ķēķis2
ķēķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķēķis | ķēķi |
| Ģen. | ķēķa | ķēķu |
| Dat. | ķēķim | ķēķiem |
| Akuz. | ķēķi | ķēķus |
| Lok. | ķēķī | ķēķos |
Lupata trauku mazgāšanai.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raganas ķēķis un princešu buduārs nav tik tālu viens no otra.
- Ienesu gandrīz neaiztikto uzkodu šķīvi ķēķī, un dodamies pie Alfrēda.
- Varēja saklausīt, kā sieviete ķēķī plēš skalus un kurina plīti.
- Man ir divas dzimtenes: " Elles ķēķis" un Latvija."
- Ārdurvis atstāju vaļā, un ķēķis pārplūda ar vasaras krēslas gaisu.