bumplis
bumplis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bumplis | bumpļi |
Ģen. | bumpļa | bumpļu |
Dat. | bumplim | bumpļiem |
Akuz. | bumpli | bumpļus |
Lok. | bumplī | bumpļos |
1.sens, reti lietots vārds Dumpis – gārņu dzimtas putns ar garu kaklu, garu, smailu knābi un garām kājām.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad ezerā bumplis bļauj , tad būšot jauks laiks
- Nāvi zīlēja , ja ķirmji sie nā tikšēja , ja circenis daudz dzie dāja , ja ūpis mājas tuvumā vaidē ja , ja dzeguzi pavasarī pirmo rei zi neēdis dzirdēja kūkojam , jeb ja dzeguze pie mājas kūkoja , ja suns gaudoja galvu pret māju pagrie zis , ja vistas vilka ga u salmu , ja bumplis daudz dūca
- Nāvi zīlēja, ja ķirmji sienā tikšķēja, ja circenis daudz dziedāja, ja ūpis mājas tuvumā vaidēja, ja dzeguzi pavasarī pirmo reizi neēdis dzirdēja kūkojam vai ja dzeguze pie mājas kūkoja, ja suns gaudoja, galvu pret māju pagriezis, ja vistas vilka garu salmu, ja bumplis daudz dūca.