).
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi.
teleskopiskais amortizators hidrauliskais amortizators, kuram virzuli pārvieto ar kātu.
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
hidropastiprinātājs hidrauliskais pastiprinātājs.
profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
vārsts hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai; vārstulis.
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta.
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā.
hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
hidromotors Hidrodzinējs, kas šķidruma plūsmas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā, radot griezes kustību; hidrauliskais motors.
hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs.
hidr. Hidroloģija, hidrauliskā tehnika.
hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
kardiotireotoksikoze Hipertireoze ar sirds funkciju traucējumiem.
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
dispituitārisms Hipofīzes funkcijas traucējums un tā sekas.
pituitārisms Hipofīzes funkciju traucējumi.
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas.
histerotraumatisms Histērija pēc traumas.
tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem.
hipoplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kam raksturīgi epifīžu attīstības traucējumi.
hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
dishormonisms Hormonu veidošanās vai funkcijas traucējums.
hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā.
mitapse Hromatīna graudiņu saplūšana šūnu konjugācijas beigu stadijā.
eritrofors Hromatofors, kurā ir alkoholrezistenti sarkani vai brūni pigmenta graudiņi.
hromosomas fragments hromosomas pavediena pārraušanas produkts.
meithromosomas Hromosomas, kas rodas mitozes laikā, pārraujot divās daļās māthromosomu jeb dubulto hromosomu.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
trofedēma Hroniska vietēja tūska, kas rodas audu trofikas traucējuma dēļ.
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
vanne Ieapaļš mazgājamais trauks.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā).
iespraudīt Iebāzt, iespraust.
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca.
iebraucamā sēta iebraucamā vieta.
apsēta Iebraucamā vieta.
iebrauktuve Iebraucamā vieta.
autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā.
parižaņins Iebraucējs no laukiem.
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot.
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi.
ierullēt Iebraukt.
raka iebraukta gramba uz ceļa.
danga Iebraukta gramba.
tanga Iebraukta gramba.
lēze Iebraukta ratu gramba.
apžeba Iebrauktā sliede, gramba.
riesa Iebraukta sliede.
risa Iebraukta sliede.
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
špūre Iebrauktas slēpju sliedes.
špūre Iebraukts ceļš, rise.
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes.
iebrauktuva Iebrauktuve.
bruto migrācija iebraukušo un izbraukušo (migrantu) kopskaits.
migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
iedraudzēt Iedraudzēties.
iedraudzināties Iedraudzēties.
iesadraudzēties Iedraudzēties.
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt.
uzjūsmināt Iedvesmot, aizraut.
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija.
abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā.
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus.
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums.
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu.
ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu).
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā.
iezambāt Iegrauzt, aizgrauzt.
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
dūnas iegriezums koka traukam dibena ielikšanai.
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
dasakantēties Iegūt kāda draudzību, simpātijas.
saduzēt Iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem).
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
piņāties Iejaukties, traucēt.
iejava iejavs; mīkla, ko sagatavo raudzēšanai.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai.
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses).
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
hidropārvads Iekārta, kas mehānisko jaudu pārvada ar hidrauliskiem līdzekļiem.
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs.
bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu.
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt.
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu.
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv".
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
iezārdēt Iekraut zārdā.
iezārdot Iekraut zārdā.
iezvelt Iekraut, iedzīt.
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā).
iekrāmēt Iekraut.
iekraustīt Iekraut.
ievērst Iekraut.
brauni Iekšas; brauna.
Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m).
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)").
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs.
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
strautleja Ieleja, pa kuru tek strauts.
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet.
iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
iematot Iemašot - ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos).
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
ievedības Ienākšana, iebraukšana, iekravāšanās.
lecīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem).
lēcīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem).
nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos).
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
brīdināšana Iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
īskōšona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
atšķereibys ierašas, kas saistās ar bērna barošanas ar krūti pārtraukšana.
aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli).
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties.
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties.
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
aizaraudāties Ieraudāties.
iebimbāties Ieraudāties.
iebiuvāties Ieraudāties.
iedīkties Ieraudāties.
iepidelēties Ieraudāties.
iepiļļāties Ieraudāties.
iepinkšēties Ieraudāties.
iepinkšķēties Ieraudāties.
uzdimzāt Ieraudāties.
uzdingāt Ieraudāties.
iežūrēt Ieraudzēt (brāgu (2)).
iecildīt Ieraudzēt.
ieraugt Ieraudzēt.
uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli.
pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt.
piematīt Ieraudzīt, sajust.
saziktīt Ieraudzīt, saskatīt.
raugt Ieraudzīt, uzraudzīt.
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
ieraugt Ieraudzīt.
iesavērties Ieraudzīt.
poļiķ Ieraudzīt.
uzbolēt Ieraudzīt.
raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai).
raudzeklis Ieraugs, rūgstoša masa.
raudzeknis Ieraugs, rūgstoša masa.
īraugs Ieraugs.
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
ietrausties Ierausties.
sakurčīties ieraut galvu plecos.
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
iesarauties Ierauties.
duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus.
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai.
vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā.
krateklis Ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
kelektoms Ierīce audu paraugu iegūšanai no audzējiem.
perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
odometrs Ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
bremme Ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
slēdzis ierīce elektriskās ķēdes vai tās posma komutācijai (savienošanai un pārtraukšanai).
reostats Ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt.
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
lobītājs Ierīce graudu apvalku atdalīšanai.
gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
gruntstveris Ierīce iežu paraugu ņemšanai no urbuma sienām.
enkurslēdzis Ierīce izpletņa automātiskai atvēršanai, atraujoties no enkurtroses.
grauzdētava Ierīce kādas uztura vielas grauzdēšanai.
baļķgāzis Ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm.
krāvējierice Ierīce kravu iekraušanai un izkraušanai.
pūriņš Ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
pacelšanās katapulta ierīce lidaparāta starta paātrināšanai līdz lidojuma ātrumam īsā distancē; lieto uz aviācijas bāzeskuģiem; ir pulvera, hidrauliskās, pneimatiskās, rotora un tvaika pacelšanās katapultas.
tosteris ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai.
podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa.
aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
hodometrs Ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī).
forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās.
hidroloģiskie spārniņi ierīce straumes ātruma un virziena mērīšanai.
ērpis Ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm.
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
ledusjahta Ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu.
iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
batometrs-tahimetrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
boķis Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
boķmašiņa Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
boķmašiņš Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
pretzagļu ierīce ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu.
amortizators Ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces.
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
pierausējs Ierīce, kas sarauš graudus kaltes aparātā.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
lūks Ieroča vizieris, tēmēšanas grauds.
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iegrauties Iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
iesalaisties Iesākt iet, braukt.
uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekvarkšķēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
iekvarkstēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
iemekšķināties Iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt.
iebest Iesākt rakt un pārtraukt rakšanu.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
iespirināties Iesākt spirināties un pārtraukt.
iesprauslāties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
satrinkšēt Iesākt trinkšēt un pārtraukt.
satrimšķināt Iesākt trinkšķināt un pārtraukt.
uzžadzināt Iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt.
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
kājaiņi Iesētie graudi, kas jau ir uzdīguši.
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri.
gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus.
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam.
prototipija Iespiešanas tehnikas graudu pustoņa paņēmiens.
iedakstīt Iespraudīt.
iespraidīt Iespraudīt.
pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai.
emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
iemetinājums Iespraudums.
iesprengties Iespraukties, iespiesties.
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
ielīst Iespraukties.
iesprausties Iespraukties.
iespraušļāties Iesprauslāties.
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna.
apspraust Iespraust kam apakšā.
iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā).
iesprīdināt Iespraust.
iesprauties Iesprausties.
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot.
iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
iet limbažos iet pie nedēļnieces raugos.
iet uz lelles kāju iet raudzībās, arī krustībās, arī rādīnēs iet.
iet ar karašām iet raudzībās.
luņgeibōs (īt) iet raugos.
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus.
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
mērīt ceļu iet, braukt.
mērot (retāk mērīt) ceļu iet, braukt.
durt Iet; braukt.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
bumbāt Ietiepīgi raudāt.
žīpstēt Ietiepīgi raudāt.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt.
ietraukt Ietraukties.
iesatrausties Ietrausties.
paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni.
pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni.
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
kā ievada iespraudumu, kas norāda uz paustās informācijas avotu vai uz autora subjektīvo atttieksmi pret pausto informāciju
iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties.
iemašot Ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.).
papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem).
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām.
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā.
blastēze Iežu pārkristalizēšanās metamorfisma procesos, ja minerālu graudi ir cietā stāvoklī.
diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums.
kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
šņergāt Īgnēties, pinkšķēt, raudāt.
šņergāties Īgnēties, pinkšķēt, raudāt.
sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti.
surzis Īgņa, čīkstulis, kas vienmēr raud.
dūka Īgņa; miera traucētājs.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
kummiņš Igvāts, bļoda, māla trauks ar stāvām malām.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
koagulopātija Ikviena slimība, kas saistīta ar asinsreces traucējumiem.
ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
sakrupināt Ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas.
izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
krimšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
kripšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
kaltināt Ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu).
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt).
saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
saļaut Ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt).
sabalēt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
sabalināt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
sabalsināt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
savitēt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
savārgot Ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot.
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt.
sadunēt Ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt.
savicot Ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot.
sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti dzert.
izdzīgot Ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot.
satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
savērdzināt Ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt.
satvāpt Ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas.
savaicāt Ilgāku laiku nepārtraukti jautāt.
sajokot Ilgāku laiku nepārtraukti jokot.
savietēt Ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt.
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties.
satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti klepot.
sasērkt Ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt.
sakūvēties Ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties.
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt.
atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti līt.
saložāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
saložņāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
salutināt Ilgāku laiku nepārtraukti lutināt.
saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
samaurāt Ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot.
sautīt Ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis.
sanārstīt Ilgāku laiku nepārtraukti nārstot.
salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
satincināt Ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt.
saņaudēt Ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt.
saogot Ilgāku laiku nepārtraukti ogot.
nošņukurēties Ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt.
sapātarot Ilgāku laiku nepārtraukti pātarot.
samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti peldēt.
sapilināt Ilgāku laiku nepārtraukti pilināt.
sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
satergāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
satergavāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
satergavot Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut.
satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
izpukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt.
sariekstot Ilgāku laiku nepārtraukti riekstot.
sarikšot Ilgāku laiku nepārtraukti rikšot.
sakalbināt Ilgāku laiku nepārtraukti runāt.
sasaudzēt Ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt.
saluņģinēt Ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni).
sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
saslēpties Ilgāku laiku nepārtraukti slēpties.
sasmēķēt Ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt.
izdzievāt Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
izdzievāties Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
saskolināt Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
saskolot Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
sasvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
sazvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
salodāt Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
satīkāt Ilgāku laiku nepārtraukti tīkot.
satrokšņot Ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot.
samujāties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
satostīties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
sakruknēt Ilgāku laiku nepārtraukti tupēt.
saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
sa-ucāt Ilgāku laiku nepārtraukti ucināt.
saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti urbināt.
salelot Ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties.
savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
ķiukšināt Ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt.
satēnēt Ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt.
satūļāt Ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties.
savizināt Ilgāku laiku nepārtraukti vizināt.
savizināties Ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1.
sazīdināt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
sazīdīt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
sazīlēt Ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt.
satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties.
samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
sašmaulēt Ilgāku laiku raudāt, kaukt.
nosabļauties Ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt.
staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
nosadrēkšties Ilgāku laiku stipri raudāt.
nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
noraudāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt.
nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
saklencēt Ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet.
izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
atbraukalēt Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
izabraukalēties Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
atdraudzēt Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
izšķibīties Ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas).
izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
izkaudzēties Ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes.
atkraut Ilgāku laiku, daudz kraut.
izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
atraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
sastrumpēt Ilgāku laiku, nepārtraukti dzert.
sasust Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
sasutēt Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
saskraidināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet.
sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
sastādināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
sastāvināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
satalināt Ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties.
saspiegt Ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele).
sastrūgāt Ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas.
satārpināt Ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt.
sastabulēt Ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt.
sasargāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt.
sasūroties Ilgāku laiku, nepārtraukti skumt.
sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties.
sašļūdelēt Ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties.
saslimot Ilgāku laiku, nepārtraukti slimot.
saslinkot Ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot.
sasmelgt Ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt.
sasmidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
sasmildzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
sasmilkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
sasmilkt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
sasmirdēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt.
sasnaust Ilgāku laiku, nepārtraukti snaust.
sasoļot Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot.
sasliept Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
sastorēt Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
satalēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties.
sastenēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt.
sasūlāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt.
sasūkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt.
sašalkt Ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt.
