izkurtēt

Lietojuma biežums :

izkurtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	izkurtēju	izkurtējam	izkurtēju	izkurtējām	izkurtēšu	izkurtēsim
2. pers.	izkurtē	izkurtējat	izkurtēji	izkurtējāt	izkurtēsi	izkurtēsiet, izkurtēsit
3. pers.	izkurtē	izkurtēja	izkurtēs

1.Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).

1.1.pārnestā nozīmē Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.

2.Izčākstēt₁.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izkurtēju	izkurtējam	izkurtēju	izkurtējām	izkurtēšu	izkurtēsim
2. pers.	izkurtē	izkurtējat	izkurtēji	izkurtējāt	izkurtēsi	izkurtēsiet, izkurtēsit
3. pers.	izkurtē		izkurtēja		izkurtēs