cukurtrauks
cukurtrauks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cukurtrauks | cukurtrauki |
| Ģen. | cukurtrauka | cukurtrauku |
| Dat. | cukurtraukam | cukurtraukiem |
| Akuz. | cukurtrauku | cukurtraukus |
| Lok. | cukurtraukā | cukurtraukos |
Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tā nebija kāpostgalva, tas bija cukurtrauks, – iebildu.
- Oļegs Dmitrijevičs lēni pagriezās, vienā rokā tasīte, otrā – cukurtrauks.
- Bet tad man jāmeklē ala. Varbūt derēs cukurtrauks?”
- Lai puķītes būtu formīgas, pēc izgriešanas tās jāiemērc cukurtraukā ar ziedlapām uz augšu.
- — Kundze pasmējās, tad satrūkās: — Oi, kur tad mans cukurtrauks?