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt.
sasvalstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties.
sasuksnīt Ilgāku laiku, nepārtraukti zīst.
sasūkstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm.
satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
sasmaldzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt.
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
smuilāt ilgi raudāt.
žimbāt Ilgi un klusi raudāt.
pļirrāt Ilgi un smalki raudāt.
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
varšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem.
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums.
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt.
sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt.
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4).
duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4).
džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3).
sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4).
sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5).
skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1).
šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2).
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1).
zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1).
zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2).
žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1).
spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
brīkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3).
dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5).
duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5).
džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1).
ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa.
skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa.
skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa.
sprakšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa.
spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3).
šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
tirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1).
žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt.
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1).
žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2).
žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt.
žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt.
žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt.
žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt.
žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt.
žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt.
žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt.
Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu.
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā.
sepsīns Indīgs ptomaīns, kas izolēts no pūstoša rauga un asinīm.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro.
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā.
neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa.
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas.
pilsoniskā pretošanās individuāli vai grupveida valsts varas funkcionēšanu apzināti traucējoši rīcības akti.
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
perturbācija Informācijas traucējums.
zingiberaceae Ingveraugi.
inģeveraugs Ingveraugs.
kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
TAFI Iniciatīva pret tekstilpreču viltošanu ("textile anti-fraud initiative").
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
koordinators institūcija, kas veic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja vienā finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs.
energoinspekcija Institūcija, kas veic tehnisko uzraudzību enerģētikā.
uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde.
klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu.
brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
pantometrs Instruments 90, 45 un 135 grādu leņķu nospraušanai dabā, kā arī leņķu mērīšanai un virzienu noteikšanai.
cauruļatslēga Instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu.
urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
psihrogrāfs Instruments gaisa mitruma nepārtrauktai reģistrācijai.
laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
ķimeņgrauzis Instruments, ar ko izgriež rievas koka trauka dibena ielikšanai.
ekstraktors Instruments, ar ko izvilkt, izraut.
slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai.
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas.
dizinsulīnisms Insulīna sekrēcijas traucējums ar hiperglikēmiju vai hipoglikēmiju.
lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
kiberterorizēšana intensīva un regulāra emocionāla pazemošana, ar informācijas tehnoloģiju starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju.
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem.
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos).
sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.
būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium").
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
applēst Īpaši apstrādājot, nolobīt (graudu) ārējo apvalku.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
spraudņsaderīgs Īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām.
elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti.
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
privātīpašums īpašums (uzņēmums, banka, nams u. c.), kas pieder fiziskām vai juridiskām personām un ko tās pārvalda pašas, pie tam valsts veic šāda privātā sektora minimālu pārraudzību un kontroli.
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
virbuls Irbulis, puļķis ar ko piesprauž kodeļu.
spīlags Irbulis, spraude.
dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai.
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu.
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga.
midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem.
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
uzirt Iroties (pret straumi) nokļūt.
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties.
iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties.
kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt.
verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt.
ļerkšēt Īsi, aprauti riet.
veukšēt Īsi, aprauti riet.
iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
skurt Īsi, strauji kustināt (ķermeņa daļas).
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
neiroleptanalgēzija Īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus.
atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana.
pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
dējības intervāls īslaicīgi pārtraukumi starp dējības cikliem.
uzbimbāt Īslaicīgi raudāt.
nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums.
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs.
iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
dioskūri Īstas un nešķiramas brāļu draudzības simbols.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
nočūkstēties Īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt.
nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
nokraukšināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
nokraukšķināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
nokurkt Īsu bridi kurkstēt un pārtraukt kurkstēt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
uzbingāt Īsu brīdi raudāt, ieraudāties.
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
nosīkties Īsu brīdi sīkt un pārtraukt sīkt.
sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
paskrabināt Īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt.
noskraukšķināt Īsu brīdi skraukšķināt un pabeigt skraukšķināt.
uzvīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt.
nožvāļoties Īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties.
nožvīgot Īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot.
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
nokraukšēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšēt.
nokraukšķēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšķēt.
noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
noskraukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
nospraukšēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšēt.
nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
nosprauslāties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra.
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
izurbināt Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem).
iztrūcināt Izbaidīt; satraukt.
saģunnēt Izbārt, piedraudēt.
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
bluķēt Izberzt labības graudus klājienā ar rulli.
trauvēt Izbiedēt, traucēt.
bire Izbiruši graudi.
pederdroška Izbraucamie atsperu rati.
godvāģi Izbraucamie rati (ar ko brauc svētkos, svinību reizēs).
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
raspuska izbraucamie rati.
droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa.
kurvdroška Izbraucamo ratu veids.
izbraukuļāt Izbraukalēt.
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
izbraukalēt Izbraukāt.
izreizot Izbraukāt.
izbraukāt Izbraukāties.
gruveslains Izbraukāts.
izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas).
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
maulēt Izbraukt ceļus.
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
izbreņģēt Izbraukt no dubļiem.
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
izmutāt Izbraukt, izgrambāt.
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā.
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
izbrazdināt Izbraukt.
izmeņģēt Izbraukt.
grieva Izbraukta bedre uz ceļa.
gruva Izbraukta bedre.
grencele Izbraukta gramba, danga.
jama Izbraukta gramba.
grope Izbraukta ratu sliede.
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms.
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
gravāts Izbraukts, bedrains.
rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš.
ritaveņas izbraukts, grambains ceļš.
riekains Izbraukts, grambains.
kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš.
drepans Izburbējis, trausls.
drepens Izburbējis, trausls.
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izrabāt Izdauzīt (lielākos) graudus no labības kūļa.
izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1).
aizsprauslāties Izdot sprauslājošu skaņu.
graudot Izdot zemi graudniekam.
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
izvilkt Izdzert (parasti trauku).
iztekterēt Izdzert tukšu trauku.
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
šņagas Izēdas; labības graudu atkritumi.
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
elptests Izelpas paraugu analīze.
izknapāt Izēst, izgrauzt, sagrauzt.
augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
izgraudēt Izgraudot 2.
izgrauzēt Izgraustīt.
izskrubināt Izgrauzt (1).
izkribināt Izgrauzt (parasti par pelēm, žurkām).
izskribināt Izgrauzt (parasti par peli).
izgremzt Izgrauzt 1.
izgrubināt Izgrauzt.
aizbode Izgrauzts krasta līkums.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
izašķetināties Iziet, izbraukt.
šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti.
raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko).
bažīties izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
kaltenis Izkalts vara trauks.
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai.
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust.
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut.
izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti).
diverģence Izkliedēšanās no viena punkta, piemēram, staru, gaisa strāvu, straumju diverģence.
izkrautne Izkraujamā, nokraujamā vieta.
izkraucelēt Izkraukāt.
izakraukāties Izkraukāties.
izkraucelēties Izkraukāties.
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
izdakšot Izkraut ar dakšām.
izkāpt Izkraut, izņemt (ar dakšām).
izkrāmēt Izkraut; izcelt.
izkrampt Izkraut; izkampt.
izgruzīt Izkraut.
izlādēt Izkraut.
izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi.
aizkulties Izkult sev mazliet graudu.
kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām.
mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību.
lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde.
cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes.
ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
izšķibēt Izlauzt, izraustīt.
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos.
šņepis Izliekums trauka malā, snībis.
ķeze Izlietne, samazgu trauks.
izštapēt Izlietot (ko) sabāžot (kur, piem., aizpildot spraugas).
liedenis Izliets trauks.
uzbrāļoties Izlikties par draugu, brāli.
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām).
ņemt skaidu izmēģināt braucamrīku
iznērēt Izmeklēt, izraudzīt.
sašņorēt Izmērīt (ar mērauklu).
izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum.
nosejis Izmocīts, rūpju sagrauzts.
karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
pagraudot Iznomāt pusgraudā.
izgraudot Iznomāt, izdot apstrādāt (zemi graudniekam).
ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā.
izčampāt Izņemt visu no trauka.
izulpēt Izņemt, izvēlēt, izraudzīt.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
izotaha Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja, straumes u. c. ātrumu.
Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
notauļāt Izpētīt, izmeklēties, izraudzīties.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
izģerīt Izplēst, izraut.
applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
aumaļot Izplūst straumēm.
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
iznest Izpostīt, sagraut (par ūdeņiem).
izpraulot Izpraulēt.
grazātas Izpriecas brauciens; vizināšanās.
pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
laipnot Izrādīt laipnību (draudzīgumu).
koļīties klāt izrādīt uzmanību, censties iedraudzēties.
Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
sapīt Izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus.
aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
aptriekt Izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām.
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
likt elpu ciet Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
kutināt pakrūti Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
pārbrēcināt Izraisīt pārmērīgu raudāšanu, ļaut pārāk daudz rādāt.
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
karst Izraisīt satraukumu, nemieru.
tirpināt Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
kutināt sirdi izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
iesamesties Izraisīties (par slimību, traucējumiem organismā, sāpēm).
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
izpimparāties Izraudāties (par bērniem).
izaraudāties Izraudāties.
izbaurāties Izraudāties.
izbimbāties Izraudāties.
izdīkties Izraudāties.
izkaukties Izraudāties.
izpidelēties Izraudāties.
izpiļļāties Izraudāties.
izpinkšēties Izraudāties.
izpinkšķēties Izraudāties.
izpinkstēties Izraudāties.
izvēkštiess Izraudāties.
izrūdināt Izraudināt.
izvēkšināt Izraudināt.
noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
svaidīt Izraudzīt un iecelt.
sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai.
deleģēt Izraudzīt, izvēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
nerēt Izraudzīt, izvēlēt.
nērēt Izraudzīt, izvēlēt.
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
noraudzīt Izraudzīt; nolūkot (1).
izpasēt Izraudzīt.
izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
sašķirties izraudzīties un atlasīt.
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
nocerēt Izraudzīties.
izraugoties Izraugāties.
saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
iztrausties Izrausties.
izvalkāt Izraustīt.
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana.
avulsija Izraušana, piem., nerva izraušana.
evulsija Izraušana.
izraušļāt Izraušņāt.
izgrābt Izraut (no rokām).
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas).
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt.
izdirknīt Izraut, izvilkt.
iztvert Izraut.
ķīckāt Izraut.
zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā.
izraustas Izrautās, izplūkātās daļas.
izmokšķoties Izrauties, izvairīties.
izdairīties Izrauties.
dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes.
izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti).
izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
driktēt Izrīkot, šurp un turp raustīt.
jardiniere Izrotāts porcelāna vai metāla trauks ar dzīviem krāšņuma augiem.
Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā.
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību.
budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm.
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
ekskomunikācija Izslēgšana no baznīcas draudzes vai piederības baznīcai vispār.
ekskommūnikācija Izslēgšana no kristīgas draudzes.
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību.
izdurt Izspraudīt (1).
izspraust Izspraudīt (1).
izspraust Izspraudīt (2).
izsprausties Izspraukties (1).
izsprausties Izspraukties (2).
izaspraukties Izspraukties.
izšļākāt Izsprauslāt.
izmaisīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izvandīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
izmalties Izstaigāties, izbraukāties.
izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
izpurslāt Izšķaudīt, izsprauslāt.
izšķaut Izšķaudīt, izsprauslāt.
