atkraukāties
Lietojuma biežums :
atkraukāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkraukājos | atkraukājamies | atkraukājos | atkraukājāmies | atkraukāšos | atkraukāsimies |
| 2. pers. | atkraukājies | atkraukājaties | atkraukājies | atkraukājāties | atkraukāsies | atkraukāsieties, atkraukāsities |
| 3. pers. | atkraukājas | atkraukājās | atkraukāsies | |||
Pavēles izteiksme: atkraukājies (vsk. 2. pers.), atkraukājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkraukājoties (tag.), atkraukāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkraukātos
Vajadzības izteiksme: jāatkraukājas
Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedomājoties par šādu netaisnību, Jonelis atkraukājās un rūgti nospļāvās.
- tāpēc bija vērts paciest, turklāt viņas drauģelis, zagtu mantu uzpircējs Adoms, kura labā strādāja vēl arī dažas citas kurvas, pēdējā laikā bija cietsirdīgs, atņēma visu līdz pēdējam grasim, viņudien piekāva un tad vēl atkraukājies iespļāva viņai tieši sejā savas biezās, asiņainās krēpas; taisnība gan, kad Adoms bija skaidrā, viņš bija īsts eņģelis, liec kaut pie brūces, un tad viņš, nabadziņš, vienmēr raudāja un nožēloja, un gāja pie grēksūdzes – un no turienes, no Svētās Annas baznīcas viņš arī pārnesa slimību kopā ar mūžīgās pestīšanas solījumu tieši no Kunga Miesas, jo ķesteris, todien gatavodams komūniju misei, skaļi nošķaudījās, uzlaizdams nāvējošu mākoni komūnijas kausam, no kura nāves pietika visiem – gan maziem bērniņiem, gan jaunām meitenēm, gan godājamām matronām, gan cienīgiem ģimenes tēviem, gan amatniekiem, gan magnātiem, gan kalponēm, gan pārējiem baznīcēniem, bet pats ķesteris sērgu bija saķēris no baznīcas priekšas ubaga, kuram bija iedevis žēlastības dāvanu, bet tas par tādu žēlsirdību metās viņam dedzīgi skūpstīt rokas, jo bija ļoti izbadējies, – un viņa miteklī kādā no Viļņas pagrabiem likteņa brāļus no kājām bija nogāzusi kaut kāda slimība, visi klepoja, mocījās ar drudzi, metās bāli un izsitās gumbām, bet vai tad var cerēt uz veselību, dzīvojot pusbadā, tumsā un mitrumā; Viļņas pagrabu iemītniekus, ubagus, pabiras,
- – Bļaģ, tikai n-n-nesāc raudāt, – Zmejs iesmējās, noliecās pār margām, atkraukājās un nospļāvās.
- (Atkraukājas un atņurdas, un sāk.)
- (Atkraukājas un atņurdas.)