izkurtēt
izkurtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkurtēju | izkurtējam | izkurtēju | izkurtējām | izkurtēšu | izkurtēsim |
| 2. pers. | izkurtē | izkurtējat | izkurtēji | izkurtējāt | izkurtēsi | izkurtēsiet, izkurtēsit |
| 3. pers. | izkurtē | izkurtēja | izkurtēs | |||
Pavēles izteiksme: izkurtē (vsk. 2. pers.), izkurtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkurtējot (tag.), izkurtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkurtētu
Vajadzības izteiksme: jāizkurtē
1.Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
1.1.pārnestā nozīmē Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
2.Izčākstēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- +20 ° C, bet karstumā augi izstīdz un saknes izkurtē.
- Precīza skaitīšana nav iespējama, jo Barteka iekšiene ir izkurtējusi uz vecumu.
- Arī pašas māsas ķermenis pēdējā laikā aizvien vairāk sāk atgādināt vecu, izkurtējušu koka sētu.
- Tas izkurtējušais augums, tā lauska,
- Tieši tālab, lai neļautu varai izkurtēt, lai sekotu nodokļu naudas tēriņiem un lai stiprinātu demokrātiju.