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
izviškāt Izšķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
nošļanderēt Izšļakstīt (neuzmanīgi pārvadājot trauku ar šķidrumu, tā saturu).
nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā).
pussagtiņas Izšuvumu paraugs.
apoftegma Izteiciens, domu grauds, aforisms.
arābisms Izteiciens, kas konstruēts pēc arābu valodas parauga.
fiziskā jeb somatiskā atkarība izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
izmaisīt Iztraucēt (1).
iztraukt Iztraucēt (1).
izbuntavāt Iztraucēt (darbā).
iztrivažīt Iztraucēt (darbībā, stāvoklī).
izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
izmulināt Iztraucēt miegu, gulēšanu.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
izšķērsīt Iztraucēt, izjaukt.
izčauvēt Iztraucēt, iztramdīt.
satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt.
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt (no miega).
aiztraucēt Iztraucēt.
iztraucināt Iztraucēt.
iztraukt Iztraucēt.
iztrauvēt Iztraucēt.
iztraukt Iztraukties.
izatrausties Iztrausties.
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
izžūt Iztvaikojot šķidrumam, kļūt tukšam (par trauku).
izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt.
izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties.
izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha.
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m.
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
lasīties Izvēlēties, izraudzīties.
pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu.
vērsma Izvētīto graudu kaudze.
iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus).
ekstrakcija Izvilkšana, izraušana.
izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt.
ekstrahēt Izvilkt, izraut.
izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka).
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
Deo volente ja Dievs dos; ja nekas netraucēs.
loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga - salta, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
dreifēšana Jahtas vai kuģa novirzīšanās no kursa vēja un straumes ietekmē.
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu.
Siocuči Japāņu mitoloģijā - jūrasceļu un jūras straumju dievs.
Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju.
hibači Japāņu ogļu trauks, ko pildītu kvēlošām oglēm lietoja apsildīšanai.
taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka.
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
jauklis Jaucējs, traucētājs.
hidrauliskais jaudas pārvads jaudas pārvads, kura pamatelementi ir hidrauliskās mašīnas (hidrosajūgs, hidrotransformators).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
vēsmīgs Jauks, saistošs, draudzīgs.
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus).
mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt kavēt.
mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt.
mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt.
adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem.
bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu.
kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā.
akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana.
diareja Jaundzīvnieku slimība, kas noris ar kuņģa un zarnu funkciju traucējumiem.
stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus).
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
jākelētājs Jaunietis, kas bieži maina draudzenes.
iesvētamais Jaunietis, kurš ar reliģisku ceremoniju tiek uzņemts par pilntiesīgu draudzes locekli.
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā.
jaucēšs Jauns alus, arī paraugam raudzēts alus.
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
braucāt Jautri braukt.
hromatodermatoze Jebkura ādas slimība ar pigmentācijas traucējumiem (hiperpigmentācija).
ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā.
holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi.
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija.
neskatoties ne uz ko jebkuros apstākļos; neraugoties ne uz ko.
incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
disbulija Jebkurš gribas traucējums; gribas vājums vai trūkums.
samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
hipnopātija Jebkurš miega traucējums kā slimības simptoms; miega slimība.
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
lalopātija Jebkurš runas traucējums.
ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm.
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība.
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu.
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
intencijas neiroze jēgnoteiksmes trūkuma izraisīti psihes traucējumi.
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
prāvīties Jemties, rauties.
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus.
intercesija Jēzus aizlūgšana par savu draudzi pie Tēva.
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla.
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves.
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
Dermestes lardarius jostainais ādgrauzis.
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
anderi Juniori (sportā; piem., riteņbraukšanā līdz 23 gadu vecumam).
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo").
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos.
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h).
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes.
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās.
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
navigators jūrasbraucējs.
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo").
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
maats Jūrnieku valodā draugs, palīgs.
entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi.
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts.
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
jūsējs Jūsu domubiedrs, piekritējs, draugs.
akroparestēzija Jušanas traucējumi (tirpšana, kņudēšana) rokās, retāk kājās.
dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē.
dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes.
pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
affetto Jūtu izpaudums, satraukums.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
kā (nu) to ņem kā uz to raugās, kā to uztver.
islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
āle Kāda braucamrīka izmantošana ar vēja palīdzību.
pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference).
nekroloģijs Kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai.
granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās).
pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
denervācija Kāda orgāna inervācijas pārtraukšana, pārgriežot vai anestezējot atbilstošos nervus.
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa.
dona Kāda trauka mala.
done Kāda trauka vai laivas sāni.
cilpa ir kaklā (kādam) kādam draud nāve vai lielas nepatikšanas.
cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve.
bikses trīc (kādam) kādam ir bailes, satraukums.
reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
sala Kādas koku sugas tīraudze mežā.
iekrauja Kādas kraujas vietas augšējā mala.
destruktīvs Kādas organizācijas vai sistēmas darbību traucējošs.
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
hronotropisms Kādas periodiskas kustības (piem., sirdsdarbības, ritma) traucējums.
monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
muitas blokāde kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
šmalcuks Kāds mazāks trauks smelšanai.
murmulis Kāds raudzēts maisījums.
enkurs Kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā.
bundzele Kāds trauks.
raudzenieks kāds, kas ar ciemakukuli iet raudzībās.
stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
kņīdzga Kāds, kas brauc ar pirkstiem ēdienā.
brukaža Kāds, kas brauņājas.
ģeņģergailis Kāds, kas citiem uzbāžas, tos traucē.
verkšelis Kāds, kas čīkst, raud.
čimpa Kāds, kas gaudo, kauc un raud.
skrimšķins Kāds, kas grauž kaulus.
kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
miešķāns Kāds, kas nensen atgriezies no brauciena uz pilsētu.
ģinga Kāds, kas raud (par bērniem).
vēkšele Kāds, kas raud, kliedz.
beiris Kāds, kas skaļi raud.
binga Kāds, kas skaļi raud.
bingaļa Kāds, kas skaļi raud.
bingalis Kāds, kas skaļi raud.
skraukšķins Kāds, kas skraukšķina.
skraušķis Kāds, kas skraukšķina.
tauris Kāds, kas taurē (kliedz, raud).
kļaustekls Kāds, kas uztraucas, baidās.
mermeklis Kāds, kurš izliekas, ka strādā, bet patiesībā tikai traucē citiem.
zurza Kāds, kurš klusām un nemitīgi raud.
labēdis Kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu.
kremslis Kāds, kurš mēdz krimst, grauzt.
šnukurs Kāds, kurš raud un šņukst.
virva Kāds, kurš runā bez pārtraukuma.
krepecis Kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas.
dipcis Kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti.
šņukurs Kāds, kurš šņukst un raud.
ņirkstis Kāds, kurš vienmēr čīkst, raud.
pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
pabalamutēties Kādu brīdi balamutēties un pārtraukt balamutēties.
pamāsēties Kādu brīdi draudzēties (būt kā māsām).
pačužināties Kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties.
uzsūlāt Kādu brīdi raudāt.
noguldzīties Kādu brīdi rīstīties, atraugāties.
pajoņot Kādu brīdi steigties, traukties.
saduzot Kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot.
piesūdzēt Kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties).
aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties.
izvorkstēties Kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt.
pabauroties Kādu laiku baurot, skaļi raudāt.
uzčinkstēt Kādu laiku činkstēt, raudāt.
notītīt Kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam.
izbrūtēties Kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības.
sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt.
sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert.
sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt.
noveksēties Kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri).
nokaltēt Kādu laiku nepārtraukti kaltēt.
nočinkstēties Kādu laiku nepārtraukti kaulēties.
saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties.
nožūrāt Kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt.
nokūņāties Kādu laiku nepārtraukti locīties.
samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt.
nokumāties Kādu laiku nepārtraukti nopūlēties.
nosakstīt Kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt.
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties.
ķaukšināt Kādu laiku nepārtraukti riet.
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties.
samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt.
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst).
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt.
sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot.
atpīpēt Kādu laiku nepārtraukti smēķēt.
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt.
novickuļoties Kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties.
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī.
savelties kādu laiku nepārtraukti velties.
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt.
pabaurot Kādu laiku skaļi raudāt.
izvalkāt Kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt.
paroksisms Kādu traucējumu (sevišķi runas) periodiska parādīšanās.
sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt.
brendels Kafijas grauzdēšanas iekārta.
grauzdulis Kafijas grauzdētājs.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot.
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
appassionato Kaislīgi, aizrautīgi.
īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums.
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
pubulis Kaite acī: "mieža grauds".
biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes.
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
aizkarināt Kaitināt, raustīt.
kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs.
kalacis Kalācis - baltmaizes veids; rausis; kliņģeris.
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām.
kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore.
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē.
Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m.
Jungfrava Kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.).
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m.
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m.
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas.
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas.
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule.
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām.
moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi.
Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
kalnupe Kalnu strauts, urga.
MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking").
priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs.
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai.
kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks.
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus.
Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas.
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
derivācijas kanāls kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās.
kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
ņerkstēt Kaprīzi raudāt.
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
kapinieks Kapu uzraugs.
Cyanocorax crysops kapuces zilkrauklis.
ammophila Kāpuniedres - graudzāļu dzimtas ģints.
kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni.
liemēzis Kāpurs, kas rudenī ēd rudzu graudus.
ķirmains Kāpuru sagrauzts, piem., koks.
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
družīna Karadraudze senslāvu zemēs.
karadraugs Karadraudzes loceklis.
nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem.
gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju.
kara draugs karadraugs.
pārgājiens Karakuģa brauciens.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā.
teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos.
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
ct Karāts - cēlmetālu sakausējumu raudzes mērvienība.
kara draudze karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā; karadraudze.
adatnīca Kārba adatām; adatu trauciņš.
krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
doza Kārba, trauks; doze.
dozene Kārba, trauks; doze.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
psammokarcinoma Karcinoma, kurā ir smilšveida kalcija sāļu graudiņi.
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis.
telde Kariete; lepns braucamais; vāģis.
teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis.
phratora Kārklgrauži.
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
amūrs Karpu dzimtas zivs, ātraudzīgas, līdz 30 kg.
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem.
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
silhroms karstumizturīgs tērauds, leģēts ar silīciju un hromu.
sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija.
leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
štabelis Kārtās sakrautu dēļu grēda.
caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai.
iecirkņa vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravu pārstrādes no vienas iecirkņa vai šķirošanas stacijas līdz otrai.
vietējais vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir 150–700 km.
piepilsētas vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts ir līdz 150 km.
tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km.
muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
iregularitāte Kārtības, secības, vienmērības traucējums.
sapļuncināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
sapļundzināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem.
kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu.
Leptinotarsa decemlineata kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole.
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē.
plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls.
kastenis Kastē (traukā) audzējams augs.
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
puška kastīte, trauciņš.
Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā.
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus).
piekāst Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku).
iekāst Kāšot iepildīt (šķidrumu traukā).
uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam).
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks.
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs).
paldiķis Katls, trauks ar vāku; trauks, kurā nostāvina pienu biezpiena gatavošanai.
katodizpute Katoda sagraušana ar pozitīvo jonu plūsmu elektriskajā gāzizlādē.
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
corporale Katoļu baznīcā izrakstīta linu sega, uz kā novietoja hostijas traukus konsekrācijai.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja.
plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
pažobele Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
lūst vai plīst, arī plīst vai lūst katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
lai velns par stenderi paliek katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums.
heteroftongija Katrs runas traucējums.
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
heterotrofija Katrs trofikas traucējums.
dienu dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
dienu no dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
dienu pēc dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
no dienas dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt.
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums.
osteodisplāzija Kaula formas veidošanās procesu traucējums.
dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums.
osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi.
hipostoze Kaulu attīstības traucējums.
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae").
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm.
epiziostenoze Kaunuma spraugas sašaurinājums vai kontraktūra.
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
kauseklis Kausējamais trauks.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki.
neskatoties uz (ko) kaut gan, lai gan; neraugoties uz (ko).
izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
krimsla Kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa.
krimstala Kaut kas apgrauzts.
krimstale Kaut kas apgrauzts.
krimstele Kaut kas apgrauzts.
