izkurt
izkurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkuru | izkuram | izkūru | izkūrām | izkuršu | izkursim |
| 2. pers. | izkur | izkurat | izkūri | izkūrāt | izkursi | izkursiet, izkursit |
| 3. pers. | izkur | izkūra | izkurs | |||
Pavēles izteiksme: izkur (vsk. 2. pers.), izkuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkurot (tag.), izkuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkurtu
Vajadzības izteiksme: jāizkur
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Vakarā izkuršu pirtīnu," Marija atvadoties saka.
- Mīlīgs siltums no izkurtas krāsns.
- Labi, ka ar G.G. krāsni izkūrām, vismaz vienā telpā ir silts.
- Rutki j s j vec m nes , tad tie neizkurt
- Rutki jāsēj vecā mēnesī , tad tie neizkurt