stumburs
stumburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stumburs | stumburi |
Ģen. | stumbura | stumburu |
Dat. | stumburam | stumburiem |
Akuz. | stumburu | stumburus |
Lok. | stumburā | stumburos |
stumburis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stumburis | stumburi |
Ģen. | stumbura | stumburu |
Dat. | stumburim | stumburiem |
Akuz. | stumburi | stumburus |
Lok. | stumburī | stumburos |
1.Stumbrs2.
2.Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem).
3.Kacēns, kāpostu kacens.
4.Nolietota slota.
5.Koka spraudeņi ar īsiem zariem zirņu žāvēšanai.
6.Trīszaru dzijas tītavas.
7.Durvju stendere.
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ozols jau ir stipri sabrucis un no viņa atlicies neliels stumburs.