čunča Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
čunčuks Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
kurceknis Kaut kas pāraudzis, kokains, porains.
čibarītis Kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu.
tiņa Kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās.
metekla Kaut kas traucējošs.
meteklības Kaut kas traucējošs.
metelības Kaut kas traucējošs.
izāpēt Kaut ko ar spēku izraut laukā.
pabrucināt Kaut ko braucīt, berzēt, plucināt.
lupīt Kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā.
uzgrauzt Kaut ko grauzt, skrubināt, krimst.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
iepidžināt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
iepiļīt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture.
maisītava Kavēklis, traucēklis.
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt.
nostāties ceļā Kavēt, traucēt.
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
ēdiņa gūds kāzu "draudzības" cienāšana pēc laulāšanās tuvējā krogā vai mājās.
vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.).
rupjgraudainā keramika keramika ar rupjgraudainu drumstalu; iegūta no smalki nemaltām izejvielām.
smalkgraudainā keramika keramika ar smalkgraudainu drumstalu, iegūta ar smalkkeramikas tehnoloģiju.
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
smalkkeramika Keramikas izstrādājumi ar smalkgraudainu, homogēnu drumstalu.
klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns.
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
kērings Kerings - treka riteņbraukšanas disciplīna.
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus.
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
izklimt Klaiņojot, braucot iznīkties.
izklimties Klaiņojot, braucot iznīkties.
aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
kulsms Klājiena vieta, kurā sabirst graudi; piedarbs.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija.
bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
tēraudot Klāt ar tērauda kārtu.
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).
Sitophilus granarius klēts graudsmecernieks.
klētsvecis Klēts uzraugs.
klētsvīrs Klēts uzraugs.
kvēkšķis Kliedzējs, raudulis.
nosakliegties Kliedzot, raudot nogurt.
uzkaukt Kliedzot, raudot radīt, piesaukt.
ķeukstēt Kliegt (kā krauklis).
kankšināt Kliegt (par kraukli).
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt.
žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara).
vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu).
vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu).
vaukšēt Kliegt, raudāt.
gāzt visas malas (arī māju) apkārt Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
mutņa Klizma, traucējums.
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā.
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
zurza Klusa un nepārtraukta raudāšana.
veršķināt Klusām raudāt.
varkšēt Klusām un ietiepīgi raudāt.
ķenstēt Klusi raudāt, kunkstēt.
kvelkstēt Klusi raudāt.
kvenkšēt Klusi raudāt.
kvenkšķēt Klusi raudāt.
kvenkstēt Klusi raudāt.
zumburāt Klusi raudāt.
šmuilāt Klusu raudāt (par bērnu).
šmukstēt Klusu raudāt, šņukstēt.
pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
misēklis Kļūda, neveiksme; arī traucēklis.
raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
červelēt Kļūt červeļainam; čokuroties, rauties.
červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
iedraudzināt Kļūt draudzīgam.
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
nokrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt.
iekrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam.
apkrupēt Kļūt kraupjainam, kreveļainam.
rēpēt Kļūt kreveļainam, kraupainam.
apkrupt Kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam.
norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus.
atsēst Kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni).
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
repēt Kļūt negludam, raupjam.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
pievilt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
piedraudzēties Kļūt par draugu.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
vērties Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
izdribt Kļūt praulainam.
kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
nodzeldēt Kļūt raupjam, cietam.
sakraupēt Kļūt raupjam, kreveļainam.
šķelāt Kļūt raupjam, plaisāt (par ādu).
kraupēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krebulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krepēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krēpēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krobulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krubulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam).
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
cietēt Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
atmiekšķēties Kļūt trauslam (par kauliem).
aplūzāt Kļūt trauslam, viegli laužamam.
iepraulēt Kļūt vietumis praulainam.
izpraulēt Kļūt viscaur praulainam.
izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
ķibuļi Knaģi, ar ko stiprina veļu, sasprauž (piesprauž).
laukšēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt.
laukšķēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt.
krūkšas Knakšķi, spraukšķi, graboņa.
noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas.
šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu.
nukleolīns Kodoliņa graudainā struktūra.
kols Kodols; grauds.
kodoldraudi Kodolspādziena, kodolavārijas draudi.
megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila.
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm.
bančka Koka dēlīšu trauks.
kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē).
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai.
pūrenieks koka kastīte pūra graudu nomērīšanai.
liešķere Koka lāpsta graudu, miltu bēršanai.
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
sālskoks koka sālstrauks ar rokturi.
stīna Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
stīnis Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
stīne Koka sālstrauks.
tīna Koka sālstrauks.
endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves.
stumburs Koka spraudeņi ar īsiem zariem zirņu žāvēšanai.
vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai.
paķimene Koka trauka daļa, kas atrodas zem ķimenes 2.
bandžas Koka trauki.
laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa.
pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka.
tolis Koka trauks ar platāku augšu, bez vāka un osīm.
cebris Koka trauks ar rokturiem.
vienturis Koka trauks ar vienu osu.
plācītis Koka trauks piena nostādināšanai un raudzēšanai.
placītis Koka trauks piena nostādīšanai un raudzēšanai.
ģelda Koka trauks putraimiem, zirņiem; koka mulda.
duncis Koka trauks sāls smalcināšanai.
tīda Koka trauks šķidruma glabāšanai.
kocinieks Koka trauks vai rīks.
staņķelīte Koka trauks, kubls.
staņķenīce Koka trauks, kubls.
staņķis Koka trauks, kubls.
bocis Koka trauks, kur grūž (sasmalcina) un uzglabā sāli.
drunesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
drūnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
druvnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
paldiķis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
dupis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
duplis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
kocenis Koka trauks; bišu strops; kocene.
kocis Koka trauks; kocene.
kivis Koka trauks; ķīvenis.
garcs koka trauks.
raška koka trauks.
bicis Koka trauks.
ķīvene Koka trauks.
ķīvenis Koka trauks.
kīvens Koka trauks.
stuņķis Koka trauks.
bandžinieks Koka trauku izgatavotājs.
bansteķi Koka trauku stīpas.
apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte.
ķirmelis Kokgrauzējs kukainis.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei.
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos.
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm.
kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī.
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai.
treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu.
kokmateriālu krautuve kokmateriālu uzkrāšanas vieta pie ceļa, rūpnīcā vai pārkraušanas vietā no viena veida transportlīdzekļa cita veida transportlīdzeklī.
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem; meloņkoks.
strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku.
sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet.
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē.
kokgrauzis Koksngrauzis; arī ķirmis.
kokgrauznis Koksngrauzis.
raganiņas Koksngrauži.
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
asemum Koksngraužu dzimtas ģints.
callidium Koksngraužu dzimtas ģints.
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints.
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints.
ergates Koksngraužu dzimtas ģints.
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints.
lamia Koksngraužu dzimtas ģints.
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints.
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints.
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints.
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata").
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo").
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
Callidium violaceum koksngraužu suga.
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
kokšķiedru plātne ar divpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam abas skaldnes ir vienādi raupjas.
kokšķiedru plātne ar vienpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam viena no skaldnēm ir vairāk raupja vai uz tās ir transportiera nospiedums.
memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē.
nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem.
koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs.
miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās.
patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
plene Kompānija; draugu pulciņš.
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
saspraudnis Komplekts, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē.
betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas.
koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana).
dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā.
augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei.
boom Konjunktūra; straujš uzplaukums, bums.
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā.
konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas.
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu.
pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai.
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
atbildes laika logs kontrolējams laika intervāls, kurš marķiermaģistrāles tīklā seko pēc vides piekļuves vadības kadra pārraides un kura laikā stacija, kas pārraidījusi šo kadru, pārtrauc pārraidi un gaida atbildi.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
operatīvā kontrole kontroles ikdienas īstenošana: uzņēmējdarbības plānu un to izpildes rezultātu pārraudzība, pārbaude, revīzija.
KUD Kontroles un uzraudzības daļa.
stratēģiskā kontrole kontroles veids, kurā ietilpst stratēģiskā uzraudzība, stratēģijas īstenošanas kontrole, pieņēmumu (premisu) kontrole, tiek vākti un analizēti dati par uzņēmējdarbības stratēģijas realizāciju.
ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats.
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
čaja trumulis konusveida skārda trauks ar rokturi (tējas vārīšanai).
sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemetām, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli.
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.
kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
dalba Kopiņu kraujamā dakša.
dalbs Kopiņu kraujamā dakša.
oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas.
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
nerūsošais tērauds korozijizturīgs tērauds, ko iegūst, pievienojot hromu (18-20%), niķeli (7-9%), un pakļaujot to termiskai apstrādei.
kurtelis Kortelis, neliels trauks.
kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās.
kraukšināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
dismasēzija Košļāšanas traucējums.
kodaļāt Košļāt, grauzt.
delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
izkost Kožot atšķelt, izraut.
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt.
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās.
kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās.
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention").
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants.
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji.
kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai.
šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam.
izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens.
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi.
kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība.
krava Krasts, kraulis.
ksantociānopija Krāsu redzes traucējums, kura gadījumā uztver dzeltenu un zilu krāsu, bet neredz sarkanu.
krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības.
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji.
žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā).
kulšināt Kratīt (trauku ar šķidrumu).
pļuncināt Kratīt trauku ar šķidrumu.
ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu.
krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu).
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
kraudzināt Kraucināt (par putniem).
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas.
nozviļa Krauja vieta, nogāze, krauja.
stāvulis Krauja, stāva nogāze.
skraule Krauja, stāva vieta.
krauta Krauja, stāvs krasts.
Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
piekrauje Kraujas mala.
nokrauja Kraujas sāni, kraujas nogāze.
kraujmala Kraujas, nogāzes mala.
krauļmala Kraujas, nogāzes mala.
nogāzeniski Krauji.
kraujmalis Kraujmala.
kraujammetrs Kraujmetrs; sters.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
dakraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to).
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.).
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot.
piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā.
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā).
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
apkrāmēt Kraujot novietot zem kā.
aplādēt Kraujot novietot zem kā.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā).
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to).
stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
kraupes Kraukas.
kraukaļāt Kraukāt.
kraukalēt Kraukāt.
krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas.
krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas.
krēkāt Kraukāties.
actaea Krauklenes.
velnakrēsli Krauklenes.
vārpainā krauklene kraukleņu suga ("Actaea spicata").
krauklenēt Krauklēt.
krauklinēt Krauklēt.
kraulis Krauklis (1).
Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
kramšķins Krauklis.
krankšķins Krauklis.
krankšķis Krauklis.
Gravendahl Kraukļi.
krauklēns Kraukļu mazulis.
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā.
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
krauks Kraukš.
naukšis Kraukšis.
ņaukšis Kraukšis.
kraukstēt Kraukšķēt.
kreukšēt Kraukšķēt.
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
čarkstīgs Kraukšķīgs.
kraukstināt Kraukšķināt.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst.
krinkšēt Kraukšķot plaisāt.
sabrinkšķināt Kraukšķot sakost.
sējas vārna krauķis ("Corvus frugilegus").
Corvus frugilegus krauķis jeb sējas vārna.
sējasvārna Krauķis.
krouls Krauls - peldēšanas stils.
brīvais stils krauls.
crawl Krauls.
kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala.
krama Kraupa, kreve.
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
ķeve Kraupa.
kramavecis Kraupains vecis.
skabiozs Kraupains, kašķains.
kramains Kraupains, kreveļains.
skraupens kraupains.
drūzains Kraupains.
krebuļains Kraupains.
rupučains Kraupains.
ķauze Kraupis, ādas slimība.
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
krevains Kraupjains, kreveļains.
sakrepējis Kraupjains, raupjš.
Selaginella kraussiana Krausa selaginella.
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku).
krāva Kraušana.
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī.
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams).
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem.
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot.
dakšot Kraut ar dakšām.
atkraut Kraut atpakaļ.
packāt Kraut daudz pancku mugurā.
tāpelēt Kraut grēdās.
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus).
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā.
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību.
