piekāst
Lietojuma biežums :
piekāst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kāšot (ko), piepildīt (ar to trauku).
2.apvidvārds Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
Avoti: LLVV, ĒiV, Žrg, JV
Korpusa piemēri