stumburs
stumburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stumburs | stumburi |
| Ģen. | stumbura | stumburu |
| Dat. | stumburam | stumburiem |
| Akuz. | stumburu | stumburus |
| Lok. | stumburā | stumburos |
stumburis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stumburis | stumburi |
| Ģen. | stumbura | stumburu |
| Dat. | stumburim | stumburiem |
| Akuz. | stumburi | stumburus |
| Lok. | stumburī | stumburos |
1.Stumbrs2.
2.Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem).
3.Kacēns, kāpostu kacens.
4.Nolietota slota.
5.Koka spraudeņi ar īsiem zariem zirņu žāvēšanai.
6.Trīszaru dzijas tītavas.
7.Durvju stendere.
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ozols jau ir stipri sabrucis un no viņa atlicies neliels stumburs.