čupināt Kraut kaudzītēs.
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
skārst Kraut labību zārdā.
skārstīt Kraut labību zārdā.
atkraut Kraut nost.
zlanīt Kraut slāņos, slānīt.
zlānīt Kraut slāņos, slānīt.
sliktēt Kraut sliktā, sliktot.
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu).
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
krostīt Kraut, celt; rakt.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdēt Kraut, likt zārdā.
zārdot Kraut, likt zārdā.
kladēt Kraut, likt.
prakāt Kraut, likt.
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku).
valēt Kraut, pildīt.
ranstīt Kraut, slānīt.
grēdot Kraut.
kladīt Kraut.
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm.
krautene Krautuve.
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava).
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut.
kravas terminālis kravas automobiļu novietnes teritorija, kas aprīkota ar preču iekraušanas, uzglabāšanas un izkraušanas iekārtām.
pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
puskravā Kravas kraušanas laika vidū.
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem.
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai.
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī.
transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus).
piekriet Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to); piekreimot.
piekreimot Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas.
krējumnieks Krējuma trauks, ķērne.
karameļkrēms Krēms, ko gatavo ar sabrūninātiem cukurgraudiem jeb karamelēm.
piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku).
crepe georgette kreps ar graudainu virsmu.
dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai.
drauza Krevele; kraupis.
sabrīdināt Krietni nobrīdināt, piedraudēt.
saduktēt Krietni sabārt, piedraudēt.
Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
rusofils Krievu draugs.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem.
krupšināt Krimst, grauzt.
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā.
rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas.
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
Prieka vēsts kristiešu draudze Latvijā, dibināta 1990. gadā
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā.
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi.
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
konfesors Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanas laikā mocīts, bet palicis dzīvs.
asinsliecinieks Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanu laikā atdevis dzīvību par savu ticību.
baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
avs kristīgo konfesiju draudzes loceklis
augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi.
parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve.
balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka.
raudzībkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās.
rauguļkubliņš Kubliņš ar ēdienu, ko nes līdzi, ejot raudzībās.
kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
pazlaukte Kublveida trauks, kurā tek misa.
bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas.
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
kravas iekārta kuģa ierīču kopums kravas iekraušanai un izkraušanai.
kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
dreifs Kuģa novirzīšanās no noteiktā kursa vēja vai straumju ietekmē.
kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj.
jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens.
patruļkuģis Kuģis, ar ko brauc patruļa.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers.
varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai).
dispozīcija kuģu vai karaspēka daļu izvietojums; arī izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji.
alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
pseudorhynchota Kukaiņu kārta, pie kuras pieder utis un spalvgrauži.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
izčirmināts Kukaiņu sagrauzts.
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku).
triekāt Kult labību rijā, izmantojot rulli, lai graudus izdalītu no vārpām.
blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu.
monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
tehniskās kultūras kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai.
durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
kultivārs Kultūraugs.
pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
trumelis Kuļmašīnas graudu izsitējs.
krausīklis Kuļmašīnas ierīce, kas noberž no graudiem akotus (arī sēnalas).
zortieris Kuļmašīnas sastāvdaļa - graudu šķirotājs.
sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
izkult Kuļot iegūt (graudus).
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
diskatabrozija Kumosa norīšanas traucējums.
boli Kumosi, novecojies zāļu veids; kumosus izgatavoja tāpat kā graudiņus.
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka.
kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
gastraneirija Kuņģa normālā tonusa un aktivitātes traucējums.
gastropātija Kuņģa saslimšana vai darbības traucējums.
pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties.
vārenis Kupināts un raudzēts piens.
krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai.
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā, augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
Ojasio strauma Kuriļu straume.
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
surdzēt Kurnēt, raizēties, raudāt.
surzēt Kurnēt, raizēties, raudāt.
atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi).
kastellatūra Kursā un Zemgalē pils novada, resp. draudzes nosaukums 13.-14. gs. latīņu avotos.
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka.
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2).
šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
hiposinerģija Kustību koordinācijas traucējums.
ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
diskinēzija Kustību, gk. apzinātu kustību, traucējums.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
žļanckāt Kustināt, kratīt (trauku ar šķidrumu) parasti tā, ka šļakstas.
stirt Kustināt, kratīt, raustīt, tirināt.
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
regelācija Kūstošu ledus graudu vai gabalu savienošanās jeb kopā sasalšana zem spiediena vai spiediena maiņu iietekmē.
klončkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
klunčāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
klunčkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
klončāties Kutoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem.
blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem.
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē.
kūpelnīca Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā).
kūpelnieks Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā).
kvēpēklis Kvēpināms trauks.
grūdene Kviešu graudu putra.
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
Ķemeru-Pussēkļa ezers Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
Puseklis Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
Puseknītis Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
spraužamā ķemme ķemme matusaspraušanai.
lerkša Ķērkšana, činkstēšana, raudāšana.
klurgstēt Ķērkt kā gailim, kad tas vanagu ieraudzījis.
krauklēt Ķērkt, apzīmējums kraukļa balss skaņām.
ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
akreritroze Ķermeņa distālo daļu eritēma un tūska kā vazomotoru funkcijas traucējumu sekas.
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.
paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
karstīt Ķerstīt, strauji tvert.
ķarstīt Ķerstīt; strauji tvert.
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka.
Ķīkas strauts Ķīku strauts, Mēmeles pieteka.
varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.
ķimengrauze Ķimeņgrauzis.
ķimengriezis Ķimeņgrauzis.
ķimingriezis Ķimeņgrauzis.
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
kornūta Ķīmijas laboratorijās stikla vai fajansa trauks bumbiera veidā.
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem.
granasons Ķīmikālijas graudu kodināšanai.
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli.
cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas.
Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
ķirmenis Ķirmis, ķirmgrauzis.
ķirmins Ķirmis, ķirmgrauzis.
ķirmulis Ķirmis, ķirmgrauzis.
kokēde Ķirmju grauzumi, tārpēda.
Ķiršu ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Ķiržu-Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls.
ķubis Ķobis - neliels trauciņš.
ķutināt Ķutis kraut.
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
belami Labais, mīļais draugs.
tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
adenoma Labdabīgs audzējs dažādos dziedzeraudos.
prostatas adenoma labdabīgs prostatas dziedzeraudu audzējs, ar ko slimo ap 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma.
fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla.
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
blaugzna Labības grauda čaula.
blaugzne Labības grauda čaula.
klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu.
rijkuris Labības kulšanas pārraugs.
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras.
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi.
atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums.
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām.
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm.
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs).
bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība.
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā.
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā.
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
čapts Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību vai lēcienu.
čaps Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību.
absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu".
maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās).
laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība.
slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi.
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus.
neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums.
vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja gk. uz R, zviedri - uz A.
ziedu laiki (arī laiks) laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.
veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu).
draugulīgs Laipns, draudzīgs.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā.
šļaksteklis Laistīšanas trauks.
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
patruļlaiva Laiva (motorlaiva), ar ko brauc patruļa.
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku).
aizsūkāt Laizot sākt sūkāt, zīst (pēc kā radies pārtraukums).
Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka.
spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
lambažos Lambažos iet - rauguļos iet.
puzuris Lampas un vējluktura detaļa - trauks, kurā pilda kurināmo.
ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
chrysomelidae Lapgraužu dzimta.
vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu.
zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints.
chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints.
clytra Lapgraužu dzimtas ģints.
leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints.
phaedon Lapgraužu dzimtas ģints.
lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta.
donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta.
rapilli Lapilli - vulkāniskā tufa graudi.
Osmoderma eremita lapkoku praulgrauzis.
nestingrais lappuses pārtraukums lappuses pārtraukums, kad tā ir pilna.
alopecurus Lapsastes - graudzāļu dzimtas ģints.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
paraleksija Lasīšanas traucējums, vārdu un zilbju jaukšana.
legastēnija Lasīšanas un pareizrakstības traucējumi.
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa.
Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga.
Latvijas braucamie zirgi Latvijā izaudzēta smago braucamzirgu šķirne.
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu.
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.
klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
MARS Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti ("project monitoring agriculture with remote sensing").
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos.
caicala Laulātā draudzene, līgava.
pate Laulāta draudzene.
laulības izbeigšanās laulības pārtraukšana viena partnera nāves vai partneru šķiršanās dēļ.
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
suķe Lauska, sasista trauka gabals.
suķis Lauska, sasista trauka gabals.
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
Lavandula stoechas lavandu suga, kas piemērota audzēšanai traukos.
izlavēt Lavējot izbraukt.
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām).
erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts.
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
ielaidnis Ledus gabals, ko ievieto ūdenī, lai ūdens straujāk sasalst.
ledus dreifs ledus horizontāla kustība vēja vai straumes ietekmē.
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
krauņi Ledus krauņi - lieli ledus kalni jūrā.
ledus iešana ledus kustība upēs straumes, bet ezeros – vēja ietekmē.
nosala Ledus uz ūdens gar upes malām, kur nav straumes, vai tā ir vāja.
krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās.
agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus.
legāls aborts legāla grūtniecības mākslīga pārtraukšana.
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
mangāntērauds Leģētais tērauds, kura sastāvā ir mangāns.
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai.
cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa.
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
granulārais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā.
agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu).
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku).
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
nīcām Lejup pa straumi.
nīcan Lejup pa straumi.
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
paramioklonuss Lēkmjveida kloniski krampji simetriskos roku vai kāju muskuļos bez samaņas traucējumiem.
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt.
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
pārkladzināt Lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup.
snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet.
aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
aizčakstināt Lēnām aizbraukt.
aizčubināt Lēnām aizbraukt.
aizdripināt Lēnām aizbraukt.
aizlunkāt Lēnām aizbraukt.
uzčunčināt Lēnām braucot uzkļūt.
klinkāt Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
plukšināt Lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu).
koksināt Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
koksināties Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
žūzāt Lēnām braukt pa dubļiem.
čorāt Lēnām braukt.
ķerrāt Lēnām braukt.
krebināt Lēnām braukt.
vāžot Lēnām braukt.
skribināt Lēnām grauzt.
iekoklēt Lēnām iebraukt.
strucināt Lēnām iet pāri trauka malai (par alu).
kunkāt Lēnām iet vai braukt.
izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
vēžot Lēnām kustēties, braukt.
novilkties Lēnām nobraukt.
pavāžot Lēnām pabraukt garām.
pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
izžubināt Lēnām, lobot izēst, izgrauzt.
krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt.
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka.
aiztrikšināt Lēni aizbraukt.
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu).
nosakulties Lēni braucot, nokļūt.
kulcinēties Lēni braukt ar zirgu.
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
čikāties Lēni braukt.
pimpināt Lēni braukt.
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu.
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
aturgāties Lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu).
klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
atklabināt Lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu).
kokšināt Lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt.
mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
krutināt Lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu.
uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā.
kulcināt Lēnītēm iet, braukt.
sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt.
plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu.
šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem.
šņīpstere Lepna sievieta, kas staigā degunu raukdama par visu.
spilži lepni; ātri (braukt).
piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
pludmale Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
šāle Lēzens trauciņš ar zemām malām.
šālīte Lēzens trauciņš ar zemām malām.
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā.
spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem).
skrubis Līcenis (3), traucenieka nazis.
kūlene Līdaka, kas nārsto ledus iešanas laikā; ledus līdaka; straumes līdaka.
baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
sānsvere Lidaparāta, kuģa vai sauszemes transportlīdzekļa svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to.
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi.
steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums.
garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte.
lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
rauklis Līdumnieka rīks ar ko līdzina, izrauj.
apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt.
kantētājs Līdzbraucējs (sporta motociklā ar blakusvāģi).
pavažnieki Līdzbraucējs, pavadonis.
pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai.
strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām).
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
dezekvilibrācija Līdzsvara traucējums.
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
pievalēt Liekot, kraujot piepildīt.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
(kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
krist veldrē liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt.
liesma Liela aizrautība, dedzība.
ižbōns liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos.
superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
Blastophagus piniperda lielā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
kā bez galvas lielā uztraukumā, apmulsumā, bez sajēgas, izpratnes.
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude.
Saperda carcharias lielais apšgrauzis.
Chrysomela populi lielais apšu lapgrauzis.
Phalacrocorax carbo lielais kormorāns jeb jūraskrauklis.
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
Tomicus piniperda lielais priežu lūksngrauzis.
neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja.
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai.
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
pits Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
laineris Liels ātrgaitas tālbraucējs pasažieru kuģis.
trakts Liels braucamais ceļš.
megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
krateklis Liels grābeklis, ar ko krata ārā graudus no izkultiem salmiem.
birklis Liels graudu siets.
ķīne Liels koka trauks ar paplašinātu apakšdaļu.
plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku.
kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas.
limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
imperatorpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts.
lēcējpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts.
kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
ķīvens Liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis.
ķīvis Liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis.
vedernīca Liels trauks, ietilpīgāks nekā spainis.
katarakts Liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma.
baks Liels, apaļš metāla trauks, tvertne.
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
debess Liels, parasti draudīgs, mākonis; debesis.
debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3).
raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
lēciens Liels, straujš solis.
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā.
Straupes pils Lielstraupes pils.
alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne.
lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji.
ķipzobis Lielzobis, tāds, kam zobi kā smeļamie trauki.
aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
vācele Liepas koka kaste, liepas lūku trauks.
džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
klišu Lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas.
čiža Lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā.
uija Lieto atkārtojumā, izsakot uztraukumu, bailes.
pur Lieto atkārtojumā, lai raksturotu, piemēram, braukšanu pa nelīdzenu ceļu.
čužu Lieto braukšanas apzīmēšanai.
palundra Lieto kā brīdinājuma vai trauksmes saucienu.
bakst Lieto, attēlojot darbības pēkšņu pārtraukumu.
caps Lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu, ķērienu.
cap Lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu.
capst Lieto, lai apzīmētu strauju tvērienu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
špudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
šast Lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni.
krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
šmak Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
žipst Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
žakst Lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu.
krabic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
krapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
knakšt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem.
skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
klamp Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu.
klunkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
paprovēt Lieto, lai izteiktu draudus.
provēt Lieto, lai izteiktu draudus.
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
kā (jums) tas patīk lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
žmī Lieto, lai norādītu uz ātru, strauju kustību.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
daļī Lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi.
aiziet Lieto, lai norādītu uz kādas darbības strauju sākšanos.
duj Lieto, lai norādītu uz pēkšņu, strauju skrējienu.
krapcu Lieto, lai norādītu, ka kas tiek strauji, ātri sagrābts, saķerts.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; raug.
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
šmudūc Lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
dzenamais Lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu.
stoi Lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties.
spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
spudūkš Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
hops Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē.
piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
piegāza Lietus gāze, kas strauji uznāk un pāriet.
Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus.
Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
vedējs līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām
vietraudži Līgavas radi, ko sūta vietraugās.
atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt.
graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem.
uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga.
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas.
krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem.
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu.
skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai.
dzīt Likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
kvietēt Likt dīgt (graudus).
grūzdināt Likt grauzt.
atšūties Likt mierā, netraucēt; aiziet.
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt.
aizbrēcināt Likt raudāt, būt par iemeslu raudām.
sūlināt Likt raudāt, raudināt.
aprucināt Likt sarauties, ierauties.
sakrupināt likt sarauties, sarukt.
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
slēpt Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt.
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā.
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā.
slāķēt likt, kraut.
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
lilioceris Lilijgrauži.
melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem.
Lilioceris merdiger lilijgraužu suga.
asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem.
līmetns Līmens - pilns līdz malām (parasti par trauku, bet arī par piedzērušos).
pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
dishilija Limfas teces traucējumi.
limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma.
malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm.
ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
Līniņš Liniņš, ezers Praulienas pagastā.
Liniņu ezers Liniņš, ezers Praulienas pagastā.
triandrija Linneja sistēmā trešā augu šķira ar trim svabadiem putekļu trauciņiem.
tetrandrija Linnēja stādu sistēmā 4. šķira, pie kuras pieder augi ar četriem putekļu trauciņiem.
izbojs Linsēklu lopbarības rausis.
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
kulstevnīca Linu kulstītava, braukts.
sējas lini linu suga ("Linum usitatissimum"), ko Latvijā audzē kā kultūraugu.
Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā.
Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā.
glutēns Lipeklis, proteīnu maisījums labības graudos.
lipogranulomatoze Lipīdmaiņas traucējumi, kas izraisa granulomatozes reakcijas.
dislipidoze Lipīdmaiņas traucējumi; lokāli vai ģeneralizēti.
fosfatidoze Lipidoze ar fosfatīdmaiņas traucējumiem.
dislipidēmija lipīdu vielmaiņas traucējumi.
teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
izlīt Līstot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme".
aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem.
šatravāt Lobīt ārējo apvalku graudiem, parasti miežiem.
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums.
akrotrofoneiroze Locekļu distālo daļu slimību grupa, kuras izpaužas kā asinsrites trofikas traucējumi.
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
dandzīties Locīties, raustīties.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu).
maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās.
glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā.
izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos.
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
piena pārraugs lopkopības pārraugs.
murcauka Lopu barības trauks.
lubēdis Lūksngrauzis.
lubgrauzis Lūksngrauzis.
hylesinus Lūksngrauži.
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini").
luņģos braukt luņģībās braukt
podcelis lupata (arī speciāls cimds), ar ko cilā tējkannu vai citus karstus traukus.
ķēķis Lupata trauku mazgāšanai.
auckeļs lupata virtuves trauku un mēbeļu mazgāšanai.
lupatnieks Lupatu uzpircējs, kas apbraukāja saimniecības.
lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot.
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
svetecis Lustra, lampa, svečturis; Skalu iespraužamais lākturis; gaismas avots.
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu).
maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs.
grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs.
turbācija Ļaušanās satraukumam.
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
mesties (kāda) apkampienos ļaut (kādam) sevi strauji apskaut
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns).
grauzdināt Ļaut grauzt, ēst.
verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt.
veršķināt Ļaut kliegt, raudāt.
pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
nograuzdināt Ļaut nograuzt, noēst.
nograuzināt Ļaut nograuzt, noēst.
sakodēt Ļaut sagrauzt kodēm.
vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti.
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties.
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
līdz septītajiem sviedriem ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
rijīgs Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs.
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem.
aizkarsēt Ļoti ātri aizbraukt.
aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
vālēt Ļoti ātri braukt.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
novālēt Ļoti ātri nobraukt.
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
joņot Ļoti ātri skriet; traukties.
aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
aizanesties Ļoti ātri, strauji aizskriet.
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
putinēt Ļoti ātri, strauji skriet, braukt.
piknīt Ļoti ātri, strauji skriet.
kā linga ļoti ātri, strauji.
kā lode ļoti ātri, strauji.
vienā elpas vilcienā ļoti ātri; vienā paņēmienā, neatraujoties.
kā kaļķis ļoti bāls (izbailēs, uztraukumā).
ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
kā dēle ļoti cieši, neatraujami; neatvairāmi.
kaismīgs Ļoti dedzīgs, aizrautīgs.
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.).
kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
aizžņaugt kaklu ļoti kaitēt, traucēt normāli pastāvēt.
gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī ļoti labi, netraucēti gulēt.
kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
vienā (arī dieva) mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
nemierīgs Ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā).
notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
zlaugzna Ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās.
neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem.
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
žirbt Ļoti satraukties.
izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās.
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
ciets kā akmens ļoti smags (_tiešā un pārnestā nozīmē_); smagi, strauji.
pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
gvalte Ļoti spēcīga straume.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
baltas asaras raudāt ļoti stipri raudāt.
raud kā izkults ļoti stipri raudāt.
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
dzirkstele Ļoti strauja, dedzīga meitene.
karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nasāt Ļoti strauji aulekšot (par aizjūgtu zirgu).
iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
šauties Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
paņirbt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1).
uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
joņot Ļoti strauji plūst.
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
pilnās burās, arī ar pilnām burām ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību
zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
kā zibens ļoti strauji, ātri.
kā ar dampi ļoti strauji, ātri.
atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību).
kā apdedzinājies ļoti strauji, uzreiz; lielā nepatikā.
kā atspere ļoti strauji, vingri, veikli, saspringti; elastīgi.
gunīgi Ļoti strauji; karsti, ugunīgi.
ar kaudzi ļoti strauji.
ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām); ļoti spēcīgs (par jūtām).
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
gunīgs Ļoti straujš (piemēram, par zirgu).
tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
demogrāfiskais sprādziens ļoti straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, kāds bijis vērojams pēdējos simt gadus; demogrāfiskā eksplozija.
ugunīgs Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli); pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti.
izlēkt no biksēm ļoti uztraukties.
skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka.
neiroģenētika Mācība par ģenētisko faktoru ietekmi uz nervu sistēmu, ietverot nervu sistēmas embrionālo attīstību un tos neirālos traucējumus, kam ir ģenētisks pamats.
psihoanalīze mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem, to nozīmi dažādu psihisku traucējumu izcelsmē.
nosoloģija Mācība par psiholoģisku traucējumu aprakstīšanu.
psihosomatika Mācība par saikni starp psihiskām ciešanām un fiziskiem traucējumiem.
Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji.
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji.
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji.
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji.
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji.
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
porfīriska struktūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
porfīriska strultūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki.
teneramente Maigi, trausli, vāri.
tenero Maigi, trausli, vāri.
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
nežns Maigs, trausls.
maigstīt Maigstes spraust.
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku.
modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs.
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles.
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles.
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
dvorņiks Mājas uzraugs; namiķis.
mājpieraugs Mājas uzraugs.
ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas.
mākoņsprauga Mākoņu sprauga.
sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda.
sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu.
tilta nauda maksa par tilta laiduma pacelšanu vai pārbraukšanu.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
augšējais dzirdamības slieksnis maksimālais ar ausi netraucēti uztveramo skaņu skaļuma līmenis (120 foni).
izturības robežspriegums maksimālais spriegums, kurā notiek materiāla sagraušana.
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām).
empire Mākslas stils, kas valdīja Francijā pirmās ķeizarvalsts laikā, 19. gs. sākumā, un bija iespaidots no antiskiem paraugiem.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai.
segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma.
angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti.
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
medaļieris Mākslinieks, kas pēc zīmējuma izgatavo medaļu paraugciļņus un kaļ iedobus.
žilka Makšķeraukla.
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu.
poterie Māla izstrādājumi, trauki.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
poģis Māla pods, pods ar osu, mazs vecs nolietots trauks.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
pods Māla trauks (saimniecības vajadzībām).
immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens.
ļaks Māla trauks eļļas, bet arī dažādu šķidrumu (sulas, alus, piena) uzglabāšanai.
bundža Māla trauks, doze.
ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu.
bānis Māla vai metāla trauks (pods) ēdiena gatavošanai krāsnī.
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
malis Malšanai paredzētā labība; malums; graudi.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
māla Maļamie graudi.
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku.
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku).
pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai.
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām.
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos.
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
mon ami mans draugs.
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība.
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs.
badenis Mantrausīgs cilvēks.
mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops.
bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek.
bada kāsis mantrausis, skopulis.
grābējs Mantrausis.
mantgūbis Mantrausis.
mantguvis Mantrausis.
mantjēcis Mantrausis.
mantplēsis Mantrausis.
naudaskāsis Mantrausis.
naudrausis Mantrausis.
rauša Mantrausis.
rausējs Mantrausis.
rāvējs Mantrausis.
rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus.
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta.
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis").
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
pseidoparalīze Māņu paralīze, kustību traucējumi bez paralīzes (psihogēni vai sāpju dēļ, locītavas slimība).
nozerestēzija Maņu traucējumi.
mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu.
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
loka maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru.
mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.).
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja.
klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu.
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai.
novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ.
[darbības] traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
pilosella Mataino mauraugu apakšģints.
māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei.
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai.
rūdāmība Materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība).
sarkanlūstamība Materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā.
aukstlūstamība Materiāla trausla sagrūšana triecienliecē zemā, negatīvā temperatūrā.
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai.
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
elektrohidrauliskā apstrāde materiālu elektrofizikālā apstrāde, kurā izmanto elektrohidraulisko efektu.
birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
gyropidae Matgraužu dzimta.
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
trichodectes Matgraužu grupas suga.
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
depilācija Matu noiešana, izraušana.
špilka Matu saspraude.
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
dzimka Matu spraudīte, sprādzīte.
trihorekse Matu trauslums.
rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas.
mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai.
petite maza un trausla (par sievieti).
rūcis Maza upe; urga, strauts.
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa.
renčka Maza, ūdens izgrauzta un iznesta grava.
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis.
Hylesinus fraxini mazais ošu lūksngrauzis.
Tomicus minor mazais priežu lūksngrauzis.
pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu.
minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās.
sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
lavātorijs Mazgājamais trauks.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
pača Mazgāšanās trauks, vanna.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
vannēt Mazgāt vannā, arī citā traukā; vannot.
vannēties Mazgāties vannā, arī citā traukā; vannoties.
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt.
padragāt Mazliet ar spēku dauzīt, graut.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
padīkāties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
padīkties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
paknausēt Mazliet iebarot (cūkas) ar (graudiem).
kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
ieduzt Mazliet ieplīst (par trauku).
pakrausēt Mazliet krausēt.
pakraustīt Mazliet kraustīt.
ieslaidus Mazliet nogāzens, kraujš.
nobirdināt asaras mazliet noraudāt.
pagraudāt Mazliet notraukt.
notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) mazliet pāraudāt.
paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
aizgrasīties Mazliet piedraudēt.
pacirst Mazliet sagrauzt (audumu, dziju) - par kodēm.
apkupināt Mazliet saraudzēt, sarecināt.
aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
pakraujš Mazliet vai gandrīz kraujš.
durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
pagraužļāt Mazliet, nedaudz grauzt.
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
kvaņķis Mazs bērns, parasti raudulīgs.
padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
ploška Mazs gaismeklis - trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
ķupsis Mazs ķipim līdzīgs smeļamais trauks.
špilkumiņš Mazs mēriņš; neliels trauks.
čerjonka Mazs trauciņš.
ķezulis Mazs trauks, bļoda.
doškāns Mazs trauks.
pavezms Mazs vai puspiekrauts vezums.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
purpe mazs, raudošs bērns.
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā.
čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.).
bufets Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
bupate Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
bupete Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
lalopatoloģija Medicīnas nozare, kas pēti runas traucējumus.
aritmoloģija medicīnas nozare, kas pētī sirds ritma traucējumus, to ārstēšanu un profilaksi.
intensīvā terapija medicīnas nozare, kas veic dzīvībai svarīgu funkciju novērošanu un to darbības traucējumu medicīnisko korekciju.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību.
levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus.
diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai.
butilskopolamīns Medikaments, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas, lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsceļu, urīnceļu, bronhu, dzemdes muskulatūras atslābināšanai.
risperidons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
flufenazīns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus.
flupentiksols Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus.
fluspirilēns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus.
jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
medus rausis medusrausis.
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas.
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības.
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika.
atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā.
spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā.
triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
pagruščiks Mehānisms, kas krauj sienu, labību automobilī.
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
Meirišķu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Meirovka ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Melaušu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
Melaužu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā.
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš).
džiburene Meitene, draudzene.
vecs Meitene, draudzene.
tante Meitene, sieviete, draudzene.
minna Meitene; draudzene.
minniņa Meitene; draudzene.
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru).
izmeklēt meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt.
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem.
lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas.
melanūrija Melanīns urīnā, piem., melanomas gadījumā; stāvot vaļējā traukā, urīns kļūst brūns vai melns.
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms.
tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs.
glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums.
hemiglosoplēģija Mēles unilaterālā paralīze ar nelieliem kustību traucējumiem; izkarot mēli, tā nosveras uz paralizēto pusi.
nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas.
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
kazzobs Melnais grauds, vilkazobs.
pagale Melnais grauds.
sakoks Melnais rudzu grauds.
vilkzobs Melnais rudzu grauds.
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
Melnais ezers Melnezers, ezers Praulienas pagastā.
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
mellplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea ").
melnplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
pēnezis Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
rudzuvilks Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
vilkzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
zirgzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
pūlis Melnie graudi miežos.
čaukas Melnie graudi, vilkazobi.
pliktiņi Melnie graudi, vilkazobi.
sodrēju vārpas melnie graudi, vilku zobi.
Claviceps purpurea melnie graudi.
plauki Melnie graudi.
Lilioceris lilii melnkāju lilijgrauzis.
ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna.
pūļains melno graudu vārpas miežos.
putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
africano Melns marmors baltām un sārtām šķiedrām un graudiem.
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā; Ķīkas strauts.
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
lunīts Mēness iežu paraugs.
lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā).
braukšanas karte mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
trolejbusa karte mēnešbiļete braukšanai trolejbusā.
dismenoreja Menstruāciju traucējumi.
psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju).
etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai.
mērs Mēraukla; arī kritērijs.
mērprieve Mēraukla.
sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
paraugmērs Mērs, kas atestēts un apstiprināts par paraugmēru citu mēru pārbaudei (justēšanai).
gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums.
stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas.
lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu.
zlaņģēt Mest, likt, kraut.
Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
Mestraudzes ezers Mestraudzes dzelve.
volutīns Metahromatiski nukleoproteīna graudiņi baktēriju un rauga protoplazmā.
bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
šmartēšana Metāla (tērauda) troses cieša aptīšana ar impregnēta auduma strēmeli tās vijuma virzienā pirms kliedēšanas.
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
mulda Metāla (vārāmais, sautējamais) trauks.
raugasdzelze Metāla detaļa, kas piestiprināta pie raugas.
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi.
monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai.
remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot.
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos.
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu.
Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā.
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai.
vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju.
jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga.
plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju.
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods.
meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām.
viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas.
šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas.
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas.
purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem.
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas.
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council").
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (Latvijā līdz 1959. gadam), kas bija nodota viena mežsarga uzraudzībā.
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs Ziemeļamerikā.
mīcīt raušus mīcīt mīklu raušu cepšanai.
nokņukstēt Miegā radīt skaņu, kas atgādina raudāšanu.
somnipātija Miega traucējumi.
disomnija Miega traucējums.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
bulbārais mielīts mielīts, kas skar iegarenās smadzenes un rada elpošanas un asinsrites traucējumus.
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms.
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms.
skaidras (arī tīras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
tīras (arī skaidras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
indava Miera traucētājs.
ķibinātājs Miera traucētājs.
netraucēts Mierīgs, bez traucējumiem.
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā.
cāļknābis Miežagrauds.
miežkāts Miežgrauds acī.
miezis Miežgrauds.
vistknābis Miežgrauds.
vistnags Miežgrauds.
nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
lipņi Miežu miltu medusraušu veids.
dižvirsa Miežu putra, ko smērē uz dižraušiem.
lejnieks Miežu rausis.
miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga.
drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis.
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī).
smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot.
žubināties Mīlīgi, draudzīgi sarunāties.
piemīlīgs Mīlīgs, draudzīgs (par cilvēkiem).
mīdelīgs Mīlīgs, laipns, draudzīgs.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei.
-fils Mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
fil- Mīlošs, draugs (piemēram, filantrops).
pilngraudu milti milti no veseliem labības graudiem, kam nav noņemti ne apvalki, ne dīgļi.
ķirmgrauzis Miltiem līdzīgi putekļi, kas paliek ķirmju grauzumos.
ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni.
susna Miltu (miežu, kviešu, zirņu u. tml.) maisījums, ko ēd atsevišķi vai kopā ar raudzētu pienu.
koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži.
miltķobis Miltu grābjamais trauks.
klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma.
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama.
pelīte Mīļa, intīma draudzene.
draugaļa Mīļākā, mīlniece; draudzene.
draugule Mīļākā, mīlniece; draudzene.
draugulene Mīļākā, mīlniece; draudzene.
drauguliņa Mīļākā, mīlniece; draudzene.
čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
dismīmija Mīmikas traucējums.
stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai.
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
bazāls ieža cements minerālviela, kas sastiprina ieža graudus tā, ka tie nesaskaras.
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
dioksonijs Miorelaksants, kas pārtrauc nervu impulsu vadīšanu no motoriskajiem nerviem uz skeleta muskulatūru.
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
endogēnā mirstība mirstība, ko izraisa iedzimtas anomālijas un traumas dzimšanas un organisma novecošanās procesā.
guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
misties Mitēties, pārtraukt.
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
hondrosoma Mitohondriju graudainā forma.
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
dekveris Mitra, staigna vieta; arī neizbraucama dūksts uz ceļa.
maucekņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
mauklēji Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
maukļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
maucekļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
maucikņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
gremdulis Mizgrauzis.
krijgrauzis Mizgrauzis.
mizgrauži Mizgrauzis.
kriju kukaiņi mizgrauži.
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis.
parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis.
skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule.
natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā).
etalonmodelis modelis, kurš apstiprināts par paraugu (standartu) tālākām izstrādēm.
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs.
pīpjuzāle Molīnija - graudzāļu dzimtas ģints.
tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts.
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas.
motobraucēja Motobraucējs.
baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}.
čoperists Motociklists, kas brauc ar čoperi.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai.
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela.
vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
enduro Motosacensību veids - izturības brauciens.
motorallijs Motosporta sacensību veids - brauciens pa šķēršļotu apvidu.
mopēdisms Motosporta veids - braukšana ar mopēdiem.
spīdvejs motosporta veids - braukšana ar motociklu pa stadiona celiņu vai treku.
ledus spīdvejs motosporta veids - braukšana pa ledus celiņu
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam.
duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai.
Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
mielopātija Muguras smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas vai funkcionāli traucējumi.
konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
žūkuris Muitas uzraugs.
bumbarnieks Muižas pusgraudnieks; bumburnieks.
rijkulis Muižas rijas darbu uzraugs; labības kulšanas pārraugs.
meiris Muižas riju un klēts, arī kūts pārzinis un uzraugs; meiers.
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta.
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā.
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
bauris Muļķis; cilvēks ar psihiskiem traucējumiem.
Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
sajemt Mūrējot, arī kraujot izveidot.
nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs.
tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts.
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis.
distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas.
miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos.
miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska.
statiskā ataksija muskuļu koordinācijas traucējumi miera stāvoklī.
disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums.
neirospazma Muskuļu krampji inervācijas traucējumu dēļ.
mioneiroze Muskuļu neiroze, muskuļu darbības traucējumi bez zināma cēloņa.
miodistonija Muskuļu tonusa traucējumi.
paramiotonija Muskuļu tonusa traucējumi.
dismiotonija Muskuļu tonusa traucējums.
distonija Muskuļu tonusa traucējums.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Mušku ezers Mušķu ezers Praulienas pagastā.
atoniskais mutisms mutisms, ko rada mēles nervu darbības traucējumi.
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas.
anthrenus Muzejvaboles - vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
amūzija Mūzikas izpratnes vai atskaņošanas spējas traucējums.
favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
britu nāciju sadraudzība Nāciju sadraudzība (līdz 1947. gadam).
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes).
onihorekse Nagu trauslums un lūšana.
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
asaras kāpj (uz augšu) nāk raudas.
kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
nātraiņi Nātraugi.
sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
demonetizēšana Naudas iekārtas atraušana no saistības ar konkrētu metālu.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
krājkastīte Naudas krāšanai paredzēts noslēgts trauks ar šauru spraugu monētu, naudaszīmju iemešanai.
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka.
ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai).
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dross Neapdraudēts.
nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs.
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu.
psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras.
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles.
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
uzgruzdināt Nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt.
apspraukt Nedaudz aplobīt graudiem apvalku.
iekrostīt Nedaudz iekraut, rakt, ienākt.
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
pablancīt Nedaudz izskalot (kratot trauku).
izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
pagrīns Nedaudz rupjš (nedraudzīgs).
paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
paraugāties Nedaudz, īsu brīdi raugāties.
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
pažļundināt Nedaudz, mazliet kratīt (trauku ar šķidrumu).
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
paskraujš Nedaudz, mazliet vai puslīdz kraujš 1.
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
šarfs Nedraudzīgs; skarbs.
šarps Nedraudzīgs; skarbs.
tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs.
iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
graust Negaidīti, strauji krist.
grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj.
holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš.
vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
pakraukšēt Neilgu laiku, mazliet kraukšēt.
pakraukšināt Neilgu laiku, mazliet kraukšināt.
pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
papraulēt Neilgu laiku, mazliet praulēt.
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
mekonalģija Neiralģiskas sāpes, pārtraucot opija lietošanu.
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi.
abdominālā neirastēnija neirastēnija, kad dominē gremošanas traucējumu simptomi.
logastēnija Neirastēniski runas traucējumi; vārdu aizmiršana, sajaukšana.
traumatisks neirīts neirīts, ko izraisa trauma.
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību.
oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos.
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
pekls neizbraucams purvs, muklājs.
aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis.
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
dasabraukties Nejauši piebraukt.
sasadauzīties Nejauši saplīst (par traukiem).
nosarausties Nejauši tikt noraustam.
dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
randomizācija Nejaušības nodrošināšana ģenerālkopas iztvērumu jeb paraugkopu veidošanā.
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut.
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
saspraislot Nekārtīgi sakraut.
uzridāt Nekārtīgi sakraut.
dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda.
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
pa galvu neviens nesitīs (kādam) nekas ļauns nedraudēs.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
bišaugi Nektāraugi.
medusaugi Nektāraugi.
medusaugs Nektāraugs.
piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
kā sasalis nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.).
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos.
ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga.
vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
nelaipnīgs Nelaipns, nedraudzīgs.
šūpsna Nelīdzena vieta, kurā braucot rati sašūpotos.
pundurājs nelīdzena, raupja virsma.
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš).
mugurans Nelīdzens, kraupains, nevienāds.
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
ķervains Nelīdzens, raupains, ķerveļains.
pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains.
pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains.
ķoburans Nelīdzens, raupains.
rēpains Nelīdzens, raupains.
repulains Nelīdzens, raupains.
pundurājs nelīdzens, raupjš.
stumburains Nelīdzens, raupjš.
kraups Nelīdzens, rupjš, kraupains.
rēpuļi nelīdzenumi, raupjumi.
drauznains Nelīdzes, raupains.
doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
dresuārs Neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai.
čopiņa Neliela graudu kaudze.
vadele Neliela grava pa kurā virzās strautiņš.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
raudēns Neliela rauda.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
čolka Neliela upīte, strauts.
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē.
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
milene Neliels attālums, sprīdis (riteņbraukšanā).
sūklis Neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla.
mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
kotile Neliels grieķu trauks; kā šķidruma mērs - 1/12 choja jeb 0,274 litri.
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
staņģis Neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu.
baņģis Neliels koka vai māla trauks.
patruļkuteris Neliels kuģis, ar ko brauc patruļa.
trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes.
baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
skārdiņa Neliels metāla trauks.
iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
iekaudze Neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa.
krope Neliels padziļinājums, sprauga.
atelpas brīdis neliels pārtraukums, īsa atpūta.
kuraška Neliels plācenis, rausis.
kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija.
bondzis Neliels skārda trauks; kārba; bondzele.
bondzele Neliels skārda trauks; kārba.
skārdinis Neliels skārda trauks.
ķobiks Neliels smeļamais trauks.
ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
vedzere Neliels strautiņš mežā.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
čura Neliels strauts, urga.
tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
kocis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš.
čočis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
ķocele Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
ķozis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa.
ostiņa Neliels trauks ar rokturi.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
kreimbļoda Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
kreimtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš.
šmāznīce Neliels trauks smērvielas glabāšanai, ko regulāri izmantoja ratu riteņu rumbu ieziešanai.
sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
bunčuks Neliels trauks, kārba, burka.
mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
bunčka Neliels trauks; kārbiņa; burciņa.
ķobiķis Neliels trauks.
traucinis Neliels trauks.
aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
miltkārpa Neliels, apaļš trauks, ciba miltu ievietošanai, nešanai.
pungors Neliels, apaļš, kraujš paugurs.
ķobis Neliels, arī vecs (parasti māla) trauks.
skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis).
topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis).
ķoncis Neliels, arī vecs trauks.
ķondzulis Neliels, arī vecs trauks.
ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks.
īss Neliels, bet straujš (par kustību).
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks.
staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties.
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
pārvilkt krustu (kaut kam) neļaut piepildīties; iznīcināt, sagraut.
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība.
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
nenoraudāt nevienu asaru nemaz neraudāt.
nerām Nemierīgi, satraukti.
kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi.
dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns.
žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns.
beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks.
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu).
grels Nemierīgs, satraukts.
nerāms Nemierīgs, satraukts.
biblis Nemierīgs, straujš cilvēks.
sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks.
gaisons Nemierīgs, straujš dzīvnieks.
diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
jautrs (retāk putna) miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
jautrs miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
čagans miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
aģitācija Nemiers, uztraukums.
rīdzība Nemiers, uztraukums.
nepiemīlīgs Nemīlīgs, nedraudzīgs.
retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
nemitējoties Nemitīgi, bez pārtraukuma.
ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti, arvien (2).
ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2).
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2).
ar katru acumirkli nemitīgi, nepārtraukti.
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu).
nerimu Nemitīgs, nepārtraukts.
cēls Nemizots (par kartupeļiem); nesamalts (par graudiem).
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu.
mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu.
knats Nenobrieduši graudi.
nukleoze Nenormāla kodolu proliferācija, piem., muskuļšķiedru zemapvalka kodolu proliferācija pēc muskuļa traumas.
bradileksija Nenormāli lēna lasīšana garīga traucējuma dēļ.
makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums.
blefarodiastāze Nenormāli plata acs sprauga; nespēja pilnīgi aizvērt plakstiņus.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
maņirka Nenoteikta lieluma dzeramais trauks.
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam.
galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
asinsrite Nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā.
kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums.
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply").
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami.
lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā.
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā.
laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti.
kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība.
homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma.
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
zīdiens Nepārtraukta, bet laikā ierobežota zīšana.
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana.
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
nodroses barošanas sistēma nepārtrauktās barošanas nodrošinājuma sistēma, kas pieslēdz dublējošās baterijas, ja tiek konstatēts barošanas avota bojājums.
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis.
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai.
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem.
konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kurā žāvējamās detaļas pārvieto konveijers.
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni.
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai.
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos.
elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju.
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem).
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
plankšēt Nepārtraukti pļāpāt.
čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt.
čunčāt Nepārtraukti raudāt.
kvelst Nepārtraukti riet.
delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt.
pļērkt Nepārtraukti runāt.
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu.
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu.
bērt Nepārtraukti šaut.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem).
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
notaļ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē.
notaliņ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
liju lijām nepārtraukti, bez gala.
vienā lijā nepārtraukti, bez gala.
stonā Nepārtraukti, bieži.
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt.
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi.
ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) nepārtraukti, vienmēr.
caurām dienām nepārtraukti, visu laika posmu.
visu laiku nepārtraukti.
vienā gabalā nepārtraukti.
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā.
basso continno nepārtraukts bass.
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums.
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu.
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens.
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
akatalēktisks Nepārtraukts, nepārtrauktība.
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs.
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus.
continno Nepārtraukts.
procesa vadība nepārtrauktu ražošanas procesu vai tehnoloģisko operāciju izpildes vadība ar datoru palīdzību.
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā) nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
piloriskā nepietiekamība nepietiekama vārtnieka slēgšanās, kas nosaka pārāk strauju kuņģa iztukšošanos, u. c.
čuviha Nepilngadīga draudzene.
defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales".
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
iegrauzdēt Nepilnīgi sagrauzdēt.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
veģetatīvā neiroze neprecīzs apzīmējums visiem simptomu kompleksiem (sindromiem), kas saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas funkciju traucējumiem.
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība.
čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs.
oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
lepetka Neraudzētas mīklas rausis.
par spīti Neraugoties uz (ko).
ecclesia invisibilis neredzamā draudze.
fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu.
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju.
neirorekse Nerva izraušana, piem., neiralģijas ārstēšanai.
neirotripse Nerva sašķaidīšana, lai pārtrauktu tā funkciju.
neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas).
seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli.
kenauroneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
keraunoneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
disneirija Nervu funkcijas traucējums.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
biblioterapija Nervu sistēmas traucējumu ārstēšana ar grāmatu lasīšanu.
cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
griohroma Nervu šūna, kuras hromofilā substance sastāv no sīkiem graudiņiem, kas veido pavedienus vai konglomerātus.
mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai.
hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība.
neizpostāmība Nesagraujamība.
neizpostāms Nesagraujams, nesagāžams.
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma.
inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā.
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
par excellence nesalīdzināms, vislabākais, tipiskākais (piemērs, paraugs).
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums.
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis.
iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
žņergzdēt Neskaidri raudāt.
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
traumastēnija Nespēks kā traumas sekas.
ūdensnēši Nēši ar ūdens traukiem.
pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti.
palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
kuļķis Netīrs māla trauks.
ķuļķis Netīrs māla trauks.
ķecele Netīrs trauks.
ķenna Netīrs trauks.
ķezele Netīrs trauks.
žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens.
ķauzains Netīrs, kraupains.
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
šerve Netīrumi, kreve, kraupe.
likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā.
likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
brīvāi Netraucēti.
kluss Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā).
pamest (arī atstāt) savā vaļā neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk.
neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā.
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības.
pečkot Nevajadzīgi, veltīgi raudāt.
lieks Nevajadzīgs; traucējošs, kaitīgs.
nevaldu Nevaldāms, straujš, nikns.
brāzmīgs Nevaldāms, straujš.
aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
piečamdīt Neveikli, arī nevērīgi lasot, braukot savākt.
čakars Neveiksme; traucējums.
vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību.
klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
de trop nevēlams, traucējošs; pārmērīgs, lieks.
aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu.
graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
nelaidens Nevienmērīgs, ar pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots; tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
ravēšana Nezāļu izraušana ar rokām, cērtot ar kapli, vai citiem instrumentiem.
hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
parafora Niecīgs garīgs traucējums.
nacauce Niekātive - rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem.
narškis Nieks, kas traucē.
nieres policistoze nieres audu, gk. kanāliņu attīstības traucējumi, kas izraisa cistu veidošanos.
krupt Nīkt, saraukties.
bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī.
kājkažoks No ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot.
stāvkocis No apaļa koka izdobts trauks.
vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā.
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
plētinis No dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības.
disketes apvalks no disketes neatdalāms plastmasas futlāris, kas netraucē informācijas ierakstīšanu un nolasīšanu.
magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs.
aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
uzgrauzdēt No jauna grauzdēt.
buncis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
bunka No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
buņķis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
cūbele No koka mizas darināts trauks ogošanai.
ogturza No koka mizas gatavots trauks, kārba (ogu ievietošanai).
kurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
ķurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
ķurze No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
kviešalus No kviešu graudiem gatavots alus.
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
iekabe No laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai.
mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
liepula No liepu mizas (krijām) taisīts trauks.
dzersis No maizes garozām izraudzēts dzēriens.
salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
bullis No resna kuoka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē.
sprostragata No sasaistītiem baļķiem veidots norobežojums, kas neļāva aiziet pa straumi atsevišķiem baļķiem, pirms tie sastiprināti plenē.
grūdeņi No sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi.

rau citās vārdnīcās:

MLVV

rau

LLVV

rau